"Esmu lepna būt latviete": Skaidrīte Budovska uzņemta FIBA Slavas zālē

Uzņemšanas ceremonija notika vienu dienu pirms pirms FIBA Starpkontinentālā kausa fināla – tajā sacentīsies Malagas “Unicaja” un ASV komanda “G League United”. Tas ir vēsturisks notikums, jo Singapūrā pirmo reizi pulcējās klubi no piecām kontinentālajām zonām.

Slavas zāles 2024. gada izlaidumā tika uzņemti septiņi spēlētāji: Skaidrīte Smildziņa-Budovska (Latvija), Miao Lijie (Ķīna), Redžijs Millers (ASV), Danira Nakiča-Biliča (Horvātija), Kērks Semjuels Pennijs (Jaunzēlande), Romēns Sato (Centrālāfrikas Republika) un Predrags Stojakovičs (Serbija). Viņiem pievienojās ASV treneris Daniels Lauels-Pītersons.

Latviju ceremonijā pārstāvēja Skaidrītes Smildziņas-Budovskas jaunākā meita Agnija Šmite. Viņa publikai nolasīja leģendārās basketbolistes sagatavoto runu.

“Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi.

Esmu latviete. Esmu lepna būt latviete!

Esmu pieredzējusi vairākas okupācijas, jo piedzimu 1943.gadā, kad Latviju bija okupējuši vācieši. Pēc vācu armijas aiziešanas, 50 garus gadus bijām Padomju Savienības okupācijā. Bet nu jau atkal 33 gadus esam brīva un neatkarīga Latvijas valsts ar savu valodu, savu karogu un savām tradīcijām. Lai arī mūsu ir mazāk par diviem miljoniem, esam spēcīga un strādīga tauta, kas dzīvo Baltijas jūras krastā Eiropas ziemeļos.

Blakus sportam manā dzīvē ģimene vienmēr ir bijusi mana lielākā vērtība. Esmu precējusies ar ārstu un politiķi Māri Budovski. Mūsu laulības 56 gadu laikā piedzimušas divas brīnišķīgas meitas, kuras mums ir dāvājušas piecus mīļus mazbērnus un divas ļoti jaukas mazmazmeitas.

Šajā īpašajā mirklī vēlos pieminēt arī savus vecākus, kas manā bērnībā un jaunības gados bija paši galvenie mani atbalstītāji, līdzjūtēji un fani. Viņu nenogurstošais atbalsts man bija īpaši svarīgs, jo savas sportistes gaitas uzsāku 10 gadu vecumā, bet izlasēs sāku spēlēt jau no 15 gadu vecuma!

Un neticami, bet visi lielā sporta karjeras gadi man ir saistīti tikai ar vienu komandu – Latvijas TTT meistarkomandu. Tajā laikā mums, kā okupētai valstij, nebija nekādas iespējas izbraukt ārpus tās robežām un spēlēt dažādās valstīs un dažādās komandās, kā to var šobrīd visi spēlētāji.

Neskatoties uz to, ka esam tik maza valsts, mēs izcīnījām iespēju piedalīties Eiropas Čempionu kausa izcīņā un veselas 18 reizes izcīnījām šo kausu, turklāt 12 reizes pat pēc kārtas. TTT meistarkomanda atzīta par izcilāko sieviešu basketbola komandu 20. gadsimtā un ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā.

Tā kā Padomu Savienība bija 16 republiku saime, tad sacensības notika starp šo republiku komandām. Arī šeit mēs bijām nepārspējamas un 21 reizi izcīnījām čempionu nosaukumu. Jāsaka, ka PSRS visas republiku komandas bija ļoti spēcīgas, varbūt pat labākas kā daudzas Eiropas komandas.

Mēs kā atsevišķa komanda tolaik diemžēl nevarējām piedalīties ne pasaules, ne Eiropas čempionātos. Tikai dažas spēlētājas no mūsu komandas tika iekļautas Padomju Savienības izlasē un tās sastāvā arī man bija iespēja izcīnīt trīs Pasaules un piecus Eiropas čempionu titulus. Ja vien šajā laikā basketbols kā sporta veids būtu iekļauts Olimpiskajās spēlēs, nešaubos, ka varētu lepoties arī ar olimpisko medaļu!

Esmu ļoti pateicīga, ka pat pēc tik daudz gadiem FIBA Slavas zāles komanda ir pamanījusi, atzīmējusi un novērtējusi manus sasniegumus. Tāpat es vēlos izteikt lielu atzinību visiem apbalvotajiem sportistiem un arī prieku, ka jūs esat dzīvojuši brīvās valstīs un jums ir bijusi iespēja spēlēt dažādās komandās, kuru sastāvos varējāt izcīnīt daudzu valstu čempionu nosaukumus. Jo katrs no mums lieliski zina, ka lieli sasniegumi nāk caur lielu neatlaidību, smagu darbu un sevis ziedošanu.

Basketbols ir izcila komandas spēle, viens nevar būt uzvarētājs, aiz katra spilgta līdera stāv tikpat izcili treneri un komandas biedri. Tāpēc, izmantojot šo īpašo iespēju, vēlos no sirds pateikties arī visiem maniem treneriem un komandas dalībniecēm.

Man ļoti žēl, ka mana veselība šobrīd man neļauj būt klātienē kopā ar jums šajā brīnišķīgajā brīdī. Domās esmu kopā ar jums un gribu visiem novēlēt labu veselību, laimi un vēl daudzus sasniegumus turpmākajā dzīvē. Man prieks, ka mana jaunākā meita varēja mani pārstāvēt un sniegt jums šodien manus sveicienus un laba vēlējumus. Līdz ar to jūtos vienota un klātesoša, basketbols ir spēle, kas savieno paaudzes, laikmetus, tautas un robežas. Paldies!”

Skaidrīte Smildziņa-Budovska

Centra spēlētāja 1959. gadā ar TTT uzvarēja Padomju Savienības ziemas meistarsacīkstēs, bet vēlāk kļuva par divpadsmitkārtēju PSRS čempioni (1960-1969, 1971, 1972).

Skaidrīte Smildziņa-Budovska 11 reizes izcīnīja Eiropas Čempionvienību kausu (1960-1962, 1964-1969, 1971, 1972). Pirmie trīs titulu nopelnīti trenera Oļģerta Altberga vadībā, turpinājumā komandu trenēja Raimonds Karnītis.

Spēlētāja divas reizes kļuva par Universiādes zelta medaļas ieguvēju (Budapešta 1965, Tokija 1967), piecas reizes triumfēja Eiropas čempionātā (Bulgārija 1960, Francija 1962, Ungārija 1964, Rumānija 1966, Itālija 1968) un trīs reizes izcīnīja Pasaules kausu (Maskava 1959, Peru 1964, Prāga 1967).

Nākamajā gadā notiks režisora Dzintara Dreiberga filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana" pirmizrāde. Filma, kuras darbība norit 20. gadsimta 40.-60. gados, stāstīs par meistarkomandas dzimšanu.

Izmantotie resursi:
https://www.fiba.basketball/news/ei...