Anete Jēkabsone-Žogota: "Treneris ieteica mācīties no vācu futbolistiem"

Labākā aizsardzības spēlētāja, labākā tālmetienu izpildītāja un labākā sestā spēlētāja Eirolīgas finālos. Skaļi teikts? Varbūt, taču, rūpīgi izvērtējot turnīra iznākumu, kļūst skaidrs, ka 18. - 24. martā Jekaterinburga kļuva par liecinieci vienai no latvietes zvaigžņu stundām.

Spēlējot līdzās ASV izlases līderēm Kendisai Pārkerei un Daianai Taurasi, tieši Anetei Jēkabsonei-Žogotai Eirolīgas finālos pieder vērtīgākās Eiropas spēlētājas gods. Par to nepiešķir atsevišķu balvu, taču Latvijas basketbols var lepoties, ka tam ir sava pilntiesīga pārstāve basketbola zvaigžņu Olimpā.

"Nav tas vecums, kad visu jāuzņem emocionāli"

Kādā noskaņojumā klubs sagaidīja finālus?
Visa komanda bija gatava turnīram. Treneri finālspēlēm sagatavojās fantastiski. Izanalizēja visas spēlētājas. Kad ieradāmies treniņos, informācija par pretiniecēm bija sagatavota līdz pēdējam sīkumam. Atlika zināmo pielietot laukumā. Lielākajā daļā spēļu pārsvars sasniedza 30 punktus, tikai pret Polkovici palikām pie 23 punktiem.

Katrā spēlē Tev vajadzēja mainīties aizsardzībā.
Brīžos, kad (pamata saspēles vadītāja) Silvija Domingesa devās malā, laukumā palika trīs mazās spēlētājas – es, Nolana, Taurasi. Pati biežāk sedzu pretinieču saspēles vadītāju. Nolana tiek uzskatīta par labāko UGMK aizsardzības spēlētāju, tāpēc viņai tika uzticēta līderu segšana. Finālā viņa no spēles izslēdza “Fenerbahce” bīstamāko snaiperi Pondeksteri. Taurasi nospēlēja komandas interesēs, labi aizsargājās. Izšķirošajā spēlē nosedza uzbrucēju Endželu Makotriju, pirms tam Belindu Snellu.

Kuru no saspēles vadītājām bija grūtāk nosegt?
Īpaši daudz viņu nesedzu, taču grūti gāja pret (“Bourges” līderi) Dumerku. Ātra, maza, asa. Pretī visas bija labas spēlētājas. Uzbrūkošas, bīstamas, nevarēja atstāt vienas.

Režīms finālu laikā bija atšķirīgs no ierastā?
Dzirdēju, ka pārējām komandām klājās grūti, dzīvojot vienā viesnīcā. Man tas nepatiktu. Mums viss bija ideāli. Dzīvojām mājās, nevienu neredzējām, apkārt neviena nav. Katru UGMK spēlētāju uz treniņiem un spēlēm veda personīgais šoferis. Pēc rīta treniņa komanda tradicionāli pusdienoja kopā. Tālāk braucām mājās un vakarā uz spēli.

Nebija jautājumu, ka komanda finālu laikā varētu dzīvot kopā?
Neko nemainījām. Ja lemtu, visas būtu pret. Kopā esam katru dienu, vajag vienai no otras atpūsties.

Finālos daudz vadīji saspēli. Sezonas gaitā arī tā notika?
Treneris teica, ka vajadzēs vadīt saspēli, lai gan man nepatīk to darīt. Pirms fināliem visu atstrādājām. Treniņos pirmā piecnieka saspēli vadīja Silvija, ar viņu kopā spēlēja Daiana un “Tvītija” (Nolanas iesauka). Es to pašu darīju otrajā piecniekā. Ja laukumā biju kopā ar Nolanu un Taurasi, man saspēli nebija jāvada.

Nepārsteidza, ka treneris finālos paļāvās uz sešām spēlētājām?
Spēlēt gribējās visām, taču trenera izvēli mainīt nevar. Kurām viņš uzticējās, tās spēlēja. Pati esmu bijusi situācijā, kad neuzticas un jāsēž malā. Artešina, Popova, krievu spēlētājas, labprāt atrastos laukumā, bet finālos tādu iespēju nebija.
Neviena publiski nesūdzējās. Nav tas vecums, kad visu jāuzņem emocionāli. Ja iekšēji sāp, jāmācās tam tikt pāri. Bez iemesla apvainoties. Iegūts tituls, kuru visi ilgi gaidīja. Par spēles laiku Eirolīgā tādā komandā kā Jekaterinburga nav jāuztraucas. Krievietes vēl varēs sevi parādīt Krievijas čempionātā. Nākot uz UGMK, visas spēlētājas rēķinās ar mazāku spēles laiku. Galvenais – jātrenējas un jāuzvar, tad viss būs kārtībā.

Viena otrai sirdi nekrata?
Dažreiz parunājam, paklačojamies. Tas nav nekas tāds, kas ietekmētu kolektīva, treneru un vadības darbu. Esam tāda komanda, kurai jāuzvar viss, ko var uzvarēt.

”Treneris Olafs Lange māk pieņemt un uztvert spēlētāju rakstura īpatnības.” Foto: www.basket.ugmk.com

”Treneri mēnesi pirms fināla uzsvēra, ka esmu svarīga spēlētāja komandai, iedvesmoja, uzticējās.”

Krievijas čempionāta ceturtdaļfinālā pret Noginskas “Spartak”

"Fināliem sagatavoties palīdzēja vīrs, kurš trenēja Jao Minu"

Pirms sezonas Olafs Lange teica, ka komanda spēlēs amerikāņu stilā.
Sākumā galvenais treneris iepatikās. Vēlāk nevarēju saprast, vai viņam izdosies tikt ar mums visām galā. Šķita, ka Langem vajadzētu būt stingrākam. Beigās atkal viss patika. Jārēķinas, ka treneriem nav viegli strādāt ar sievietēm. Katrai ir savas rakstura īpatnības. Jāmāk visu aptvert. Viņš to mācēja. Ar galveno treneri runāt ir viegli. Viņš vienmēr uzklausa spēlētājas.

Neteiktu, ka spēlējām amerikāņu stilā. Vairāk apvienojām Eiropas un Amerikas spēli, klāt nākot vācu disciplīnai. Uzsvaru likām uz aizsardzību. No Amerikas stila esam pārņēmuši vienu (komandas) treniņu dienā. Rītos trenējies, vakarā, ja gribi, vari atnākt pastrādāt individuāli. Langes disciplīna nav šausmīga. Viņš uzsver, ka esam pieaugušas, profesionālas spēlētājas. Saka, ka pašas zinām, kas jādara, kad jāatpūšas. Viņam patīk, ja pusotru stundu treniņā izmanto lietderīgi. Ja nāc, visu izdari treniņā.

Sendija mēdz vadīt sapulces?
Viņa vairāk skauto. Analizē pretinieku komandas, pēta video. Olafs lielāku uzmanību pievērš mūsu spēlei, sniedz individuālus ieteikumus. Viņi viens otru papildina, izveidojot labu treneru pāri. Abi izturas ļoti savaldīgi. Olafs strādā mierīgi, bez stresa. Manuprāt, viņš ieguvis lielu pārliecību un daudz uzticas komandai. Sabalansē visu. Teica, ka uz mums nekliegs, taču prasa atdevi. Patīk, kā Lange prot nomierināt komandu. Nekādu aizvainojošu piezīmju nav bijis pat treniņos. Vienīgie uzkliedzieni – saņemieties, beidziet gulēt! Uzsvēra, ka vācu futbolisti guvuši panākumus, pateicoties disciplīnai.

Brīvo laiku izmantoju individuāliem treniņiem. Īpaši patika to darīt Sendijas vadībā. Individuālajos treniņos jau no “Spartak” laikiem vienmēr bijām kopā ar Daianu. Viņa izmanto daudz interesantu vingrinājumu. Sezonas laikā uz Jekaterinburgu divreiz atbrauca Taurasi individuālais treneris Tods, lai palīdzētu komandai sagatavoties Eirolīgas un Krievijas fināliem. Viņš individuāli trenējis Jao Minu, bijis galvenais treneris kādā Ķīnas klubā. Ar Todu individuāli trenējām driblu, metienus. Patīk, ka varu sevi individuāli pilnveidot, darot to kopā ar vienu no labākajām spēlētājām pasaulē.

Visu laiku bijāt divatā?
Dažreiz divatā, citreiz pievienojās Sjū Bērda. Kad bijām vairāk, gāju pārī ar Taņu Popovu. Citreiz pa pāriem salika treneri. Visbiežāk spēlēju pret Taurasi un Nolanu. Pirmais piecnieks spēlēja pret otro. Mainījāmies. Tādā veidā trenējām starta piecnieku. Trenējoties pret tādām spēlētājām, var tikai progresēt. Darīju to daudz un sāku justies labāk. Ieguldītais darbs palīdzēja Eirolīgā.

Finālu laikā radās sajūta, ka UGMK lomu sadalījums ir diezgan strikts. Lielās vairāk spēlēja groza apakšā, mazās – meta no āras. Uzbrukumā nebija daudz garāmgājienu.
Kendisai un Sandrinei (Grudai) pašām patīk mest no attāluma, taču kopumā minētā kārtība tika ievērota. Mazās spēlēja ārā, lielās iekšā. Īpaši izteikti tas bija aizsardzībā. Mazās sedza malas un nelīda soda laukumā. Improvizācijas un garāmgājienu nepietrūka. Improvizētāju komandā pietiek – Daiana, Kendisa. Treneri teica – neko nemaini, gaidi savu metienu. Kad esi brīva, met! Neko nedomā, spēlē, kā esi iesākusi.

Pašai reizēm gribējās iet cauri, taču treneri to neprasīja. Cauri gāja Daiana. Pati vairāk spēlēju perimetrā un laicīgi atgriezos aizsardzībā. Sedzu atkarībā no spēles situācijas, nevajadzēja uzmanīt tikai saspēles vadītājas.

Kurā brīdī sajuti pārliecību?
Tas notika apmēram divus mēnešus pirms Eirolīgas fināliem, februāra sākumā. Treneri ar mani daudz runāja. Iedvesmoja, uzticējās. Uzsvēra, ka esmu svarīga spēlētāja un atbalstīja treniņos. Celis lika par sevi manīt arvien retāk. Mazāk baidījos un sāku labāk justies psiholoģiski. Jutu, ka esmu vajadzīga. Sezonas sākumā pēc kļūdas vai netrāpīta metiena nomainīja. Kādu laiku nevarēju atrast savu spēli. Kad treneri sāka uzticēties, spēlēt kļuva daudz vieglāk.

"Otrā uzvara Eirolīgā bija personiskāka, emocionāli svarīgāka"

Pēc sižeta grūtākā spēle bija pusfinālā pret Buržu.
Fināls pret “Fenerbahce” nekādā ziņā nebija vieglāks. Lai gan ātri ieguvām divdesmit punktu pārsvaru, klājās grūti. Ārēji šķita viegli, taču realitātē tā nenotika. Visas spēles uzvarējām pārliecinoši, taču fiziski viegli nebija spēlēt pret nevienu komandu. Pret Buržu tikai iesākām slikti. Viņas uzspieda agresīvu aizsardzību, mēs nevarējām iemest un brīžiem netikām pie metieniem.

Buržas sastāvā pirmo reizi spēlēji Eirolīgā.
Man vienmēr ir īpašas sajūtas, kad redzu savus bijušos klubus. Sevišķi, satiekot prezidentus vai cilvēkus no kluba vadības. Šķiet, ārprāts, kā paskrējis laiks. Kad spēlēju Buržā, man bija tikai 22 gadi. No spēlētājām klubā palikusi Selīna un poliete Kravčika. Vadība tā pati. Domāju, ka Burža, izcīnot trešo vietu, parādīja ļoti labu sniegumu. Neskatoties uz to, ka vadošas spēlētājas bija guvušas savainojumus. Kad prezidents mani apsveica, uzrunāju viņu franciski. Valodas prakse noder arī Jekaterinburgā. Parunāju ar fiziskās sagatavotības treneri Sabīni, pajokojos ar Sandrini.

Sabīne individuāli strādāja ar Tevi?
Rehabilitācijas laikā viņa atbrauca uz Rīgu. Paskatījās, kā trenējos kopā ar Viktoru Lāci. Pirms pašas sezonas vēl nevarēju strādāt kopā ar komandu un strādāju tikai individuāli. Pēc fināla pateicu viņai paldies, ka palīdzēja man atnākt atpakaļ.

Kurus cilvēkus vēl jāmin, runājot par zelta sezonu?
Pirmais paldies pienākas klubam. Kad guvu savainojumu, UGMK man uzticējās. Teica, ka pēc atveseļošanās varēšu no jauna palīdzēt. Deva iespēju. Esmu ļoti priecīga par menedžeri Maksimu Rjabkovu. Gribēju uzvarēt arī viņam, jo Maksims to nopelnīja ar savu darbu. Viņš kluba labā paveicis ļoti daudz. Par mums rūpējās tā, ka bija pelnījis titulu.

Atbalstīja kluba vadība un fani. Šoferis, braucot uz finālspēlēm, bija vairāk uztraucies nekā es pati. Jutu vecāku, brāļa, vecvecāku un vīra Edgara atbalstu. Pateicos Viktoram Lācim, jo viņa uzraudzībā pavadīju lielāko rehabilitācijas daļu un tiku atpakaļ uz kājām. Pateicos visiem. Ir liels prieks par sevi, ka atguvos. Jo gads bija ļoti grūts.

Iemesls priecāties vēl vairāk.
Pirmais Eirolīgas tituls savā ziņā kalpoja kā apliecinājums izvēlei. Otrā balva izrādījās personiskāka , emocionāli svarīgāka. Pierādījums, ka vasarā smagi strādāju un spēju atgriezties. Pēc fināla jūtu gandarījumu par paveikto, meitenēm, komandu. Mēs tiešām bija pelnījušas uzvarēt . Smags darbs vienmēr atmaksājas.

Triumfs! Eirolīgas kauss UGMK kapteines Marijas Stepanovas rokās. Foto: Elio Castoria, www.fibaeurope.com

UGMK basketbolistes Eirolīgā uzvarēja pēc 10 gadu pārtraukuma. Foto: www.basket.ugmk.com

UGMK spēlētājas un treneri kopā ar kluba vadību

"Taurasi un Pārkere nav savtīgas"

Teici, ka “Spartak” rindās juties savādāk.
“Spartaka” sastāvā Pokija vairāk deva mest Daianai. Var teikt, ka “Spartaks” bija Dī, Sjū un Lorēnas Džeksones komanda. Viņas to pierādīja, četras reizes pēc kārtas uzvarot Eirolīgā. Tas noteikti bija trio nopelns. Nevarēju iebilst vai ieteikt. UGMK atkal dalu laiku ar Daianu, taču Jekaterinburgā par to nepārdzīvoju. Nav greizsirdības ne treniņos, ne spēlēs. Esmu priecīga, ka zinu Daianu kā cilvēku un spēlētāju. Liels prieks trenēties blakus viņai.

Esi padomājusi, ka savā pozīcijā esat labākais pāris pasaulē?
Sevi nekad debesīs neceļu. Vai esam labākais pāris? Man ir vieglāk ar viņu spēlēt, jo Daiana var iedot labu piespēli, pati daudz izdarīt. Ar tādām spēlētājām ir viegli saprasties laukumā. Par Kendisu varu teikt to pašu. Nav daudz jādomā, tikai jāspēlē. Viņas nav savtīgas. Laiki, kad katrai gribējās samest vairāk punktu, ir garām. Visas iet uz uzvaru, visas viena otru atbalsta. Esmu laimīga, ka spēlēju UGMK.

“Spartak” juties aizvainota?
Uz spēlētājām aizvainojumu nebija. Sāpēja, ka nebiju laukumā novērtēta, kā gribēju. Varbūt tas man daudz iemācīja. Tajā brīdī šķita, ārprāts, nenovērtē. Tagad uz to skatos mierīgi. Varu labāk saprast spēlētājas, kuras Eirolīgā spēlē mazāk. Zinu, kā viņas jūtas. Brīžos, kad treneris nenovērtē, nav viegli.

Uzreiz pēc fināla treneris teica, ka komanda nopelnījusi trīs dienu atpūtu.
Komandas treniņš būs sestdien (saruna notika 27. martā). Piektdien var apmeklēt individuālo treniņu. Pati sākšu ar trenažieru zāli, pēc tam iešu individuāli darboties ar Daianu, Sjū, Daianas treneri un Edgaru. Visi esam gatavi pastrādāt. Vakaros apmeklējam spa. Klubs astotajā martā uzdāvināja dāvanu karti. Varam izbaudīt visas procedūras, atpūsties. Cenšamies tur iet, kad varam.

Jekaterinburgā var izjust garo ziemu?
Otrdien uznāca pamatīgs sniegputenis. Sniegs visapkārt, šķiet, ka ziema vispār neatkāpjas. Viss balts, snieg joprojām. Man šausmīgi patīk Jekaterinburgas ziema. Auksts, spīd saule, balts sniegs. Skaisti!

"WNBA piedāvājumus vairāk neizskatīšu"

Vai bijuši WNBA piedāvājumi?
No viena kluba piedāvājums bija, taču atteicu. Esmu priecīga, ka tur spēlēju, redzēju spēles līmeni un man tā bija laba skola. Novēlu katrai meitenei tur tikt un izmēģināt ātro, agresīvo, individuāli spēcīgo spēles stilu. Ja būs citi piedāvājumi, neizskatīšu. Biju tur, nospēlēju un viss. Vasarā labāk patīk darboties individuāli.

Kendisas meita Leila vienmēr nāk uz spēlēm. Olgai Artešinai līdzi meita. Treniņos var redzēt spēlētāju un treneru bērnus?
Kamēr Sendija nebija atbraukusi no “Los Angeles Sparks”, Olafs uz treniņiem nāca kopā ar dēlu. Apkārt komandai regulāri bija pieci bērni – Kendisai, Olgai, Mašai (Stepanovai) un treneriem divi. Bērni tiekas katrā spēlē un noteikti ir sadraudzējušies.

Kurš ir galvenais?
Domāju, ka Leila. Līdzīgi kā mamma. Smuki driblē. Viņa būs ļoti gara meitene. Atraktīva, patīk skriet apkārt. Pati Kendisa ir ļoti jauka. Draudzīga, izpalīdzīga. Treniņos mani daudz uzmundrināja, jo pati bija izgājusi cauri līdzīgam savainojumam, zināja, kā jūtos, kā palīdzēt un uzmundrināt.

Kādi vasaras plāni?
Karjeru valstsvienībā esmu beigusi. Tikai, pateicoties Latvijas izlasei, esmu tikusi te un tur, kur esmu tagad. Bez izlases nesasniegtu tik daudz. Pienāca laiks, kad jutu, ka jābeidz. Jādod iespējas jaunajām spēlētājām parādīt sevi. Vasarā ceru aizbraukt uz Franciju. Ja neizdosies, noteikti atbalstīšu meitenes un turēšu par viņām īkšķus. Ar Edgaru gaidām golfa sezonas sākumu, lai atgūtu spēles iemaņas.

Ko Tev novēlēt?
Dzīvesprieku, veselību un trešo uzvaru Eirolīgā!

”Astoņu Fināla” vērtīgākā spēlētāja Kendisa Pārkere ar meitu Leilu. Foto: Elio Castoria, www.fibaeurope.com

UGMK ģenerālmenedžeris Maksims Rjabkovs: cilvēks, kurš pēc smagiem savainojumiem parakstīja jaunus līgumus ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu un Mariju Stepanovu

Anete Jēkabsone-Žogota Eirolīgas finālos iemeta 10 no 20 tālmetieniem

Anete Jēkabsone-Žogota Eirolīgas finālos

Lietderība
Laukumā pavadīja 109 minūtes jeb 54,5% spēles laika, toties Anetes klātbūtnes laikā “Urālu lapsas” ieguva 78,5% pārsvara (106 no 135).

Vērtīgākā eiropiete
Kopējā vērtējumā ar koeficientu 13,0 ierindojās trešajā vietā aiz Pārkeres un Taurasi. Tādu pašu rādītāju nopelnīja Sandrine Gruda, taču viņa laukumā pavadīja par 19 minūtēm vairāk.

Labākā piespēļu/kļūdu attiecība
Piecās spēlēs izdarīja 16 rezultatatīvas piespēles, vienlaikus pieļaujot tikai divas kļūdas (!). Nav šaubu, ka tas ir viens no labākajiem, ja ne labākais sniegums Eirolīgas vēsturē. Pamata saspēles vadītāja Domingesa un Taurasi kļūdījās pa 12 reizēm.

Precīzākā tālmetienos
Iemeta 10 no 26 kodola spēlētāju realizētajiem tālmetieniem, perimetrā sasniedzot teicamu 50% precizitāti (10/20). Taurasi trāpīja 12 no 29 metieniem. Arī divpunktu metienu precizitātē priekšā izvirzījās latviete, realizējot astoņus no četrpadsmit mēģinājumiem, kamēr titulētā amerikāniete iemeta deviņus no astoņpadsmit metieniem.

Labākā atdeve minūtē
Lai komanda iegūtu viena punkta pārsvaru pār sāncensēm, Jēkabsone-Žogota laukumā pavadīja vidēji 61 sekundi. Salīdzinājumam, Pārkerei vajadzēja 67 sekundes, Nolanai 71, Taurasi – 93 sekundes. Taurasi ieskrējās turnīra otrajā pusē, Nolanai un Domingesai teicamas spēles mijās ar vājākām, savukārt Pārkere, Jēkabsone un Gruda nospēlēja līdzīgā līmenī visa turnīra garumā.

Labākais +/- rādītājs
Latvijas aizsardzes spēles laikā UGMK dueli pret “Bourges” uzvarēja ar graujošo 39 punktu pārsvaru – 60:21!

Divreiz vairāk punktu nekā visām Krievijas izlases spēlētājām
Anete 109 minūtēs savāca 47 punktus, kamēr četras krievu spēlētājas – leģendārā Marija Stepanova, snaipere Olga Artešina, spēka uzbrucēja Anna Petrakova un enerģiskā Tatjana Popova – 152 minūtēs guva 22 punktus.

Labākā rezerviste turnīrā
Jēkabsone-Žogota kļuva par labāko spēlētāju, kura laukumā nāca uz maiņu, finālturnīrā iemetot 47 no 107 rezervistu gūtajiem punktiem (44%). Neskaitot spēli pret “Galatasaray”, rādītājs sasniedz iespaidīgos 53,2% (Anetei 41 punkts, pārējām 36 punkti). Jāatgādina, ka rezervistu pulkā, neskaitot četras krievietes, bija arī centra spēlētājas Kvanitra Hollingsvorta un Evelīna Kobrina.

Finālturnīros – tikai uzvaras
Anete Jēkabsone-Žogota Eirolīgas finālos var lepoties ar perfektu bilanci 7-0, ieskaitot divas uzvaras izšķirošajās spēlēs par trofeju (Valensija 2010, Jekaterinburga 2013).

UGMK kodols

(Efektivitātes koeficients aprēķināts pēc formulas Punkti + atlēkušās bumbas + rezultatīvas piespēles + pārtvertas bumbas + bloķēti metieni – neiemestie metieni – neiemestie soda metieni – kļūdas/spēļu skaits; bloķētie metieni – Pārkere 9, Nolana 3, Gruda 2, Jēkabsone 1, Taurasi 1)