Hosē Fernandess: "Kitiju Laksu operēja NFL komandas galvenais ārsts"

“Florida International University” absolvents pirmo sezonu Tampā sāka ar bilanci 4-24 (Conference USA 1-15), taču turpinājumā pārveidoja to līdz nepazīšanai. “Bulls” no komandas, kura atradās “Sun Belt Conference” (1984-1995) un “Conference USA” (1995-2005) lejasgalā, kļuva par “Top 25” vienību un regulāru NCAA čempionāta dalībnieci.

Pēdējās sezonās Tampa kļuvusi par vienu no kārotākajiem Eiropas spēlētāju galamērķiem, bet Kitija Laksa – par paraugu eiropiešu spēlētājas karjerai pasaulē lielākajā turnīrā (NCAA pirmajā divīzijā spēlē 350 komandas).

Mūsu tikšanās notiek īsi pēc komandas treniņa. Pusstundu vēlāk “Bulls” dosies ceļā uz “American” līgas čempionātu Konektikutā, kur sesto gadu pēc kārtas sasniegs pusfinālu. Treneris Fernandess pirms sarunas palūdz 15 minūtes laika, lai tiktos ar Laksu ģimeni.

Jūsu darbs Tampā sākās 2000. gadā. Pagāja četras sezonas līdz pirmajam startam pēcsezonas turnīrā, sešas – līdz debijai NCAA čempionātā. Pēdējos gados “South Florida” startējusi četros nacionālajos čempionātos pēc kārtas. Cik garš ceļš noiets?
Man ļoti paveicies strādāt kopā ar dažiem neticamiem cilvēkiem. Izveidojusies ļoti laba treneru komanda un esam spējuši atrast īstos cilvēkus (studējošos sportistus). Esam ieguldījuši darbu viņu attīstībā – pat vairāk kā cilvēku, nevis spēlētāju, izaugsmē. Kā arī palīdzējuši iekļauties mūsu sistēmā.

Kura bija pirmā ārzemju spēlētāja, kuru atvedāt uz Tampu?
(Domā) Tas notika laikā, kad kļuvu par “South Florida” galveno treneri. Komandā toreiz bija austrāliešu spēlētāja, taču nebiju tas, kurš viņu atveda uz Tampu. Par pirmo manis rekrutēto ārzemju spēlētāju kļuva brazīliete Daiana Pekere (Daiane Packer, mācījās 2006.-2008. gadā), kura pārnāca uz Tampu no junioru koledžas.

Nākamā bija ukrainiete Inga Orehova – arī viņa pārnāca no junioru koledžas (2011-2014). Orehova kļuva par ļoti, ļoti labu spēlētāju – 2014. gada WNBA draftā viņu ar 18. numuru izvēlējās “Atlanta Dream” (2015. gadā viņa parakstīja līgumu ar “Connecticut Sun”).

Un tad pie mums ieradās spāņu meitenes. Laura Markosa Kaneido (2012-2016), Laja Floresa (2014-2018), Ariadne Puhola (2013-2017). Tagad valda īsta daudzveidība – eiropietes veido gandrīz pusi komandas.

Hosē Fernandess “South Florida” spēlē pret “University of Nevada Las Vegas”. Labdarības turnīrs “Play4Kay”, 2016. gada 21. decembris. Foto: South Florida

Treneris Fernandes spēlē pret “East Carolina” – Kitijas Laksas pirmajā sezonā Tampā

”South Florida” ir galvenā sieviešu basketbola komanda pie Tampas līča – apkaimē, kurā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni cilvēku

Kas ir galvenās lietas, kuras ņemat vērā, atlasot un izvērtējot nākamās spēlētājas?
Manuprāt, lielākā izvērtēšana notiek, apmeklējot Eiropas jaunatnes čempionātus U16 un U18 vecuma grupās (A un B divīzijās), kā arī FIBA rīkotajos pasaules U17 un U19 čempionātos. Sekoju līdzi arī Eiropas klubiem un nacionālo federāciju darbam. Skatos, vai tās atbalsta jauno dāmu pārcelšanos uz Savienotajām Valstīm.

Pastāv daudz atskaites punktu. Vērtēju, kā meitenes varētu iekļauties mūsu komandā un programmā. Daudz mainīgu lielumu (a lot of moving pieces).

Kitiju pamanījāt vienā no minētajiem turnīriem?
Jā un tas notika B divīzijā. Bijis gandarījums viņu trenēt no brīža, kad Kitija ieradās “South Florida” kampusā. Viņa atbrauca 2015. gada vasarā. Desmit dienas patrenējāmies un braucām ārzemju tūrē uz Spāniju. Tā bija pieredzes iegūšana, jo viņa Savienotajās Valstīs bija pavadījusi tikai 10-12 dienas. O, kāpju lidmašīnā, lai spēlētu ar meitenēm!

Kitija pastāstīja, cik daudz “South Florida” cilvēki palīdzējuši viņai. Cik daudz viņa šosezon palīdzējusi programmai?
Viņas veikums vērtējams ar milzīgu plus zīmi. Abos virzienos – tai skaitā Kitijas personīgajai izaugsmei. Manuprāt, viņa izvēlējās īsto universitāti, kurā izaugt un kļūt labākai. Tiešām izbaudīju viņas pieaugšanu – iespēju strādāt pavasarī, vasarā, starpsezonā. Manuprāt, izveidojām tīri labu sistēmu Kitijas attīstībai – lai viņa varētu tikt pie metieniem.

Un, no otras puses, viņa daudz darījusi mūsu labā. Kitijas klātbūtne palīdzējusi mums piesaistīt talantīgas spēlētājas. Viņa arī ļoti labi mācās, iesaistās sabiedrībā un dod ieguldījumu laukumā. Viņa nav tikai ieradusies ASV universitātē, bet atstājusi šeit savas pēdas. Spējusi pastiprināt Latvijas valstsvienību, palīdzot tai kļūt labākai.

Domājot par ārzemju spēlētāju piesaisti, piedāvājam iespēju sacensties spēcīgā konkurencē, taču vēlamies arī padarīt spēlētājas par labākiem cilvēkiem. Manuprāt, esam viņu padarījuši labāku.

Tampa pirms divām dienām parādīja mīlestību Kitijai. Kādus soļus spērāt viņas atveseļošanai pēc savainojuma?
Viņa tik daudz nozīmē “South Florida” programmai, ka mūsu prioritāte ir viņas veselība (getting her healthy) – izdarīt visu, lai Kitija atgrieztos elites līmenī. Neatkarīgi no tā, vai viņa nākamajā sezonā atgriezīsies komandā, vai nē.

Mums ir iespaidīga sporta mediķu komanda, tai skaitā viens no labākajiem fizioterapeitiem visā valstī. Universitātē ir lielisks sporta psihologs. Izmantojam visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai dabūtu viņu uz kājām (to get her back). Mans darbs ir nodrošināt, lai Kitija atgrieztos tur, kur viņa bija. Lai būtu izcila savas valsts pārstāve gan valstsvienībā, gan tajā klubā, kuru viņa izvēlēsies.

Kitija teica, ka ar viņu strādā četri fizioterapeiti un sporta psihologs Lī Dorpfelds. Vai varat nosaukt cilvēkus, kuri iesaistīti atveseļošanās procesā?
Viņu ir daudz. Daniela Olsone (Danielle Olson, "USF Bulls" pagaidu fiziskās sagatavotības trenere), Stīvs Valcs (Steve Walz, “South Florida” amerikāņu futbola komandas mediķis), Džons Hisamoto (John A. Hisamoto, absolvējis “University of Maryland at Baltimore”, no 1993. gada strādā Tampā), Dastija Narduci (Dusty Narducci, “USF Health” medicīnas profesore) un daudzi citi.

Kungs, kurš veica ceļgala operāciju – ir “Tampa Bay Bucs” (Buccaneers – profesionāla amerikāņu futbola komanda) ārsts. NFL komandas ortopēdiskais ķirurgs Deivs Lefers (Dr. Dave Leffers). Profesionāļi.

Kas liek jums smaidīt, domājot par Kitiju?
(Smejas) Mums izveidojās lieliskas attiecības. Kitija var atnākt pie manis jebkurā laikā parunāties. Viņa zina, ka varu izdarīt spiedienu un zina, kāpēc (she knows I can get on her and understands why). Manuprāt, Kitija patiesi zina, ka rūpējos par viņu vairāk kā cilvēku, nevis basketbola spēlētāju.

Vai viņa bieži nāk pēc padoma?
Kitija ir ļoti, ļoti spēcīga personība. Domā, ka viņai vienmēr ir taisnība (smaida), taču tā ne vienmēr ir.

Trīs labākās lietas, kuras raksturo Kitiju?
Viņas neatlaidība (relentless attitude). Kitijai piemīt apbrīnojama darba ētika (incredible work ethic) un viņai patīk uzvarēt. Viņa ir ļoti koncentrējusies, aizrautīga (driven).

Hosē Fernandess un “South Florida” vadības pārstāvji 2019. gada 4. martā, Lauras Ferreiras un Kitijas Laksas absolventu vakarā. Foto: South Florida

Hosē Fernandess un “UConn Huskies” galvenais treneris Džīno Oriemma (Geno Auriemma) ir labi draugi, bet laukumā sīvi konkurenti – viņu komandas tikušās četros no sešiem “American” līgas fināliem

Hosē Fernandess un Laksu ģimene 2019. gada 4. martā “Yuengling” arēnā Tampā

Kortnija Viljamsa. Cik liela loma viņai bija, veidojot Kitiju par spēlētāju, kāda viņa kļuvusi?
Manuprāt, Kortnija ļoti cienīja Kitiju. Kortnija zināja, ka Kitijas atrašanās laukumā viņai palīdz. Tā atvēra ceļu Kortnijas garāmgājieniem (opened a lane for Courtney to drive) un pustālajiem metieniem, jo Kitiju nevarēja atstāt vienu brīva metiena pozīcijā.

Kortnijai 2016. gada sezona kļuva par labāko karjerā. Tajā pašā laikā viņa pret Kitiju izturējās “skarbi” – klau, ja es tev piespēlēju, Tev jāmet! Ja nē, tad nedabūsi bumbu.

Kā izaicinājāt Kitiju šo gadu laikā?
Saku Kitijai, ka viņa, iespējams, ir viena no labākajām spēlētājām ASV. Un viņa ir pierādījusi, ka tāda ir, tādēļ jādara nepieciešamais, lai atbilstu augstākajām prasībām. Norīkoju puišus viņas segšanai un skriešanai pakaļ. Manuprāt, tāda agresivitāte treniņos palīdz arī viņai.

Tampā pavadītajās dienās nolasīju vēstījumu: neatkarīgi, kādu lēmumu Kitija pieņems, mēs viņu atbalstīsim...
(pārtrauc)...taisnība!

Vai karjeras laikā gadījies pasteigties ar kādu lēmumu?
Domāju, kā pieauguši cilvēki cenšamies pieņemt sev labākos lēmumus. Kļūdas ir daļa no augšanas procesa, daļa no dzīves. Runājot par Kitijas lēmumu, domāju, ka tas nekādā veidā nebūs slikts lēmums. Manuprāt, abiem variantiem ir plusi un mīnusi. Mans darbs ir atbalstīt viņu neatkarīgi no izvēlētā ceļa.

Tagad pats galvenais Kitijai ir kļūt veselai. Atbalstīšu jebkuru viņas lēmumu, kas būs viņai labākais.

Pajautāšu par Janetu Rozentāli un Luīzi Šepti. Vai – Luīzes gadījumā – tas kļuva par pirmo gadījumu trenera praksē, kad pirmgadniece ieradās decembra beigās un drīz spēlēja 40 minūtes?
Jā, tas ir pirmais gadījums, kad meitene ierodas no Eiropas un nekavējoties sāk trenēties/spēlēt. Mums vajadzēja spēlētāju, kura var spēlēt ārā, perimetrā. Manuprāt, Janetai ir spoža nākotne, bet! Viņai jāuzlabo spēle ar seju pret grozu un bumbas pārvaldīšanas prasmes (ball handling). Ja viņa vēlas kļūt par uzbrucēju, starpsezonā jāiegulda daudz darba.

Cik grūti trenerim ir sabalansēt spēlētāju izaugsmi ar tūlītēju nepieciešamību pirmgadniecēm spēlēt 40 minūtes, lai uzvarētu spēlēs?
Meitenes spēlē tik daudz, apstākļu spiestas. Viss izskatītos citādi, ja ierindā būtu Kitija, (Laura) Ferreira, (Silvija) Serrata un (Beatrise) Žurdau. Daudzas meitenes spēlētu 8-10 minūtes, nevis 35-40. Mūsu rīcībā otro mēnesi ir astoņas vai deviņas spēlētājas.

Hosē Fernandess (Jose Fernandez)

Dzimis 1971. gada 18. novembrī Maiami, Floridā. Ieguvis bakalaura grādu “Florida International” universitātē (1994). Sieva Tonja, pieci bērni. Pirms pārcelšanās uz Tampu strādājis kā palīgs “Barry University” komandās (1994-1996, 1999-2000) un bijis “Lourdes Academy” vidusskolas galvenais treneris (1996-1999).

Nepilnās 19 sezonās nopelnījis bilanci 353-258 (šosezon 18-15, American 7-9). Sešas reizes kvalificējies NCAA čempionātam (2006, 2013, 2015-2018), bilance 3-6. Astoņas reizes kvalificējies WNIT (2004, 2005, 2007-2010, 2012, 2014), tai skaitā divas reizes ticis līdz pusfinālam (2009, 2014) un kļuvis par WNIT čempionu (2009).

Autors pateicas USF komunikāciju direktora asistentei Lorijai Gārnetai (Lorie Garnett) par palīdzību intervijas tapšanā