Edgars Šneps: "Sadarbojas tie, kuri visvairāk to grib"

Latvijas Basketbola savienība un Igaunijas Basketbola federācija strādā, lai izveidotu Latvijas un Igaunijas apvienoto čempionātu basketbolā sievietēm. Paredzēts, ka jaunajā turnīrā piedalīsies 10-12 komandas, kuras regulārajā sezonā sacentīsies divos apļos. Latviju čempionātā varētu pārstāvēt sešas vai septiņas komandas.

Dalību apstiprinājušas sešas komandas no Latvijas – valsts čempiones SK “Cēsis”, vicečempiones “TTT Rīga”, bronzas medaļu ieguvējas “RTU/Merks”, pusfinālistes “Liepājas Papīrs”, “TTT juniores” un “Latvijas Universitāte”.

“Daugavpils Universitāte” sastāva atjaunošanas dēļ spēlēs Jaunajā Sieviešu basketbola līgā, savukārt lēmums par U16 izlases statusu un dalību tiks pieņemts pēc EuroBasket 2013 kvalifikācijas turnīra noslēguma. Baltijas Sieviešu Basketbola līgā Latvijas klubi nestartēs.

Ideja par jaunas līgas izveidi tiek apspriesta vairākus gadus. Kā tika nonākts tieši pie Latvijas un Igaunijas apvienotā čempionāta izveides?
Sadarbojas tie, kuri visvairāk to grib. Kad pirms trīs gadiem spriedām par Baltijas Sieviešu basketbola līgas izveidi jaunā formātā, Latvija un Igaunija bija gatava pildīt saistības. Lietuva nogaidīja, tāpēc projekts netika īstenots.

Vasarā kļuva zināms, ka Latvijas čempionātā nepiedalīsies “Daugavpils Universitāte”. Turnīrs ar septiņām komandām īsti neatgādina čempionātu, tāpēc atjaunojām sarunas par Baltijas līgas pārejas modeli. Ja nevaram dabūt visu (lasi – pilnvērtīgu Baltijas līgu), sākam ar mazumu. Saņēmām atbalstu Igaunijā, vienojāmies par apvienotā čempionāta izveidi, nolikuma saskaņošanu un kalendāra projekta izstrādi.

Ir interese no Somijas un Zviedrijas. Nākamgad tiksimies, lai lemtu par nākotni. Ja izdosies izveidot kvalitatīvu turnīru, nav izslēgts, ka tam pievienosies komandas no Lietuvas. Sportiskais un ekonomiskais pamatojums turnīram ir.

Sacensībām jārada sponsoru interesi. Jāņem vērā, ka sieviešu basketbolam piesaistīt finanšu līdzekļus nav vienkārši. Latvijas Sieviešu basketbola līgai ģenerālsponsora nekad nav bijis. Latvijas un Igaunijas apvienotais čempionāts ir dažas nedēļas veca ideja, tāpēc atbalstītāji vēl nav piesaistīti. Lielu ilūziju nav, taču pie sponsoru piesaistes jāstrādā. Pirms trīs gadiem finanšu situācija bija cerīgāka.

Somija un Zviedrija skatīsies, kas notiek pirmajā gadā. Ir reāla ieinteresētība?
Zviedru komandas vairākas reizes ir spēlējušas pret “TTT Rīga”. Viņus interesē modelis, kurš būtu samērojams ar vietējām interesēm, nacionālajiem čempionātiem. Baltieši ir daudz elastīgāki, mēs varam pielāgoties. Somijas čempionāts ir diezgan augstā līmenī, daudz viesspēlētāju, tai skaitā basketbolistes no Krievijas. Zviedrijā problēma ir zāļu pieejamība, jo basketbols konkurē ar daudziem citiem sporta veidiem. Prioritāte ir kopīgs darbs ar Igauniju apvienotā čempionāta izveidē. Tālāk skatīsimies, vai varam izplesties. Ideālu nākotnes modeli vienā gadā izveidot nav iespējams.

Igaunijas pusei nosūtīts angļu valodā pārtulkots Latvijas čempionāta nolikums. Vai partneri to ir saskaņojuši? Kalendāra projektā pirmās spēles paredzētas 13. un 14. oktobrī.
Esam panākuši savstarpēju sapratni. Nav riska, ka neatradīsim kopsaucēju par tālāku darbību. Mūsu federāciju kapacitāte nav liela, tāpēc ievērojam darbu secību. Otrdien Latvijas un Igaunijas vīriešu valstsvienības noslēdz startus Eiropas čempionāta kvalifikācijā, pēc tam koncentrēsimies apvienotā čempionāta izveidei. Galīgā vienošanās par sezonas aprisēm tiks panākta līdz septembra trešās nedēļas beigām.

Kādi sportiskie ieguvumi varētu būt Latvijas komandām?
Jauni pretinieki jaunos apstākļos, citās zālēs ar citiem tiesnešiem. Svarīga būs spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem un mācīšanās labi spēlēt izbraukumā. Tas sekmēs gan spēlētāju individuālo izaugsmi, gan komandu attīstību. Tāpat kā BBL, izbraukuma spēles apkalpos vietējo tiesnešu brigādes.

Sezonai gatavojas piecas komandas, Cēsis komplektē sastāvu. Kāda LBS iesaiste būs nepieciešama septītās komandas – U16 izlases izveidei?
LBS treneru komisija lems par U16 izlases galveno treneri. Pēc lēmuma pieņemšanas sāksies komandas komplektācija. Prakse, jauniešu komandām startējot nacionālajos čempionātos, atzīstama par veiksmīgu. Mudītes Zanderes vadītā U16 izlase vasarā Tallinā izcīnīja ceļazīmi uz A divīziju, bet Gunta Endzela vadītie U18 juniori Eiropas čempionātā Liepājā un Viļņā sasniedza sesto vietu. Centīsimies to turpināt.

2012. gada sezonā LBS daļēji sedza U18 puišu izlases izdevumus. Attiecībā uz meitenēm paredzēts līdzīgs modelis?
Mērogs un iespējas būs daudz mazākas, taču centīsimies līdzfinansēt meiteņu komandas darbu. Pērn junioriem palīdzējām vairākās pozīcijās. Līdzīgi būs arī šogad. Plānojam, ka Latvijas Basketbola līgā startēs 1995. gadā dzimušo puišu komanda, kurai nākamgad paredzēts sacensties Eiropas U18 čempionātā. Aprēķinām izdevumus, turpinām pārrunas ar sponsoriem.

“Okartes” pārstāvji ir ieinteresēti turpināt sadarbību. Viņi bija apmierināti ar idejas attīstību un izlases sportiskajiem rezultātiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šovasar sportisti vairāk strādāja individuāli, trenējās no rītiem un tas bija pozitīvs solis mērķu sasniegšanā. Projektā iesaistījās arī vairāki U16 izlases puiši. Esam izteikuši nākamos priekšlikumus, plānojam turpmāko sadarbību ar “Latvijas Mobilo Telefonu”. Tā ir liela kompānija, kurai patīk strādāt ilgtermiņā. Domāju, ka “Okartes” projekts ies plašumā.

Kāds ir kopējais vērtējums par jaunatnes izlašu startiem?
Iepriecinošu lietu bija vairāk. Kur tika ieguldīts darbs, tika sasniegts rezultāts. Pirmkārt, to varu attiecināt uz U16 meitenēm un U18 puišiem. Citām komandām iespēju bija mazāk, taču jāpriecājas arī par tām. Žēl, ka U20 meitenēm nācās atstāt A divīziju. Jāņem vērā, ka robeža starp U20 izlases izkrišanu un U18 junioru izlases netikšanu augstāk bija ļoti smalka. Jādomā, ko nākamajā sezonā varam vērst par labu. Junioru izlasei LBL klājās grūti, taču gūtā pieredze palīdzēja Eiropas čempionātā. Pamatuzdevumi tika izpildīti, turklāt uzvaru bija vairāk par zaudējumiem.

Finanšu trūkuma dēļ sieviešu izlase visos izbraukumos devās vienpadsmit spēlētāju sastāvā, vīri tādā pašā skaitā brauca uz Bosniju. Vai izdevies nosegt izlašu izdevumus?
Līdz 11. septembrim pieaugušo izlases nav saņēmušas nevienu santīmu no valsts budžeta. Komunikācija ar premjerministru un nozares ministriju liek cerēt, ka plānotais finansējums tiks saņemts. Daļa vajadzību iekļautas 2012. gada valsts budžeta grozījumos, kuri jāpieņem tuvākajās dienās. Ceru, ka varēsim norēķināties ar cilvēkiem, kuri nodrošināja izlašu gatavošanos. Par iespējām startēt kvalifikācijas ciklā pateicamies privātajiem sponsoriem. “Latvijas Gāze” daudz palīdzēja, lai mēs varētu kvalitatīvi sagatavoties.

BBL šogad būs vairāk Igaunijas nekā Latvijas komandu. Vai iespējama jaunas reģionālās līgas izveide vīriešu basketbolā?
Mūsuprāt, jāmainās Baltijas Basketbola līgas uzbūvei. Līgas finansiālā situācija ir pasliktinājusies (sākot no 2011. gada, turnīram nav titulsponsora – Sportacentrs.com). Uzskatu, ka BBL pieredze ir vērā ņemama, jo pēdējos septiņus gadus esam mācījušies spēlēt ar tuvākajiem kaimiņiem, taču izmaiņas ir nepieciešamas. Nav šaubu, ka savstarpējās baltiešu spēles ir nepieciešamas, jo tās ir sportiski interesantas.

Nākamnedēļ Parīzē notiks EuroBasket Women 2013 izloze. Vai tās laikā paredzētas darba tikšanās?
Dienu pirms izlozes tikšos ar augstākajām FIBA Europe amatpersonām – prezidentu Olafuru Rafnsonu un sacensību komisijas vadītāju Ričardu Stouksu. Darba kārtībā būs vairāk nekā ar 10 jautājumu. Sākot ar basketbola pārvaldību un FIBA Eiropas nodaļā notiekošajām pārmaiņām līdz nākamo vasaru plānošanai. Tādu tikšanos laikā savu pozīciju iespējams labāk aizstāvēt nekā lielajās sanāksmēs.

Pārspriedīsim nacionālu izlašu aktuālos jautājumus, tai skaitā sarunātās spēles skandālu un jaunatnes izlašu treneru ierosinājumus. Piemēram, FIBA Europe apstiprināja mūsu priekšlikumu par trīs jaunatnes izlašu pāreju uz A divīziju. Sākumā ierosinājums tika iekļauts Sacensību komisijas darba kārtībā, ieguva atbalstu un tika pieņemts.

Aktuāls jautājums ir pieaugušo izlašu spēļu laiku saskaņošana. Nav saprotams, kāpēc izšķirošās spēles joprojām notiek atšķirīgos laikos. Tiem, kuri spēlē vēlāk, tādā gadījumā ir svarīgi zināt iepriekšējo spēļu rezultātus. Zināmā mērā tas ir aktuāli arī jaunatnes čempionātos. Spēkā paliek Latvijas un Lietuvas mērķis 2017./2018. gadā kopīgi rīkot Eiropas vai Pasaules čempionātu basketbolā vīriešiem. Jāatrod mūsu, igauņu un lietuviešu kopīgās intereses. Kopīga čempionātu rīkošana ir nākotnes modelis.