Zvirgzdiņš: "Kluba prezidents maldina sabiedrību"

"Meitenes sitās par mani"

SK "Cēsis" prezidents Krišjānis Kļaviņš piektdien pēc otrās finālsērijas spēles paziņoja žurnālistiem par neklātienē izteikto ultimātu komandas galvenajam trenerim. Kluba vadītājs pieprasīja no Zvirgzdiņa uzvaras divās nākamajās spēlēs, pretējā gadījumā pārtraucot darba attiecības. Svētdienas zaudējums ar 53:77 šķīra Ainara Zvirgzdiņa un SK "Cēsis" ceļus.

Treneris 21. gadsimta pirmajā desmitgadē ar BK "Ventspils" septiņas reizes uzvarēja Latvijas čempionātā. 2007. gadā Zvirgzdiņš, Anete Jēkabsone-Žogota un Maskavas "Dinamo" triumfēja FIBA Eiropas kausa izcīņā, bet 2009. gadā ar SK "Cēsis" tika izcīnīts Latvijas čempionu tituls. Trenera vadībā Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība divas reizes sekmīgi spēlēja Eiropas čempionātu finālturnīros, uzvarēja Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā un debitēja Olimpiskajās spēlēs Pekinā. SK "Cēsis" Zvirgzdiņš vadīja no 2009. gada janvāra līdz 2010. gada 11. aprīlim.

Ainars Zvirgzdiņš, SK „Cēsis” bijušais galvenais treneris
Kā jau pie sievietēm. Ja vienu spēli izdodas uzvarēt un veiksmīgi iesākt nākamo, kādā brīdī jāseko kritumam. Runājot nopietni, smagais sezonas grafiks ietekmēja mūsu komandu. Bija jāspēlē katru otro dienu un šodien tas bija redzams. Sestdien izdarījām visu, lai sagatavotos, tomēr spēku izrādījās par maz. Agresīvā aizsardzība, spēle 4-1, ar četriem ārējiem spēlētājiem un vienu centru komandu nomocīja tiktāl, ka nebijām gatavi līdzvērtīgi pretoties. Nākamā spēle ir Cēsīs, būs dažādi jauninājumi un, cerams, laba cīņa.

Ja šodien būtu 1. aprīlis, teiktu, ka piektdien izskanējušais (SK „Cēsis” kluba prezidenta) paziņojums presei ir joks. Ar skumjām jāsaka, ka šis melīgais paziņojums no kluba prezidenta puses maldina sabiedrību un rada morālu kaitējumu manai reputācijai. Tas tika izteikts finālmaču laikā. Otrkārt, man ir ļoti skumji, ka to uzzinu no žurnālista. Treškārt, izdomātie pierādījumi un melīgais paziņojums radīja stresu komandā, kā rezultātā šodien notika tas, ko redzējāt uz laukuma.

Meitenes – un liels paldies viņām par to – sitās par mani. Bet, jo lielāks stress, jo lielāka vēlme, jo mazāk kas sanāk. Gribu pateikties meitenēm par pašatdevi un parādīto, mani glābjot. Paziņojums izteikts pilnīgi nepamatoti, tie ir absolūti meli. Situācija tāda, ka es un (fiziskās sagatavotības treneris) Bružiks vairs neesam komandā. Būšot jauni treneri.

Par kluba prezidenta piektdienas paziņojumu

Pirmkārt, pirms spēlēm ar sarunām nenodarbojos. Otrkārt, ar „TTT Rīga” klubu pēdējo reizi runāju 2001. gadā, kad to pametu. No tā laika piedāvājumi nav saņemti. Treškārt, finālturnīru laikā šādus jautājumus neviens nerisina. Tas ir skaidrs trīs četrus mēnešus pēc sezonas, kad zināmas budžetu aprises.

Latvijā viss notiek, kā notiek, vienmēr visiem ir taisnība. Veiksmīgi nospēlējām ar pieejamo sastāvu, kurš nebūt nav ideāli nokomplektēts. Prieks, ka gan Latvijas, gan Lietuvas līgā vairākkārt esam vinnējuši abas galvenās favorītes. Domāju, man nav sev ko pārmest. Šodien bija tikai septītais zaudējums, salīdzinot ar 52 uzvarām. Normāls rezultāts, tikai žēl, ka tas notiek finālu laikā. Kad jāvāc raža, pēkšņi tiek izteikti šādi ekstremāli paziņojumi.

Neesmu no cilvēkiem, kuri cenšas līst atpakaļ pēc durvju parādīšanas. Šķiršanās ģērbtuvē notika korekti, taču, ja tas notiek ar apmelojumu palīdzību... Pateicos par pavadīto laiku Cēsīs, viss bija labi un līmenī, kā teica Kristena. Būs jau labi. Viss, kas notiek, notiek uz labu. Pieļauju jebkuru situācijas pagriezienu, jebkuru virzienu. Ar savu pieredzi varu noderēt gan sieviešu, gan vīriešu basketbolam. Ņemot vērā to, ka man nav aģenta, primārais ir saņemt piedāvājumu. Būsim optimisti.

Par gandarījuma brīžiem, strādājot ar Cēsu komandu

Spēju saliedēt komandu, ar pieejamo sastāvu spēju panākt rezultātu. Lai gan daži Latvijā nesaprot, nevienu mirkli neblefoju, sakot, ka Ieva Tāre, Kristena Mena un Zane Eglīte šobrīd nedrīkst spēlēt. Viņas ir smagi savainotas, piemēram, Kristena Mena pēc pagājušās spēles. Viņas ir varonīgas. Lai glābtu mani, viņas spēlēja. Ar tādu sastāvu līdzvērtīgi pretoties ir liela varonība. Tas, ka viņas spēja realizēt sarunātās ieceres, ir uzslavas vērts. Man bija liels prieks būt ar viņām kopā, esmu pateicīgs. Paldies par sadarbību gada garumā.

Par Anetes Horelikas spēles laiku svētdien

Tāda ir dzīve. Nevar vienā sezonā no komandas, kas necīnījās par augstām vietām, ielekt līmenī, kur ir profesionālas, WNBA spēlētājas un visu laiku līdzvērtīgi aizvadīt visas sacensības, spēlējot tik spraigā režīmā. Tā ir normāla parādība. Viens mačs neizdevās, nākamajā viņa būs līdere. Tas ir pieredzes un progresa jautājums.

Par Aneti Jēkabsoni-Žogotu un Eirolīgas „Final Four”

Redzēju pirmo spēli. Patika „SpartaK” komandas cīņasspars. Finālā būs grūti. Ja Taurasi pārāk neaizrausies un sāks spēlēt uz komandu, kā pēdējā reizē, kad viņai bija kājas savainojums, būs labi. Tai komandai jāuzvar, viņa ir labāka par „Ros Casares”. Vēlu Anetei uzvarēt Eirolīgā, lai tā viņai būtu jauna pakāpe un pieredze.

Aigars Nerips, „TTT Rīga” galvenais treneris
Iet kā pa viļņiem. Spēlētājām bija jāievēro noteikums nenospēlēt maču tikai ar metieniem, bet strādāt kā komandai. Brīžiem parādījās individuālas darbības – viena piespēle un spēlētāja pati mēģināja visu izdarīt, vismaz uzmest pa grozu, taču tādā veidā nekas nekustas uz priekšu. Kad darbībā iesaisti komandu, tas nes rezultātu. Tāds bija uzstādījums. Dažos gadījumos to neizdevās ievērot, tas bija mūsu vājākais punkts. Aizsardzībā komanda nostrādāja, kā vajadzēja.