Kate Krēsliņa: "Domāju, ka komandai parādīsies otrā elpa!"

Teicams laukuma redzējums, laba kāju darbība, garas un spēcīgas rokas, atlētisms, spēja iemest no dažādām laukuma pozīcijām. Tas viss un daudz darba raksturo vienu no Latvijas junioru izlases līderēm, kura basketbola gaitas sāka "Kolibri" sporta skolā. Pirms pusotra gada Kate pārrāva kājas priekšējās krusteniskās saites, taču spēja sekmīgi atjaunoties. Vasarā viņa palīdzēja Latvijas U20 izlasei atgriezties A divīzijā, bet rudenī sāka spēlēt "RSU/Merks" komandas sastāvā.

Kā Tu vērtē gatavošanos Baltijas jūras kausam?
Uzskatu, ka junioru izlases treniņi izvērtās ļoti produktīvi. Nodarbības notika augstā intensitātē, daudz spēlējām pieci pret pieci. Vienlaikus iemācījāmies sadarbības, kuras izmantosim Tallinā.

Pārtraukumā starp izlases nodarbībām apmeklēji RSU treniņus?
Junioru izlase aizvadīja septiņus treniņus – 23., 26. un 27. decembrī, kā arī 2. janvārī. Neizpalika trenēšanās kopā ar RSU, taču tur lielāks uzsvars tika pievērsts fiziskajiem treniņiem. Jūtos labi, grūtību nebija.

Kādas bija treneres prasības?
Rīta treniņos atstrādājām darbību aizsardzībā, savukārt vakaros dominēja spēle uzbrukumā. Daudz spēlējām savā starpā. Trenere lika agresīvi spēlēt aizsardzībā. Sedzām visa laukuma garumā, sākot no gala auta izmešanas. Spēlē vajadzēja izmantot apgūtās sadarbības, lietot presingu pēc soda metieniem. Uzbrukumu noslēgumos tika prasīts apspēlēt pretinieci viens pret vienu un doties uz grozu.

Mācīties vajadzēja daudz?
Apmēram pusi kombināciju bijām izmantojušas, spēlējot jaunatnes izlasēs vai klubos. Jaunās sadarbības apguvām pirmajos treniņos.

RSU izpildījumā labām spēlēm sekoja vājākas. Kā izskatījās no komandas iekšpuses?
Pirmajā sezonas daļā mūsu spēli nevarēja nosaukt par pilnīgu. Varbūt netrāpījām ar fiziskās formas pārejām, varbūt brīžiem laukumā pazudām. Manuprāt, komandā izveidojusies laba atmosfēra, gaisā virmo vajadzīgās emocijas. Treneris Vīnbergs mudina iet uz grozu, uzņemties, taču spēles situācijās bieži gadās aizķeršanās, nesanāk nospēlēt līdz galam. Laura (Audere) vienā no intervijām minēja, ka jaunajām spēlētājām vairāk jāuzņemas.

Lauras pāreja uz Tallinas Universitāti ir mainījusi sagatavošanos?
Lielu izmaiņu nav. Turpinām atstrādāt iespēlētās sadarbības. Mums nav vienas spēlētājas, kurai jāuzņemas visu laiku. Uzbrukumi jānoslēdz meitenei, pie kuras nonāk bumba. Brīvdienās labi pastrādājām treniņos. Domāju, ka sezonas turpinājumā komandai parādīsies otrā elpa un otrajā aplī būsim krietni labākas.

Ziemassvētku laikā vajadzēja piespiesties treniņu apmeklējumam?
Motivācijas trūkumu neizjutu. Tieši otrādi, gribēju strādāt. Ja brīvdienās atpūšas, vēlāk ir grūtāk atsākt nodarbības. Ceturtdienas treniņā to varēja labi redzēt. Visām klājās grūti ar elpošanu, šķita, ka fiziskā sagatavotība pazudusi, taču īstenībā tā nav. Vajadzēja tikai pierast pie ritma. Lai tādi pārrāvumi nebūtu, jāskrien krosiņus vai jānāk uz treniņiem. Pati pārtraukumu izmantoju OSC svaru zāles apmeklēšanai.

Kādi iespaidi radušies par Baltijas jūras kausu?
Baltijas jūras kauss ir ļoti labs turnīrs, lai saprastu, kādā gatavībā esam un kā varam saspēlēties. Treneri iegūst iespēju izvērtēt, kuriem spēles akcentiem jāpievērš lielāka uzmanība. Tādā veidā varam labāk sagatavoties vasarai. Labas komandas parasti ir gan Somijai, gan Zviedrijai, turklāt zviedrietes visu laiku spēlē A divīzijā.

Ir arī domas par vasaru?
Vasarai plānus nekaļu. Pēc kājas savainojuma esmu sapratusi, ka jādomā tikai par tagadni, pārāk daudz neskatoties uz priekšu.