Niedola: Braucu uz Ameriku, domājot par nākotni

Kādi kopumā palika iespaidi par Amerikā pavadīto laiku jūlijā un augustā?
- Kā jau Amerika – kā filmās rāda, tā arī ir. Parasti skaties kādu filmu par Amerikas dzīvo un domā pie sevis „Jā, tā jau nu noteikti tur nav, un tas viss ir safabricēts”, bet nē – tā patiešām tur arī ir. Visi ir ļoti draudzīgi. Zināju, ka braucu uz kaut kādu turnīru, kur būs treneri no koledžām. Neko vairāk arī nezināju - ne kādi tur būs cilvēki, neko citu. OK, zināju, ka ir iespēja piezvanīt cilvēkiem, kas man izkārtoja šo visu braucienu,ka viņi kaut kur Vašingtonā atrodas, bet nepazinu viņus. Bet visu atradu, izdarīju, ko vajag, nospēlēju turnīru, atbraucu mājās un apslimu nedaudz (smejas).

Kāds bija galvenais šī brauciena mērķis?
- Mērķis bija aizbraukt parādīt sevi tur un sameklēt skolu, kur mācīties tālāk. Pēc atbraukšanas mājās bija laiks visu apsvērt un izdomāt. Svārstījos braukt vai nebraukt, bet izlēmu braukt. Pagaidām gan vēl jānokārto dažas dokumentu lietas, tāpēc vēl esmu Liepājā.

Zvirgzdiņš „Sporta Avīzē” izteicās, ka neiesakot tev braukt uz Ameriku.
- Vispār tas ir interesanti, jo gan izlases laikā, gan pēc tās mēs ar viņu apspriedām, ko man labāk darīt. Viņš teica, ka Latvijā palikt jēgas man nav, jo šeit nebūs vajadzīgais līmenis, lai turpinātu progresēt. Teica tieši, ka ASV ir labākais variants – Eiropā jau es esot gandrīz gatavs produkts un ar mani nestrādās tik ļoti, bet Amerikā būs cilvēki, kas ar mani strādās, kas iemācīs to, ko Latvijā man neiemācīs, pie tam varēšu pabeigt skolu. Pēc tam izlasīju interviju „Sporta Avīzē”, kur viņš saka pretējo. Kaut kā muļķīgi sanāca.

Bija arī citi varianti, paliekot Latvijā?
- Bija. Ja gribētu palikt, šeit būtu, kur spēlēt. Zvanīja un interesējās gan no TTT, gan no Cēsīm vasaras sākumā vēl pirms izlases. Bet es zināju, ka kaut kad jau braukšu prom un, ja palieku Latvijā, tad Liepājā, kur man ir visi apstākļi, kas nepieciešami – zāle, treneris, komanda, ar ko spēlēt.

Kādās pozīcijās sanāca spēlēt šajos turnīros Amerikā?
- Viņiem tur ir tā, ka visi spēlē visur un nav konkrēti sadalīts. Man prasīja pozīciju, prasīja, vai varu mest – teicu, ka, protams, varu mest (smejas). Viss notiek ļoti brīvi – kurai bumba, tā gāja pāri laukumam. Pie tam es tur biju viena no vecākajām. Pārsvarā tur bija 11.klases meitenes un jaunākas, jo koledžām nav interesanti nākt skatīties turnīru, ja tur spēlē jau aizrunātas spēlētājas.

Kāds kopumā bija līmenis?
- Komandās spēlēja dažāda vecuma meitenes, no 15 gadiem uz augšu. Spēle bija ļoti ātra, nav kā Latvijā, kur dažreiz jālūdzās, lai kāds izmet pa grozu – visas bija gatavas mest. Ļoti daudzas meitenes gribēja sevi individuāli pierādīt, bet uz beigām jau komandas saspēlējās un gāja labi. Basketbols ir citādāks, jauni noteikumi, plus viņi nerakstīja protokolus, tikai atzīmēja piezīmes un punktus. Pirmajā dienā mums bija trīs spēles, pēc tam pa divām.

Kādi starpgadījumi arī gadījās?
- Nezinu, vai tas ir starpgadījums, bet interesanti bija tas, ka vienu dienu zālē, kur spēlējām, izcēlās pamatīgs kautiņš. Spēlēja 15 gadīgas meitenes. Diezgan rupjš sods, vārdu apmaiņa starp vecākiem, beigās, protams, arī dūres tika liktas lietā. Visu kašķi sāka divi tēti, tad mammas un tad pašas meitenes savā starpā. Viss laukums bija pilns, spēle apstādināta, un visi tādu traci sataisīja. Beigās tika izsaukta policija, bija cilvēki, kurus pat aizveda uz iecirkni, taču par tālāko neko nezinu. Dienu vēlāk zālē bija papildus security ar ieročiem.

Galu galā, kāpēc nolēmi jau šogad braukt uz Ameriku un tur pabeigt vidusskolu?
- Pirmkārt, tā ir valoda. Tieši tās dēļ braucu jau tagad, lai pēc tam sekmīgi un bez problēmām varētu mācīties universitātē. Protams, arī basketbols ir iemesls aizbraukšanai. Zinu, ka vidusskolu līmenī tas nav tik spēcīgs, turpretī augstskolās tieši pretēji –līmenis ir ļoti augsts. Braucu jau šogad uz Ameriku, domājot par nākotni.

Cik koledžas izrādīja interesi?
- Protams, bija interese no vairākām skolām, bet pagaidām neesmu sākusi par to domāt. Kad aizbraukšu uz turieni atpakaļ, tad arī to sākšu. Tagad tas nav primārais. Kad vēl biju Amerikā, sazvanījos ar daudzu augstskolu treneriem – scenārijs visām sarunām viens un tas pats: apmēram pusstundas garumā stāsta, cik laba skola, cik labs basketbols, cik laba programma... Diezgan nogurdinoši.

Cik liela bija skautu un aģentu interese par tevi Eiropas čempionāta laikā Rīgā un pēc tam arī U-18 čempionātā?
- Ir tā, ka viņi nemaz nedrīkst pēc noteikumiem mums nākt klāt un runāt čempionātu laikā. Parasti viņi atrod pēc tam e-pastus un raksta spēlētājām, ko kurš redzējis un kāds ir piedāvājums. Man pašai nav aģenta un nemaz nedrīkst būt, ja vēlos spēlēt koledžā Amerikā. Nedrīkst būt nekādas profesionālas spēlētājas saistības ne ar klubiem, ne aģentiem.

Kā Liepājā izskatās jaunā sezona – komanda būs gatava?
- Pati ar komandu šovasar nemaz nepatrenējos, pēc atbraukšanas tikai atpūtos. Bet meitenes cītīgi trenējas un gatavojas nopietni jaunajai sezonai.

Jautājums arī no Māra Novika tev...
- Nu, bet, protams (smejas)

Basketbolā svarīgi, lai būtu laiks arī atpūtai. Kā tev vislabāk patīk atpūsties?
- Liepājā, satikt draugus un vasarās, protams, iet uz pludmali un nogulēt tur visu dienu. Nesen arī bijām nelielā pārgājienā. Pēdējā laikā gan nav sanācis, bet patīk arī izbraukt ar laivām un pabūt pie brīvas dabas.