Māris Noviks ASV: "Quinnipiac" universitāte godina Paulu Strautmani

Ņujorkā paralēli funkcionē vismaz piecas dažādas sliežu transporta sistēmas. Džona Kenedija lidostu apkalpo “Airtrain”. Tālākus izbraucienus Longailendas salā nodrošina “Long Island Rail Road” jeb LIRR, bet četras no piecām pilsētas apkaimēm savieno slavenais Ņujorkas metro.

Ja ir vēlēšanās tikt ārā no pilsētas ar sliežu transportu, pastāv divi varianti. Tālsatiksmes vilcieni ceļā dodas no Pensilvānijas stacijas (Penn station), kura izvietojusies zem “Madison Square Garden”, bet ziemeļu un austrumu priekšpilsētas apkalpo “Metro North” dzelzceļa sistēma.

“Metro North” līnijas sākas slavenajā “Grand Central” stacijā, taču, lai iekāptu vajadzīgajā vilcienā, nav obligāti jādodas uz pilsētas centru. Gandrīz visām vajadzībām noder 125. ielas stacija Hārlemā un “Fordham” stacija Bronksā.

Pirmais biļešu automāts lāgā nedarbojas – iekāpšanas kartes braucienam uz Ņūheivenu izdodas nopirkt stacijas kasē. Divvirzienu biļete līdz vēsturiskajai Konektikutas pilsētai maksā 28 dolārus. Kā jau piepilsētas vilcienā ierasts, pieturu ir daudz un ceļā paiet gandrīz divas stundas.

Visos sliežu transportos atkārtojas viena un tā pati aina – ne Ņujorkas metro, ne “Metro North”, ne “Amtrak”, ne pilsētas un tālsatiksmes autobusos nav video monitoru. Vietējos autobusos un piepilsētas vilcienos ir elektroniskais tablo, kurā parādās pieturu nosaukumi, diena un laiks. Un viss.

Paula Strautmane 2019. gada 23. februārī. Foto: Quinnipiac

Konduktoriem ir standarta protokols. “Metro North” vilcienos viņi pārbauda biļeti un atzveltnes spraugā veikli ieslidina zīmi, kurā redzama pasažiera izkāpšanas pietura. “Amtrak” vilcienos konduktori pie bagāžas nodalījuma pievieno lielāku papīru, kur redzams plānotais galamērķis, piemēram, “SLC” nozīmē Soltleiksitija, “CHI” ir Čikāga un tā joprojām.

Ņūheivena ir kā ievads braucienam uz “Quinnipiac” universitāti. Šeit, Longailendas šauruma ziemeļu krastā, 1638. gada 25. aprīlī tika nodibināta Kvinipiakas kolonija. Tajā pašā gadā tapa apmetnes plāns ar deviņiem kvartāliem (squares) – pirmā organizēti plānotā kolonistu apbūve Ziemeļamerikā.

Līdz vietējā autobusa atiešanai paredzēto laiku – 50 minūtes – var izmantot “Yale University” vecā kampusa apskatei. Slavenās “Ivy League” (Efeju līga) pārstāve mūsdienās pārcēlusies uz modernākām ēkām, taču Jaunanglijas vēsturiskās apbūves apskate ir gana interesanta.

Konektikutas rietumu daļu apkalpo sabiedriskā transporta uzņēmums “CT transit”. Dienas biļete braucienam uz 20 kilometru attālumā esošo “Quinnipiac” universitāti maksā trīs dolārus. Arī citur ASV, piemēram, Tampā, dienas biļete autobusiem maksā tikpat.

“Quinnipiac” ir vidēja lieluma augstskola, kuru pieskaita tā saucamajai “mid-major” kategorijai. Kampusā valda klusums un miers, tomēr zināma rosība notiek. Februāra pēdējā sestdiena ir “atvērto durvju diena” – te, pārsvarā vecāku pavadīti, ieradušies daudzi topošie studenti. Kā jau gaidāms, viesu stāvvietā pārsvarā manāmi auto ar Konektikutas, Ņujorkas un Masačūsetsas numuriem.

Kampuss atrodas “Guļošā milža” kalna (Sleeping Giant) pakājē. Ar kalnu saistīta “Quinnipiac” talismana lūša (Bobcat) leģenda. Tā vēsta par indiāņu garu Hobamoku (Hobbamock), kurš tika nolādēts mūžīgam miegam. Viņa līdzgaitnieks – neredzamais milzu lūsis ar zeltaini zilām acīm – tika pasargāts no šāda likteņa. Lūsis uzņēmās apsargāt guļošo milzi un visu, ko skar tā ēna.

”Quinnipiac” kampuss. Fonā “Sleeping Giant” kalns

Leģenda par Kvinipiakas lūsi

”Quinnipiac” universitātē atrodas viens no vadošajiem sabiedriskās domas aptauju centriem ASV – Quinnipiac Polling Institute

“Quinnipiac” sporta spēļu komandas, tai skaitā basketbolisti un hokejisti, mājas spēles aizvada ārpus kampusa uzceltajā “People`s United Center”. Modernā ēka, kurā ir gan ledus arēna, gan sporta spēļu zāle, uzcelta lielā pakalnā, kurš gan ir divreiz zemāks par “Sleeping Giant”.

No autobusa pieturas līdz arēnai pa līkloču ceļu jākāpj minūtes divdesmit. Ceļā uz “People`s United Center” iespējams šķērsot pakalna virsotni. No tās atklājas lielisks skats uz Ņūheivenu, 20 kilometru attālumā esošo Longailendas šaurumu, “Guļošo milzi” un tālumā redzamajiem kalniem.

”Peoples United Center” autostāvvieta. Netālu no fonā redzamā “Sleeping Giant” kalna atrodas Bristole – ESPN mājvieta

”People`s United Center” modernajās telpās atrodas gan ledus arēna, gan basketbola laukums

“Quinnipiac” stāsts ir izcils. Komanda, kura vēl 2013. gadā spēlēja vienā no pieticīgākajām NCAA pirmās divīzijas konferencēm (NEC), dažu sezonu laikā izaugusi par regulāru nacionālā čempionāta dalībnieci (2013, 2015, 2017, 2018).

Lielākie nopelni tajā ir trenerei Patrišai Fabri (Tricia Fabbri). Viņas vadītā “Quinnipiac” vienība ir vienīgā “mid-major” komanda, kura iepriekšējās divās sezonās NCAA čempionātā izcīnījusi vismaz trīs uzvaras – visā pirmajā divīzijā to paveikušas tikai 18 no 350 skolām.

Fabri atzīst – 2019. gada izlaidums ar Paulu Strautmani ir labākais “Quinnipiac” vēsturē. Marts vēl nav pienācis, bet ceturtā gada studentes karjeras laikā jau izcīnījušas 103 uzvaras. Iepriekšējās trīs sezonās vidējais panākumu skaits sasniedza atzīmi 27.

Studentu sportā pastāv tādi termini kā “winning season” (uzvaru skaits pārsniedz zaudējumu skaitu) un “20 win season” (ja komanda uzvar tuvu divām trešdaļām vai vairāk spēļu). “Quinnipiac” ir viena no 20 pirmās divīzijas komandām, kura 20 uzvaras izcīnījusi septiņas sezonas pēc kārtas.

Trenere atzīst – maksimāls uzvaru skaits nav “Quinnipiac” mērķis. “Mēs varējām iepriekšējās sezonās izcīnīt arī 30 uzvaras. Gājām citu ceļu, novembra un decembra spēlēs izvēloties stiprākus pretiniekus, tai skaitā “AP Top 25” ranga dalībniekus.”

Fabri stratēģija atmaksājās. Sezonas sākumā zaudējumu netrūka, taču “lūši”, spēlējot pret stipriem pretiniekiem, norūdījās un asināja nagus – 2017. gada marts kļuva par īstu “Quinnipiac” triumfu. Nacionālajā mērogā iepriekš nezināmā komanda negaidīti sasniedza NCAA čempionāta reģionālo finālturnīru jeb “Sweet 16”.

Jaunanglijā – vēsturiskajā ASV apgabalā, kur tika izveidotas pirmās britu kolonijas – pavisam ir 22 pirmās divīzijas komandas. “Quinnipiac” treneres Fabri vadībā uzlidojusi līdz otrajai vietai, atpaliekot tikai no leģendārās “UConn Huskies” vienības.

Sestdiena ir īpaša – uz mājas spēli pret principiālo pretinieci “Marist” ieradušies Paulas Strautmanes vecāki. Paula pirms iemetiena pozē ar treneri un mammu Signi – meitenei tiek pasniegta simboliskā bumba par 1000 gūtajiem punktiem “Quinnipiac” sastāvā. Nākamgad viņas vārds parādīsies uz “1000 punktu kluba” plakāta.

Goda vietā pie arēnas griestiem atrodas septiņi citi plakāti. Tie vēsta par

1) perfekto NEC un MAAC sezonām (2013, 2015, 2018),
2) pirmajām vietām NEC un MAAC regulārajās sezonās,
3) NEC čempionu titulu 2013. gadā,
4) MAAC čempionu tituliem 2015., 2017. un 2018. gadā,
5) piedalīšanos nacionālajā gandarījuma turnīrā WNIT (2008, 2012, 2014, 2016),
6) piedalīšanos NCAA čempionātā (2013, 2015, 2017, 2018),
7) NCAA reģionālā finālturnīra sasniegšanu Stoktonā, Kalifornijā (2017).

Patriša Fabri, Signe Strautmane un Paula Strautmane 2019. gada 23. februārī “People`s United Center”. Foto: Quinnipiac

”Quinnipiac” basketbolistes un karogi-plakāti, kuri vēsta par komandas sasniegumiem

Karogi-plakāti ir kā karte, no kuras var nolasīt programmas panākumus. Paula Strautmane un “Quinnipiac” neapstājas – līdz 24. februārim komanda uzvarējusi visās 15 MAAC spēlēs, bet pavisam konferencē svinējusi panākumus jau 47 cīņās pēc kārtas. Garāka aktīvā uzvaru sērija konferences spēlēs ir tikai slavenākajai Konektikutas vienībai “UConn”.

Teicams darbs, Paula!