6 jautājumi Muižniekam pirms jaunās LBL sezonas
Pēc astoņu gadu pārtraukuma, pēc vairākiem Polijā un Ukrainā pavadītajiem gadiem, BK Ventspils galvenā trenera amatā ir atgriezies Kārlis Muižnieks. Tieši BK Ventspils bija pirmā komanda, kurā Muižnieks uzsāka trenera gaitas. Vispirms kā Armanda Krauliņa palīgs, pēcāk jau kā galvenais treneris. No 2002. līdz 2006. gadam Muižnieks kā BK Ventspils galvenais treneris piecas reizes kļūst par LBL čempionu, bet pēdējā sezonā (2007) – par LBL vicečempionu. Atgriežoties Ventspilī, ar Muižnieku ir noslēgts trīs gadu līgums un nav šaubu, ka trenera ambīcijas ir palikušas iepriekšējā līmenī.
1. Vai BK Ventspils piedāvājums bija vienīgais?
Bija arī citi piedāvājumi. Gan no rietumiem, gan austrumiem, taču visus šos gadus, kamēr biju prom no Latvijas, joprojām biju informēts par notikumiem Latvijas basketbolā un iepriekš izveidojušies kontakti nekur nebija pazuduši. Tie nebija tik cieši, kā uz vietas esot, taču globālās lietas pārzināju. Kontakti nebija zuduši arī ar Ventspili. Vai es pats, vai BK Ventspils man piedāvāja atjaunot sadarbību, to tā strikti pateikt nemaz nav iespējams. Viss notika vārds pa vārdam. Zināju, ka gaidāmas pārmaiņas un klubā, savukārt, labi zināja, ka arī es vēlos pārmaiņas, ka es vēlos atgriezties Latvijā. Mēs viens otram nebijām un neesam sveši, klubam nebija svešs mans darba stils, man – kluba un nebija nekādu sarežģījumu, lai vienotos par trīs gadu līgumu. Mana vēlme allaž bijusi, lai klubs ir ar ambīcijām un Ventspilī šī īpašība nekad nav trūkusi.
2. Par sastāva komplektāciju. Tu ieradies komandā, kurā jau bija virkne spēlētāju, taču ar kuriem nebiji strādājis. Kā esi apmierināts ar saņemto materiālu?
Kā jau teicu, tad Latvijā neesmu strādājis astoņus gadus, un, lai arī visu šo laiku es iespēju robežās sekojis līdzi notikumiem basketbolā, personīgi ar daudziem spēlētājiem nebiju pazīstams, neesmu bijis ar viņiem regulārā darba kontaktā. Tikai tagad pamazām viņus iepazīstu, bet, tas bija tikai treniņu un pārbaudes spēļu procesā. Tagad sāksies oficiālās spēles un tad atkal iegūšu jaunu informāciju.
3. Šobrīd komandā ir 13 spēlētāji. Vai paredzamas izmaiņas un uz kuru pusi?
Šobrīd sastāvs ir nokomplektēts par 80% un tas nozīmē, ka izmaiņas būs. Komandā noteikti nepaliks visi 13, spēlētāju skaits kļūs mazāks. Ar esošajiem spēlētājiem tuvāk varēju iepazīsties tikai pārbaudes spēlēs, taču vēl nevienu spēli neesam aizvadījuši optimālajā sastāvā un tam bija savi iemesli. Kā zināms, tad Kristaps Janičenoks un Žanis Peiners Latvijas izlases sastāvā spēlēja Eiropas čempionātā un viņi kopā ar komandu ir tikai kādu nedēļu. Žanis jau paspēja piedalīties arī divos mačos, bet ar Kristapu vienojāmies, ka viņam iedodam papildus atpūtu. Tas gan nenozīmē, ka viņš nebija kopā ar komandu. Bija un ir pilnībā informēts par procesiem komandā.
Kad varētu notikt sastāva korekcijas, šobrīd nevaru pateikt. Aizvadīsim pirmās oficiālās spēles un tad lūkosim, kurā virzienā veikt korekcijas.
4. Daudzus gadus esi strādājis ārpus Latvijas basketbola aprites. Kāds bija skats no malas uz notiekošajiem procesiem Latvijas basketbolā?
Galvenais secinājums – vidējais līmenis ir audzis. Laikā, kad pirmo reizi strādāju Ventspilī un kad pats vēl spēlēju, bija reizes, kad vadošās komandas pret turnīra tabula lejasgala komandām varēja atļauties uz spēli speciāli negatavoties, daudz neiespringt zinot, ka uzvara būs tik un tā. Šodien ir savādāk. Tā sauktās favorītkomandas vairs nevar atļauties šādas vaļības it kā pret vājākiem pretiniekiem. Pretējā gadījumā var rasties lielas problēmas. Viennozīmīgi, ka šajos gados ir paaugstinājusies treneru darba kvalitāte, arī spēlētāju darba ētika uzlabojusies. Tas viss arī veido kopējo fonu un no tā ir ieguvis viss Latvijas basketbols.
5. Tavuprāt, cik komandu šajā sezonā reāli pretendēs uz LBL godalgām?
Nekad nav paticis izteikt prognozes un arī šoreiz neaizraušos ar konkrētu komandu skaita nosaukšanu. Priecē tas, ka vairākām komandām ir pieaugušas ambīcijas. Parasti ir tā, ka pirms sezonas gandrīz visas čempionāta komandas kā mērķi izvirza cīņu par medaļām, taču pēc pirmajiem mēnešiem šie plāni krasi mainās.
6. Krietni pirms Eiropas čempionāta izteicies, ka Latvija varētu izcīnīt 5. vietu, bet, kā zināms, izcīnīja astoto. Esi vīlies?
Vilšanos var nosaukt par nosacītu. Par to, kas notika komandā, kas un kā, kāpēc tieši tā, to zina tikai tie, kuri bija kopā ar izlasi šajā čempionātā. Es nebiju, tāpēc pilnvērtīga analīze par čempionātā izdarīto man nav un nemaz nevar būt. Tikai kā līdzjutējam... Izcīnītā 8. vieta ir objektīva, bet nosacītā vilšanās ir tāpēc, ka bijām ļoti tuvu šai piektajai vietai. Ja gribam būt ļoti kritiski pret atsevišķām epizodēm, tad varam kaut ko iebilst par otro puslaiku spēlē pret Lietuvu un par pēdējo maču ar Čehiju, bet, kā jau iepriekš teicu, tad mani vērojumi ir tikai virspusēji.