Muižniekam ir ko atcerēties

Atceroties 2005. gadu. Lai arī spēle ar Čehijas čempioniem ir grupas ietvaros, tai tomēr ir sava ar play off raksturīgā piegarša. Skaties uz kuru pusi gribi, tik un tā ir jāatceras abu komandu pirmais mačs un prātā ir jāpatur, ka šī spēle ir zaudēta ar 24 punktu deficītu. Protams, pastāv iespēja, ka šiem 24 punktiem beigu beigās nebūs izšķirošā nozīme, ka vispirms ir jādomā tikai par uzvaru, nevis par uzvaru ar lielāku pārsvaru, taču... Ja nu tomēr beidzoties turnīram ir jāskaita iemestie un zaudētie punkti, tad drošības sajūtai noder pārliecinošāks revanšs. Nebūs viegli atspēlēt šos 24 punktus, taču tas nav neiespējami. Ja reiz varēji zaudēt ar tik lielu pārsvaru, tad kāpēc pašiem neizdarīt to pašu?
Nepieciešami pierādījumi, kuri dotu papildus motivāciju? Lūdzu! Kā atspēlēties līdzīgās situācijās vislabāk ir uzklausīt dzīvās liecības un viena šāda liecība ir Kārlim Muižniekam. Proti, iepriekšējā darba cēlienā ar BK Ventspils viens līdzīgs meistardarbs jau tika paveikts. Mazliet pieticīgāks, taču paveikts.
2005. gada ULEB kausa izcīņas play off pirmajā kārtā ventspilniekiem pretiniekos patrāpījās Vācijas Rheinenrgy. Komanda, kura grupu turnīrā jau tika apspēlēta bez lielām problēmām. Bet, kā zināms, tad play off ir pavisam cita spriedze, pavisam cita likme un pirmajā mačā viesos ventspilnieki zaudēja ar 77:93. Nav -24 kā nesen Čehijā, taču arī -17 nav maz. Štrunts par daudzajiem mīnusiem. Šie abi zaudējumi bija līdzīgi ne tikai rezultāta starpībām, bet arī citā aspektā. Tās bija spēles, pēc kurām jautājums “kāpēc džeki kā profesiju izvēlējušies basketbolu” pats uzlec uz mēles. Šādas un līdzīgas domas pa galvu skraida līdz brīdim, kad Ventas ūdeņi sāk tecēt pareizajā virzienā. Kā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad BK Ventspils atbildes spēlē savā laukumā to pašu Rheinenergy samīcīja ar 90:58! Kā redzams, tad šajā dzīvē nekas nav neiespējams. Ar piebildi, ja pašiem ir vēlme un ticība savai varēšanai!

No Tallinas uz Ventspili. CEZ Nymburk šobrīd atrodas nelielā Baltijas kruīzā. Vēl vakar čehi bija Tallinā, kur VTB līgas ietvaros tikās ar vietējo Kalev/Cramo un uzvarēja ar 99:70. Šajā līgā čehiem tas bija otrais panākums pēc kārtas. Vēl pirms tam CEZ Nymburk savā laukumā sagaidīja latviešu treneru brigādi (ar Ainaru Bagatski priekšgalā) kopā ar Krievijas klubu no Ņižņijnovgorodas un arī vinnēja (76:70). VTB līgā CEZ Nymburk joprojām atrodas vēl decembrī iesildītajā ceturtajā vietā ar kopējo bilanci 10 uzvaras un 6 zaudējumi.

Papildinājums. Kopš abu komandu pirmās spēles pērnā gada 16. decembrī čehu komandā notikušas nelielas izmaiņas. Gada sākumā sastāvu papildināja 29 gadus vecais un 2,05m garais spēka uzbrucējs Marko Jagodičs-Kuridža, kurš sezonas pirmo pusi aizvadīja Zagrebas Cibona. Savu pirmo spēli FIBA Eiropas kausa izcīņā jaunajā komandā jaunieguvums aizvadīja pagājušajā nedēļā izbraukuma spēlē pret Antwerp Giants. Un bija viens no produktīvākajiem spēlētājiem komandā. Treneri viņam uzticēja 27:30 spēles minūtes un šajā laikā Jagodičs-Kuridža atzīmējās ar 12 punktiem un 9 izcīnītajām atlēkušajām bumbām. Statistika teic priekšā, ka pirkums nav bijis veltīgs un ventspilniekiem zem groziem būs vēl vairāk jāstrādā ar elkoņiem.

BK Ventspils un CEZ Nymburk iepriekšējās spēles

BK Ventspils un CEZ Nymburk labākie spēlētāji pa pozīcijām

BK Ventspils un CEZ Nymburk salīdzinājums pa pozīcijām

FIBA Eiropas kauss. P grupa