Štelmahers: "Jaunā sezona būs citāda, bet ne vieglāka"

Kādā pēcpusdienā sēdāmies pie sarunu galda, lai gremdētos atmiņās par aizvadīto sezonu, pajautātu par notikumiem starpsezonā, kā arī uzzīmētu vīziju kāds un uz kurieni stūrēs BK „Ventspils” kuģis.

Uz brīdi atgriezīsimies pagājušajā sezonā, vairāk gan pašā tās izskaņā, un vēlos Tev pajautāt, kā pašam šķiet vai izdevās viss tā, kā sezonas sākumā biji iedomājies?

- Es domāju, ka viss izdevās diezgan labi. Protams, skatoties no rezultātu viedokļa, varējām labāk nospēlēt Latvijas Basketbola līgas finālos. Atskatoties uz tām spēlēm, šobrīd varētu taisnoties un atrast ļoti daudz iemeslus, kāpēc rezultāts bija tāds. Tomēr uzskatu, ka mēs spēlējām godam un esam spēcīga komanda. Mums bija iespējas, bet mēs tās neizmantojām, tas arī noteica gala iznākumu finālā. Uzvara Baltijas Basketbola līgā bija nozīmīgs sasniegums visiem - gan klubam, gan arī pašiem spēlētājiem. Pozitīvi vērtēju arī to, ka spējām izveidot komandu no mūsu pašu latviešu spēlētājiem, nebija nevienu brīdi nepieciešams lūkoties pēc 5 vai 6 viesspēlētājiem, lai kaut ko sasniegtu. Tas bija galvenais mērķis pagājušajā sezonā. Pierādīt pašiem spēlētājiem, ka viņi var spēlēt. Ceru, ka pagājušajā sezonā ieguldītais darbs nekur nepazudīs un pāries arī šajā sezonā, kam līdzi nāks arī pieredze.

Pagājušajā sezonā komandā bija daudz gados jaunu spēlētāju, vai vari pateikt, kuri no tiem pagājušajā gadā izteikti progresēja?

- Tā grūti izcelt konkrētus spēlētājus, tomēr varu apgalvot, ka katrs no viņiem pagājušajā sezonā ir virzījies uz priekšu savā meistarībā. Vairāki mūsu spēlētāji pārgājuši uz citiem klubiem, tas nozīme, ka paši kļuvuši pārliecinātāki un arī par viņiem bija interese. Varbūt no malas nav redzams, ka spēlētājs sācis augstāk lēkt vai kļuvis fiziski spēcīgāks, bet mēs redzējām, kā sezonas laikā spēlētājiem mainījās izpratne par pašu basketbolu. Es teiktu, viņi kļuvuši gudrāki spēlētāji. Jau tagad jūtu treniņos, ka tiem spēlētajiem, kuri komandā jau ir otro gadu, vairs nav jāatkārto vairākas reizes kaut kādas nianses, viņi reaģē daudz ātrāk. Domāju, pagājušajā gadā mēs esam pareizi virzījušies uz priekšu spēlētāju attīstīšanā.

Tad šajā sezonā paredzi, ka būs daudz vieglāk strādāt ar komandu, jo esat pagājušās sezonas laikā sastrādājušies un spēlētāji pieraduši pie Tavām prasībām?

- Manā trenera karjerā nav bijis tā, ka esmu ar vieniem un tiem pašiem spēlētājiem strādājis trīs gadus pēc kārtas, tā kā varu teikt, ka viss sāksies no gala. Arī šogad puse no komandas būs jauni spēlētāji, tāpēc paredzu, ka būs nepieciešams laiks, lai treniņos un spēlēs valdītu sapratne. Tas ir tāds nemitīgs process un mijiedarbība starp treneriem un komandu. Nedomāju, ka būs vieglāk, noteikti būs citādāk, bet ne vieglāk.

Šovasar basketbolam bijusi bagāta starpsezona - Latvija kļuvusi par Eiropas vicečempioniem U20, Jāņa Timmas drafts. Kas ir bijis Tavs lielākais starpsezonas notikums?

- Es noķēru lielu zivi (smejas)! Bet, ja nopietni, tad starpsezonās cenšos par basketbolu nedomāt, vēlos pavadīt laiku kopā ar ģimeni un atpūsties. Tas ir vajadzīgs katram cilvēkam – laiks atpūtai. Tomēr izbēgt no notikumiem nevarēju, kaut vai Eiropas čempionāts U20. Pagājušajā gadā pats vadīju šo izlasi, šogad komandā bija mans dēls Edgars, tāpēc nevarēju nesekot līdzi. Daudz labāk ir sekot notikumiem līdzi, kad pats tur neesi iekšā un nav saspringtais gatavošanās laiks. Aizeju uz spēli un vienkārši skatos basketbolu. Man ir liels prieks par Latviju un šiem jauniešiem. Tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums. Ar vairākiem no šiem puišiem strādāju arī pagājušajā gadā izlasē, četri izlases dalībnieki bija arī no Ventspils kluba, kas ir liela daļa no komandas. Tāpēc no sirds priecājos par šo sasniegumu. Zinu cik daudz darba un spēka ir ieguldīts.

Vai Tu arī biji to skaitā, kuri īsti neticēja, ka Latvijas U20 izlasei izdosies sasniegt tik augstu rezultātu un kļūt par Eiropas vicečempioniem?

- Noteikti. Es domāju, ka retais, kurš jaunatnes sportā vispār var ko paredzēt. Varbūt lielākas cerība tika liktas uz Latvijas U18 izlasi, jo viņi bija veselu sezonu spēlējuši kopā. Man šķiet, ka ir ļoti labi tā ticēt komandai un viņu spējām, bet jauniešu sportā tas ir ļoti neprognozējami. Neatceros, ka laikā, kad es biju izlases treneris, mums būtu kāds izvirzījis mērķi cīnīties par medaļām. Jauniešu sportā cīnīties Eiropas čempionātā vien ir augsts sasniegums. Es domāju, neviens to negaidīja un neticēšu tam, kurš apgalvos pretējo. Mēs visi redzējām, kā viņi cīnījās soli pa solim, gāja no spēles uz spēli, katra bija kā pēdējā un izšķirošā. Nostrādāja kādi veiksmes faktori, bet kopumā puiši demonstrēja lielu gribasspēku un parādīja, ka ir īsti profesionāļi. Protams, komandā bija arī daudz talantīgu spēlētāju, bet puišiem bija pareizā motivācija un arī treneri bija pareizi izskaidrojuši, kāpēc viņi tur ir aizbraukuši. Tas kopumā deva šo rezultātu.

Bet kā izlasei pietrūka finālā pret itāļiem?

- Fināls ir fināls! Viss it kā gāja pēc mūsu scenārija, viss bija kārtībā, bet viens jaunietis izdomāja samest mazliet vairāk nekā nepieciešams. Nevaru teikt, ka tika izdarīts kaut kas nepareizi, bet noslēgumā veiksme vairāk bija itāļu pusē. Kopumā man Latvijas U20 izlase ļoti patika, labi nokomplektēta, katram spēlētājam tika noteikta loma komandā, atšķirībā no U18, kur izskatījās, ka visi spēlētāji ir līderi. Nekad nebūs tā, ka visi komandā būs līderi. Katrā spēlē ir savādāk un, ja atrodas kāds spēlētājs, kurš konkrētā brīdī uzņemas līdera lomu, tad pārējiem ir jāzina sava vieta laukumā un jāpiespēlē, savādāk izveidojas liela nekārtība. Man liekas, ka tas arī bija U20 spēks, ka katrs spēlētājs, kurš gāja laukumā zināja savu lomu komandā. Tie, kas gāja laukumā uz maiņām, zināja, ka viņi varbūt nav komandas līderi, bet atvēlētajās minūtēs devās laukumā un izdarīja to, ko treneris un komanda no viņiem gaidīja. Čempionāts nav tā vieta, kur trenerim kāds būtu jāpārmāca, ir jāiet laukumā un jādara viss, ko no tevis prasa. Šķiet, ar šo sapratni U20 izlasei viss bija kārtībā. Kā treneris priecājos par Andreju Gražuli, viņš savu darbu izdarīja labi. Varbūt finālā pāragri dabūja 5 piezīmes, bet tas ir sports. Nedomāju, ka Andrejam var ko pārmest. Viņam bija liela vēlme spēlēt un uzvarēt, varbūt tāpēc kādā no epizodēm neizdevās viss kā bija ieplānots.

Viens no skaļākiem vasaras notikumiem Latvijas basketbolā Jāņa Timmas drafts. Kā Tu vērtē šo Jāņa soli?

- Nesaprotu tos draftus, tāpēc grūti ir atbildēt. Man kā spēlētājam nebija iespējas pieteikties šādiem draftiem, NBA vispār tikt nebija tik pat kā iespējams. Tad, kad pats biju Jāņa vecumā, nebija arī tādu skautu, kas varētu kaut ko ieteikt vai pavirzīt. Vēlāk gan, protams, bija, bet, tad jau vecums neatbilda draftam. Es saprotu, ka pašam sportistam tas ir liels sasniegums - tikt draftētam. Arī klubam, jo Jānis nāk no „Ventspils”. Man, protams, ir prieks, bet tagad viss ir Jāņa rokās, kā tas viss sagriezīsies viņa karjerā. Skaidrs, ka Jānim ir ļoti daudz vēl jāstrādā, lai tiktu NBA vai Eirolīgā, bet es zinu Jāni un esmu pārliecināts, ka viņš darīs visu pareizi, lai viņa karjera attīstītos veiksmīgi. Katrā ziņā mēs Jāni gaidām atpakaļ „Ventspils” komandā un ar viņu rēķināmies šajā sezonā.

Kāds komandas kuģis ir sabūvēts šajā sezona?

- Daži latviešu spēlētāji ir devušies prom no mūsu komandas. Es vēlu viņiem veiksmi! Bija varbūt pienācis laiks pārbaudīt sevi citās komandās un doties laukā no komforta zonas, kāda viņiem bija Ventspilī. Šajā sezonā esam papildinājuši komandu ar vairākiem latviešu spēlētājiem. Es pats ļoti vēlējos savā komandā redzēt Māri Gulbi. Ļoti ceru, ka viņš palīdzēs mūsu komandai. Pievienojies ir arī Artjoms Butjankovs - fiziski spēcīgs spēlētājs, motivēts smagi strādāt -, kurš vairāk darbosies 4. pozīcijā. Esam piesaistījuši arī divus viesspēlētājus. Lorenco Viljamss ir pieredzējis spēlētājs, kurš pārbaudes spēlēs un arī treniņos demonstrē labu sniegumu, varu teikt, ka ir īsts profesionālis. Viņš ir komandas spēlētājs, esmu šobrīd apmierināts ar viņa sniegumu un attieksmi. Otrs viesspēlētājs Kriss Feibers mūsu komandā spēlēs centra pozīcijā. Kriss ir gados jauns spēlētājs, ļoti spēcīgs, atlētisks un ar labu attieksmi pret darbu. Krisam vēl ļoti daudz jāgatavojas šajā pirmssezonas laikā, jo komandai pievienojas vēlāk, tāpēc fiziski mazliet atpaliek, bet tam nepieciešams laiks. Prognozēju, ka sezonas sākumā viss būs kārtībā.

Kā savā komandā redzi mūsu jaunos spēlētājus Andreju Gražuli, Iļju Gromovu, Tomu Leimani un Edgaru Štelmaheru?

- Viss šobrīd ir procesā, viņi trenējas kopā ar komandu un spēlē pārbaudes spēlēs. Skatīsimies kā katrs iekļaujas komandā, varbūt kādam būs vērtīgāk tik izīrētam uz citām komandām. Jebkurā gadījumā šobrīd skatāmies un vērtējam.

Pagājušajā sezonā spēlētāji atzina, ka bija izdevies izveidot saliedētu komandu, kā domā, vai arī šajā gadā veidojas līdzīga komanda?

- Noteikti! Es vienmēr esmu uzsvēris, ka komandu veidojot, ņemam vērā ne tikai viņa prasmes basketbolā. Tām līdzvērtīgs ir arī spēlētāja rakstura īpašības un temperaments. Arī izvēloties viesspēlētājus, mēs daudz runājam ar iepriekšējiem treneriem, aģentiem, lai pēc iespējas plašāks veidotos spēlētāja profils, un mēs redzētu, kā un vai viņš iederas mūsu komandā.

Jaunajā sezonā spēlēsim Latvija, Baltijas līgās un arī Eiropas Izaicinājuma kausā.Mums jau ir zināmi pretinieki Eiropas turnīrā, skaidrs, ka Baltijas Basketbola līgā jāaizstāv čempiona tituls, bet Latvijas līgā veidojas komandas ar spēcīgiem spēlētājiem. Kā prognozē jauno sezonu?

- Latvijas Basketbola līgā būs pietiekami interesanta sezona. Mūsu mērķis, protams, ir fināls, bet, kā tas veidosies, to mēs redzēsim sezonas laikā. Šobrīd komandās iesaistās daudz talantīgu jauniešu, sezona varētu izvērsties aizraujoša un neprognozējama. Protams, jāredz sezonas sākumā, kā katra komanda būs izveidojusies. Iespējams, kādā komandā būs mainījušies spēku samēri un šajā sezonā nestartēs tik labi, kā pagājušā. Visas komandas būs spēcīgas, ar visām būs jārēķinās, gatavosimies katrai spēlei tik pat rūpīgi kā pagājušajā sezonā un neplānojam kādu pretinieku uztvert vieglprātīgi vai doties laukumā nesagatavojušies.
Arī Baltijas Basketbola līgā komandas būs mainījušās, tāpēc šobrīd prognozēt būtu pāragri. Protams, pagājušā sezona mums izvērtās ļoti veiksmīga, izcīnījām čempiona titulu, bet ne es, ne arī komanda to neuztvers kā slogu. Mums jāspēlē ir basketbols un jāuzvar spēlēs, ja mēs to izdarīsim, tad arī čempiona tituls būs izcīnīts. Mērķis, protams, ir aizstāvēt čempiona titulu.
Izaicinājuma kausā negaidām vieglas spēles. Basketbolu šobrīd prot spēlēt visur, turklāt citās valstīs viesspēlētāju skaits komandās ir pieļaujams ļoti liels. Jau pagājušajā gadā redzējām, ka dažās komandās ir pa 5 vai pat 6 viesspēlētājiem. Līdz ar to varu teikt, ka tam, kurā valstī atrodas komanda, nav nekādas nozīmes. Šobrīd ļoti labi veidojas Igaunijas klubs „Tartu Rock”. Šī komanda nekad nav bijusi viegls pretinieks, tā kā mūs gaida sīvas cīņas ar igauņiem. Zviedru „Sordatalje” šobrīd ir Zviedrijas čempioni, pagājušajā gadā izbraukumā viņus uzvarējām tikai ar diviem punktiem. Šobrīd nekādus zemeņu laukus šajā turnīrā neredzu, mūs gaida smagas spēles un nopietni pretinieki. Esmu jau agrāk teicis, ka šis turnīrs mūsu komandai ir piemērota, ļoti laba vieta, kur gūt starptautisku pieredzi mūsu jaunajiem spēlētājiem. Šobrīd gribu teikt, ka pirmais mērķis mums ir izkļūt no savas grupas un tad skatīties tālāk. Jau pirmajā kārtā mūs gaida nopietni pretinieki, tāpēc šajā turnīrā augstus mērķus šobrīd nestādu. Iesim soli pa solim, spēli pēc spēles un tad jau redzēsim kā mums šajā sezonā veiksies.