Kalve: "Krīze mūs padarīja vēl stiprākus"
"Darīsim visu iespējamo, lai tiktu finālā. Ja arī neizdosies, tad vismaz bronza noteikti ir aizsniedzama," ar sportisku optimismu pirms SEB Baltijas Basketbola līgas (BBL) "Final Four" sarunā ar eSports.lv stāsta Rīgas ASK uzbrucējs Ernests Kalve, kurš dalās pārdomās par aizvadīto sezonu, atskatās senāk savā karjerā un uzsver, ka finansiālās problēmas komandai devušas papildu motivāciju rādīt labāko sniegumu.
Kāpēc, tavuprāt, pēdējie mači pret „Ķeizarmežu” un Liepāju sanāca tik grūti?
Pret „Ķeizarmežu” laikam jau nebijām tik labi sakoncentrējušies cīņai, domājām, ka sanāks viegla spēle, tomēr „Ķeizarmežs” parādīja labu sniegumu un lielu vēlmi uzvarēt, tāpēc arī tik grūti sanāca. Pret Liepāju pēdējā LBL spēlē varbūt savu lomu nospēlēja nogurums, lai gan „Lauvas” jau nav nemaz slikta komanda, un ar šo rezultātu to arī parādīja.
Kā pats jūties?
Tpfu, tpfu, tpfu, viss kārtībā – roka nesāp, celis nesāp, galva nesāp – varu spēlēt! (smejas) Pēdējais bija rokas savainojums. Muļķīgi sanāca, jo guvu to pirms Zvaigžņu spēles treniņā. Spēlējām, notika cīņa par atlēkušo bumbu, un roku atsitu pret kāda cita galvu. Bija skaņa – nokrakšķēja... Aizbraucām pārbaudīt, uztaisījām rentgenu un izrādījās lūzums. Pilnīgi stulbi (smejas).
Tūlīt sāksies Baltijas līgas „Final Four”. Kā notiek gatavošanās tam?
Skatījāmies video, analizējām viņu spēli, gatavojāmies. Skaidrs, ka viegli nebūs, kā nekā „Lietuvos Rytas” ir ULEB Eirokausa čempioni... Bet jācīnās! Uzmanība noteikti jāpievērš viņu komandas līderiem, sevišķi Čakam Eidsonam, kurš ir ļoti labs spēlētājs, kuru grūti apstādināt. Protams, arī garie spēlētāji un Petrāvičs pirmām kārtām. Būs ļoti grūti apturēt viņu līderus, bet mēs darīsim, ko varēsim. Viņi noteikti centīsies uzspiest savu spēli, no kā mums jāuzmanās.
Kā skaties uz izredzēm turnīrā kopumā?
Par medaļām jācīnās! Nav variantu, ja jau esam tikuši tik tālu. Darīsim visu iespējamo, lai tiktu finālā. Ja arī neizdosies, tad vismaz bronza noteikti ir aizsniedzama. Protams, var sanākt spēlēt pret Tartu „Rock”, kas noteikti būs grūti, jo viņi būs mājinieki, kas ir ļoti liels plus.
Salīdzinoši nesen komandā ieradies Šons Kolsons. Kā raksturotu jauno komandas biedru?
Normāls džeks, protams. Viņam gan vēl jāiejūtas, jāiespēlējas. Pagaidām gan vēl nedaudz ir kļūdiņas, kombinācijas jūk un tad arī pārējie mēdza apjukt, tā kā sokas nedaudz grūtāk, bet domāju, ka ar viņu viss būs kārtībā. Žēl, ka nevarēs mums palīdzēt BBL.
Atceros, kad spēlējām jaunatnes līgā, tu biji pat saspēles vadītājs kādu brīdi. Kā jūties tagad, kad vairāk jācīnās apakšā?
Jā, jaunatnes līgā esmu spēlējis gan kā pirmais, gan otrais, trešais un ceturtais numurs laukumā (smejas)... Šosezon vairāk esmu pavadījis ceturtā numura pozīcijā, lai gan tagad pēdējos divos mačos epizodiski treneris mani laida laukumā arī par trešo, kas noteikti nav slikti. Pats jau esmu pieradis un labi jūtos arī kā spēka uzbrucējs, lai gan pirms tam it kā visu laiku biju spēlējis ārējā līnijā. Katrā ziņā kaut kāda skola man ir bijusi arī ceturtā numura pozīcijai, tā kā kopumā laikam jāsaka, ka šobrīd labi jūtos abās pozīcijās.
Nav grūti cīnīties pret augumā lielākiem džekiem?
Nu, jā, sanāk jau kā spēka uzbrucējam mazāk kustēties, vairāk grūstīties. Trešajam numuram tomēr ir otrādāk – vairāk jākustas, jāskraida, jāmeklē brīva vieta plašākā teritorijā un mazāk jāgrūstās.
Kopš decembra komandai jauns galvenais treneris. Pie Butauta tā arī īsti nesagaidīji savu iespēju...
Katrā ziņā tas vairāk ir jautājums Butautam. Toreiz bija vairāk spēlētāju, un citiem viņš uzticējās vairāk nekā man, līdz ar to arī nespēlēju tik daudz. Pēc Kaira stāšanās amatā sāku spēlēt pa 30-35 minūtēm mačā. Vai nebija grūti tā pēkšņi mainīt lomu? Nē, biju priecīgs, lai gan bija reizes, kad pieķeru sevi pie domas, kāpēc nesēžu malā – uztaisu kļūdu, bet joprojām spēlēju (smejas). Tas ir ļoti liels plus, ja treneris uzticas. Pie tam mums arī nav tik daudz iespēju mainīties, jo neesam daudz spēlētāju.
Pēc Kaira kļūšanas par galveno treneri kaut kas radikāli tika mainīts taktikā?
Protams, Butauta iestrādes palika, bet šo to esam pamainījuši. Sākumā uzsvars bija uz citiem spēlētājiem, kas vairs nav komandā, tā kā to vajadzēja pamainīt.
Esat palikuši maz spēlētāju komandā. Fiziski izturēsiet visu sezonu līdz galam?
Skaidrs, ka nebūs viegli, bet būs vien jāiztur, nav jau citu variantu! Ja vēl paskatāmies uz ventspilniekiem – kāds viņiem soliņš... Viņi būs svaigāki. Latvijas līgā noteikti jātiek finālā, lai gan ventspilniekiem to izdarīt būs nedaudz vieglāk, jo mums pretī nāks „Barons”. Bet arī Valmiera un VEF var izdarīt visādus brīnumus, prognozēt nevar. Jācīnās, viss atkarīgs pašiem no sevis. Ar „Baronu” vienmēr sanāk smagas un intriģējošas spēles, kā nekā Rīgas derbijas.
Kāds vispār noskaņojums komandā?
Domāju, ka tā krīze mūs padarīja vēl stiprākus – parādījām, ka varam spēlēt, cīnīties un parādīt visiem šakāļiem, ka joprojām varam spēlēt labi un uzvarēt.
Esi pavadījis četrus gadus profesionālajā basketbolā pie dažādiem treneriem. Salīdzini visus, pie kuriem esi spēlējis!
Pie visiem bija grūti, tas ir skaidrs. Bet katrs treneris bija atšķirīgs. Trevīzo mūs trenēja Deivids Blats, kura spēle vairāk bija vērsta uz uzbrukumu. Viņš ļoti labi mācējā motivēt spēlētājus pirms spēlēm, bija labs psihologs. Vācijā sākumā bija treneris, kurš ļoti gribēja mani redzēt laukumā spēlējam, bet pēc pāris zaudējumiem viņu atlaida. Tad atnāca treneris no Čehijas, kurš agrāk bija strādājis lidostā par inženieri... Vārdu sakot, smags gadījums, ar kuru ne īpaši labi sapratos. Savukārt Butauts ir augstas klases treneris. Kairis tikko sācis galvenā trenera karjeru, bet viņam bijusi laba skola Sanantonio „Spurs”, CSKA, „Himhos” pie labiem treneriem, piemēram, Mesinas.
Arī ar izlases jauno treneri biji pazīstams jau iepriekš...
Jā, viņš Itālijā bija treneris, Blata asistents. Esam ar viņu labi pastrādājuši individuāli pirms treniņiem, pēc treniņiem. Uzskatu, ka viņš ir ļoti labs treneris, un domāju, ka izlasē noteikti būs disciplīna. Gudrs treneris.
Nebūs Trajkoviča variants, ka grib mācīt basketbola ābeci no jauna?
Domāju, ka nē. Man Trajkovičs bija labs treneris, daudz darbojāmies individuāli. Skaidrs, ka oficiālās spēlēs nespēlēju daudz, tomēr biju jaunākais komandā, nebiju veselu gadu īpaši spēlējis. Pie viņa atguvu pārliecību par sevi. Protams, jāatzīst gan, ka kā komandas treneris, acīmredzot viņš nederēja. Nedomāju, ka tagad pie Kemzuras atkal būs kā pie Trajkoviča, kad spēlēja tikai Andža [Andris Biedriņš – A.S.]. Basketbols tomēr ir komandas spēle. Skaidrs, ka līderiem ir svarīga nozīme, taču, ja grūtā brīdī neies Andžam, tad spēlēs citi. Nevar likt uzsvaru tikai uz vienu spēlētāju.
Pēc sezonas beidzas tavs līgums ar ASK. Ir jau kaut kas zināms nākamās sezonas sakarā?
Ar aģentu esam runājuši par šo tēmu, bet pagaidām jau vēl ir par ātru kaut ko sākt meklēt. Katrā ziņā šo sezonu noteikti pabeigšu ASK, tad kļūšu par brīvo aģentu un redzēs, kas notiks.
[+] [-]
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Nu gan... normali stiprs galvaskauss kadam
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
vot i šakāļi
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Sastāva ziņā gan vajākus.
[+] [-]