Sirsniņš: "Varam uzvarēt jebkuru spēli"

Apsveicu ar negaidīto uzvaru pret "Ventspili"! Kā izvērtās spēle?
Paldies. Spēle izvērtās mums labvēlīgā gultnē. Visu laiku bijām vadībā un, ja godīgi, nevienu brīdi neradās īsti šaubas par to, ka varam arī zaudēt spēli. Mēs paši spēlējām labi, Ventspils savukārt slikti, vadībā bijām, un pārliecība par uzvaru bija jau no paša sākuma. Beigās it kā tikai četri punkti – viņi sameta sodus un iemeta trīspunktnieku, bet, objektīvi skatoties, varējām noturēt septiņus, pat desmit punktus.

Sezona sākusies ļoti līdzīga, bez izteiktiem favorītiem. Līmenis izlīdzinājies?
Iespējams, ka lielās komandas – ASK un "Barons" – vēl nenovērtē pārējās komandas, kaut gan Ventspils, Valmiera un tas pats VEFs rāda labu sniegumu, ir labi saspēlējušies, kā par brīnumu jau pašā sezonas sākumā. Domāju, ka gan Latvijas līga, gan arī Baltijas līga šogad būs ļoti interesantas. Jau pierādās tas, ka jebkura komanda var vinnēt jebkuru, un var arī zaudēt jebkurai. Domāju, ka būs ļoti interesanti.

Pirms gada Valmierai situācija bija tieši pretēja – komanda vēl nebija saspēlējusies...
Pirmssezonas sagatavošanās treniņi bija daudzmaz līdzīgi pagājušā gada treniņiem, jo visi džeki jau zināja, kas būs apmēram un ko gaidīt. Sākām sagatavošanās procesu 31. jūlijā. Kopumā sastāvs ir mainījies diezgan daudz, ir palikuši tikai daži latviešu spēlētāji no pagājušās sezonas. Viņi teica, ka pagājušajā gadā problēma bijusi Stimača vājā aizsardzība. Ja viņš uzbrukumā vēl kaut ko mēģināja cīnīties, tad aizsardzībā bija diezgan švaks, un tas arī daudzas reizes iegāza komandu.

Kādas izjūtas uzveikt "Žalgiri"?
Izjūtas, protams, bija fantastiskas. Tad, kad ASK arī uzvarēja "Žalgiri", sajūtas nedaudz noplaka (smejas). Tomēr tik un tā uzveikt tādu komandu ir kas īpašs – ar tādu komandu, ar tādiem spēlētājiem viņiem jebkurā gadījumā it kā būtu jāvinnē mūs. Uzvarēt ir liels prieks un gandarījums. Spēle visu laiku bija līdzīga, tad vienu brīdi izvirzījāmies nelielā vadībā – viņi neiemeta dažus brīvus metienus, mēs iemetām savus. Protams, mums arī sportiskā veiksme nedaudz uzsmaidīja, bet parasti jau saka, ka veicas stiprākajiem (smejas).

Tam sekoja vēl viena līdzīga cīņa ar "Baronu". Radās sajūta, ka varat uzvarēt "Baronu" un varbūt ne tikai vienu reizi, bet pat vairākas šosezon?
Spēle bija līdzīga un saspringta. Būtībā tas, kurš mūs iznīcināja, bija Armands [Šķēle]. No viņa mēs tādu spēli negaidījām. Parasti viņš vairāk ir tendēts uz caurgājieniem, bet tieši ar saviem diviem trīspunktniekiem pēc kārtas uzbrukumu pēdējās sekundēs viņš mūs psiholoģiski salauza. Tu cīnies 23 sekundes, bet pēdējā tev iemet tādu "smago" metienu, tad ir grūti... Spēlējām labi, cīnījāmies un ne mirkli neļāvām viņiem atlaist. Praktiski visu laiku labākie spēlētāji bija laukumā un spēlēja ar pilnu atdevi. Domāju, ka pret latviešu komandām šogad visas spēles būs līdzīgas. Mēs esam pierādījuši, ka varam uzvarēt jebkuru spēli, esam guvuši pārliecību par to. Sākot jau ar pirmssezonas spēlēm, kad uzveicām gan ukraiņus, gan ar Polijas čempioniem spēlējām diezgan līdzīgi un tikai beigās zaudējām, ar to pašu Maskavas "Dynamo" līdzīgi gāja. Ir pārliecība, ka varam uzvarēt.

Vēl viena pārbaudes spēle bija pret VEF, kas pagājušajā sezonā bija lielais klupšanas akmens Valmierai...
Tāpēc šogad, cik esam runājuši, treneris ir veidojis komandu attiecīgi tā, lai vieglāk būtu spēlēt pret VEFu – bez izteiktiem centriem, kāds pagājušajā gadā bija Štimacs, līdz ar ko, kā jau teicu, piekliboja aizsardzība. VEF spēlē bez izteiktiem centriem, vairāk ar diviem ceturtajiem numuriem. Tas mums šogad ir diezgan parocīgi, jo mums ir tieši tāda pati situācija.

Bet pret lielākām komandām kā "Žalgiri", kur ir izteikti centri, tas sagādās grūtības.
Tad, kad spēlē pret mums laukumā "Žalgirim" bija Vudss un Varda kopā, tad jau šķita, ka esam mazi un nevarīgi, bet kaut kā ar cīņassparu to kompensējām un tikām galā. Viņi mēģināja spiest, bet mēs tikko tikām pie bumbas tā skrienam, un viņi netika līdzi.

Kā pašam izskatās, cik laba bijusi komandas komplektācija šogad?
Visa komplektācija atsitās finansēs un, tā kā "Valmiera" nav bagātākais klubs, tad tas nevar manevrēt ar spēlētājiem un nevar nopirkt jebkuru spēlētāju. Jāspēlē ar to, kas ir. Sastāvs nav slikts, pats jūtos labi šajā modelī. Ir arī daudz jaunie spēlētāji. [Oskars] Virsis, šķiet, visus ir visvairāk pārsteidzis. Savā U-20 izlasē viņš praktiski netika spēlēt, varbūt tur bija arī citi iemesli, bet, neskatoties uz to, viņš ir ļoti labi iekļāvies komandā. [Jānis] Kaufmanis arī bija labā formā, bet nepaveicās ar savainojumu, [Mārim] Ziediņam ik pa laikam mikrosavainojumi...

Kaufmanis laikam diezgan stabili bija ieņēmis otrā saspēlnieka vietu, vai ne?
Jā. Es pat teiktu, ka man Kaufmanis patika labāk nekā jaunais spēlētājs (Džerids Loids - aut.), lai gan vēl jau grūti spriest par viņu.

Kāds ir jaunais?
Grūti jau teikt. Viņš ir aizvadījis tikai pāris treniņus un vienu spēli. Maziņš, ātrs, tipisks amerikāņu saspēles vadītājs, kuram patīk uzņemties. It kā ir laba piespēle. Bet objektīvi spriest šobrīd vēl ir grūti. Pašlaik izskatās, ka man Jānis labāk patika.

Valmierai izdevies tikt arī pie viena ļoti veiksmīga papildinājuma Ronija Klārka izskatā. Kādi iespaidi?
Ja godīgi, izlasot, ka klubs ir noslēdzis līgumu ar spēlētāju no Somijas otrās līgas, es biju diezgan šokēts. Atbraucot uz nometni, domas mainījās par 180 grādiem, jo jau no pirmajiem treniņiem ļoti neraksturīgi amerikāņiem viņš pildīja visus uzdevumus ar lielāko atdevi un gribasspēku, varēja redzēt, ka ir labs spēlētājs. Viņš mums teica, ka uzticējies nepareizajiem cilvēkiem, kuriem praktiski bija vienalga, kur viņš spēlē, galvenais, lai aģents varētu nopelnīt. Ļoti labs metiens un lēciens.

Pieteikumā ar saviem 196 centimetriem ierakstīts kā aizsargs...
Var spēlēt arī kā trešais, bet viņš mums spēlē tikai pa apakšu. 1,96 metri, bet lec augstāk nekā visi pārējie garie. Domāju, ka viņš piedalīsies arī "slam dunk" konkursā un parādīs kādu brīnumu. Izskats un informācija, kas bija iepriekš par viņu, šoreiz izrādījās maldinoša. Pārmest varētu, ja viņš visus tos metienus, ko izmet spēļu laikā, mestu garām, bet viņš met iekšā, tā kā viss kārtībā.

Urlepa skola

Skatoties no šodienas skatu punkta, savulaik aizbraukt no "Skonto" uz Poliju bija pareizais lēmums?
Es uzskatu, ka jā. "Skonto" tajā laikā praktiski bankrotēja, man radās laba iespēja spēlēt un trenēties pie laba trenera Andreja Urlepa, kurš Eiropā augstu kotējas. [Jānis] Blūms, Armands un Gatis [Jahovičs] bija izgājuši to skolu jau, un viņiem bija tikai labas atsauksmes. Noteikti nenožēloju savu izvēli aizbraukt toreiz. Pirmajā gadā spēlēju daudz, tad nākamajā sezonā radās iespēja braukt uz BK "Rīga 05", tagadējais ASK. Piekritu Rīgas piedāvājumam, lai gan izskatās, ka šajā gadījumā tomēr tā nevajadzēja darīt, vajadzēja palikt pie Urlepa.

Kāds bija teicis, ka Urlepa sapņu rezultāts spēlē varētu būt uzvara ar 1:0 vai 2:0...
Jā, tas noteikti ir viens no viņa sapņiem – sasniegt uzvaru ar rezultātu 1:0 (ironiski). Tāpēc arī tagad man atkal ir kaut kas jauns – pat liek mest pa grozu. Tad, kad es aizbraucu uz pirmo nometni pie Urlepa, pirmajā dienā no rīta bija 3,5 stundu treniņš un vakarā 3,5 stundu treniņš. Kopā septiņas stundas tikai treniņš, plus vēl iesildīšanās, tā kā sanāk riktīga darba diena – astoņas stundas zālē. Pirmie trīs mēneši bija praktiski bez brīvdienām, jo treneris uzskatīja, ka brīvdiena ir tā, kurā ir tikai viens rīta treniņš. Kad sākās FIBA kausi un Polijas līga, tad vienu patiešām brīvdienu dabūjām. Arī sezonas laikā treniņi bija grūti.

Tagad, kad esi jau spēlējis pie vairākiem treneriem, kāds režīms tev pašam šķiet pareizākais?
Mans optimālais režīms varētu būt tāds, ka es vasarā esmu smagi trenējies, sezonas laikā sevi vienkārši uzturu formā ar viegliem treniņiem un spēlēm. Protams, ja ziemā ir kādas brīvdienas, tad atkal var padarīt kaut ko smagāku. Tikko sākas spēles tā slodzes jāņem nost – viegla skriešana, mešana, nekas vairāk. Pie Bagatska tā arī ir, tāpēc ceru, ka noturēsim labā formā sevi visu sezonu.

Gulbenē bija ļoti veiksmīga sezona. Pēc tam atkal Polija un "Barons", ko, šķiet, nevarētu nosaukt par veiksmīgāko gadu...
Jā, pēc Gulbenes man bija vairāki piedāvājumi, bet es izšķīros par labu tam, ka atkal gribu aizbraukt uz Poliju, jo tur jau valoda un viss pārējais jau bija pazīstams. Man patika, sākums bija labs, spēlēju daudz, bet tad klubs paņēma jaunu saspēles vadītāju, un treneris vienkārši iemīlējās viņā. Man atlika trīs līdz piecas minūtes laukumā, un pirms Ziemassvētkiem zvanīju aģentam un teicu, ka nevēlos vairs palikt tur un lai dara visu iespējamo un tieku atlaists. Klubs nekādus šķēršļus nelika, jo saprata, ka nav jēga mani turēt uz soliņa un maksāt naudu.

Sezonas vidū "Barons" piedāvājums bija vienīgais variants?
Bija vēl pāris varianti, bet praktiski pēdējā brīdī "Barons" piedāvāja līgumu. Pēc ilgāka laika atkal gribēju mājās spēlēt. Tas bija labs piedāvājums, laba komanda, tā kā nolēmu tam piekrist.

Pēc sezonas nepalika rūgtuma sajūta, ka neesi novērtēts pilnībā, jo sākotnēji "Barons" tevi ņēma kā otro saspēles vadītāju, bet tāpat spēlēja tikai Gusts?
Bija un vēl joprojām attiecībā pret "Baronu" ir tāda sajūta. Zinu, ko es varu un zinu, ka neesmu daudz vājāks ne par Gustu, ne par kādu citu. Varbūt treneris neuzticējās, varbūt nepierādīju sevi un neguvu pietiekamu pārliecību viņa acīs, bet tas viss paliek uz trenera sirdsapziņas. Darīju visu, ko varēju, trenējos kārtīgi un cītīgi...

Kad zināji, ka spēlēsi Valmierā šosezon?
Jau uz sezonas beigām skaidri zināju, ka "Baronā" nepalikšu un, kad to uzzināja treneris Bagatskis, tā arī no viņa puses tika izdarīts zvans un piedāvāta iespēja spēlēt. Ja godīgi, īsti neko citu neizskatīju. Zinu, ka no Latvijas klubiem vēl pāris interesējās, bet aprunājos ar citiem džekiem, viņi teica visus tos labākos vārdus un to, ko es tieši vēlējos dzirdēt – viņš ir tas, kurš iedos pārliecību. Tieši tas bija tas, ko man vajadzēja, tāpēc, īsti nešauboties, uzreiz piekritu piedāvājumam.

Jā, un tagad spēlētājs, kurš sēdēja uz soliņa pagājušogad, aizved savu komandu līdz uzvarai pret "Žalgiri"!
Nujā, es jau neesmu aizmirsis, kā spēlēt basketbolu. Beidzot man ir treneris, kurš uzticas un ļauj spēlēt tā, kā es to māku un kā redzu spēli. Polijā arī daudz spēlēju, un treneris bija ļoti apmierināts, bet tur lieta bija tāda, ka treneris bija pavisam cita tipa spēles piekritējs. Mēs kā komanda reti, kad guvām vairāk nekā 65 punktus, tāpēc arī pašam statistika nebija tik laba. Valmierā arī uzsvars ir uz aizsardzību, bet tajā pašā laikā ātru spēli. Jo ātrāka spēle, jo vairāk metienu, jo vairāk iemet parasti.

Kā ar dzīvošanu? Pagājušogad nebija problēmas braukt mājās uz Mārupi...
Valmierā man ir piešķirts ļoti labs dzīvoklis, un esmu ar to apmierināts. Katrā brīvā dienā braucu uz mājām Mārupē, stundas brauciens nav nekas.