Gabrāns: "Uz svaigumu spēlēsim labāk"

"Brīv­die­nu kļu­vis maz­liet vai­rāk - vairs nav tā, ka gan­drīz kat­ru die­nu kaut kas jā­da­ra. Okorns kā jauns tre­ne­ris to ko­man­du to­mēr vei­do­ja no jau­na, un, cik dzir­dē­ju, plāns bi­jis tie­ši tāds: līdz mar­ta vi­dum ru­kā­sim, bet, kad sāk­sies iz­šķi­rī­gās spē­les gan Bal­tijas lī­gā, gan LBL, ie­ie­sim tā­dā tī­ra­jā spē­ļu re­žī­mā. Ne­zi­nu, kas un kā sa­nāks, ta­ču per­so­nis­ki es rau­gos op­ti­mis­tis­ki - do­mā­ju, uz svai­gu­mu mēs spē­lē­sim la­bāk. Gan fi­zis­ka­jā, gan tak­tis­ka­jā zi­ņā ša­jos mē­ne­šos esam pa­da­rī­ju­ši ļo­ti la­bu dar­bu, un te­o­rē­tis­ki ta­gad va­ja­dzē­tu ie­nāk­ties aug­ļiem," par pārmaiņām komandā stāsta Gabrāns, kurš gatavs pacīnīties arī ar "Baronu" un ASK. "Do­mā­ju, ja mums at­lai­dīs slo­dzes, efekts va­rē­tu būt ļo­ti po­zi­tīvs. Ja sa­kār­to­sim sa­vas gal­vas, kas pie la­bas fi­zis­kās paš­sa­jū­tas va­rē­tu būt vieg­lāk un paš­sa­pro­ta­māk iz­da­rāms, do­mā­ju, re­zul­tāts bei­gās va­rē­tu būt ļo­ti labs. Nav tie abi Rī­gas klu­bi tik aug­stā­kas kla­ses, lai mēs ne­pa­cī­nī­tos par uz­va­ru - do­mā­ju, ka tas ir mū­su spē­kos. Sva­rī­gā­kais tikt skaid­rī­bā ar se­vi pa­šiem."

Spēlētājs pārliecināts, ka izšķirošajās spēlēs labs palīgs būs arī līdz šim bālu sniegumu demonstrējošais amerikānis Maknamara. "Do­mā­ju, vi­ņam pa­ies vēl kā­das di­vas-trīs nedēļas, ka­mēr viņš pie­ra­dīs pie Ei­ro­pas kā pie lai­ka jos­las - ne­maz ne­ru­nā­jot par basketbolu. Var just, ka vi­ņam šī pār­cel­ša­nās jo­pro­jām ir pa­ma­tīgs pār­bau­dī­jums. Šo­brīd viņš vēl nav ie­gā­jis pat tre­niņ­for­mā, bet spē­ļu for­ma - tas ir vēl nā­ka­mais lī­me­nis. Ne­va­ru pa­teikt, cik daudz viņš pro­gre­sēs, ta­ču la­bāk būs - par to ne­šau­bos," Gabrāns nesaskata Maknamarā konkurentu, bet komandas biedru. "Īs­te­nī­bā, viņš ir baigi nor­māls ča­lis. Nav kā daž­reiz, kad ame­ri­kā­ņi at­brauc, ie­rau­jas se­vī un gan­drīz vai no­ro­be­žo­jas no ko­man­das. Dže­rijs ir ļo­ti sa­ka­rīgs gan ār­pus bas­ket­bo­la, gan arī lau­ku­mā - var just, ka tak­tis­ka­jā zi­ņā nav pro­blē­mu. Sa­dzī­vo­jam la­bi, un do­mā­ju, ka lai­ka un vie­tas lau­ku­mā pie­tiks vi­siem."

Līdz šim šosezon komandai bijis daudz neizteiksmīgu spēļu un negaidītu zaudējumu, un 23 gadus vecais basketbolists atzīst, ka ir zināms pamats trenera Okorna sašutumam par to, ka atsevišķi spēlētāji atļaujas šķirot spēles. "Per­so­nī­gi es uz­ska­tu, ka tur 100% pie vainas ne­no­ska­ņo­ša­nās," par zaudējumiem saka Gabrāns. "Ne­sa­ku, ka vi­siem, ta­ču negribas arī ta­gad saukt kon­krē­tus uz­vār­dus, jo ne­es­mu pār­lie­ci­nāts - var­būt kā­dā gadījumā tā ne­maz nav, kā man šķiet. Ta­ču do­mā­ju, ka da­žiem to­mēr ir pro­blē­mas un kaut kur do­mās tas ir ie­sē­dies. Ja lau­ku­mā ir pie­ci spē­lē­tā­ji un jū­ti, ka, teik­sim, di­vi no tiem iz­krīt no tā an­sam­bļa, tad uz­reiz kaut kas pa­zūd. Skaidrs, ka uz­reiz ir daudz grū­tāk, ja jā­spē­lē ar trīs­ar­pus vai trim spē­lē­tā­jiem pret pie­ciem. Tur­klāt ne­var jau teikt, ka tās komandas Lat­vi­jas Bas­ket­bo­la lī­gā bū­tu bai­gi vā­jās - spē­lēm pret tā sau­ca­mo lie­lo trijnieku trij­nie­ku tās to­mēr arī no­ska­ņo­jas par 120%."

Tajā pašā laikā Gabrāns uzskata, ka komandā valda ļoti laba gaisotne, un Okorns ieguvis autoritāti spēlētāju acīs. "Pro­blē­mu ar tre­ne­ri, do­mā­ju, nav ne­vie­nam mū­su ko­man­dā. Viņš to­mēr ir at­vērts sa­ru­nām - ja kas ne­pa­tīk, mie­rī­gi va­ri aiz­iet un ar vi­ņu iz­ru­nā­ties. Arī viņš pats nav no tiem, kas aiz mu­gu­ras ap­ru­nā spē­lē­tā­jus - viņš at­klā­ti pa­sa­ka, ka nepatika tas un tas. Arī ga­ta­vo­jo­ties spē­lēm, viņš vien­mēr pa­ru­nā arī par ie­priek­šē­jo - gan par mū­su ko­man­du ko­pu­mā, gan kat­ru spē­lē­tā­ju at­se­viš­ķi. Pa­sa­ka, kas kon­krē­ti ne­pa­ti­ka, kas var­būt bi­ja labs. Sa­nāk, ka mū­su star­pā vi­su lai­ku ir tā­da kā in­for­mā­ci­jas ap­mai­ņa, un, ja kā­dam kaut kas ne­pa­tīk, vien­mēr mie­rī­gi va­ram to acīs iz­ru­nāt."

Izmantotie resursi:
"Sporta Avīze"