Bagatskis: "Nesodījām par kļūdām"
Pēc otrdien piedzīvotā zaudējuma Baltijas Basketbola līgā Tartu "Rock" komandai ar 60:65 SK "Valmiera" galvenais treneris Ainars Bagatskis dalījās savās pārdomās par spēli.
Šoreiz, ja salīdzina ar maču pret Kalev/Cramo, pavisam cita spēle mūsējiem. Un tāda pavisam maza nieciņa vien beigās pietrūka līdz uzvarai. Kur šie 5 punkti pazuda?
Mums gan tie punkti pazuda bišķiņ ātrāk... Tad, kad aizsardzībā daži mūsu līderi izdomāja atpūsties! Vismaz man tā no malas izskatījās... Ja spēlētājam ir pateikts neļaut pretiniekam saņemt bumbu soda laukumā, bet viņi trīsreiz pēc kārtas to bumbu saņem, iemet grozu un vēl dabū sodu! Pēc tam mēs viņiem muļķīgi sitam piezīmes! Viņiem piezīmju norma bija jau ceturtās ceturtdaļas otrajā minūtē, un tika pateikts, cik vien var saasināt spēli – spēlēt uz garāmgājieniem. Taču visi pēc tam izgāja laukumā un turpināja mest trīspunktu metienus! Protams, ar tādu divpunktu metienu procentu – 11/36 – ir grūti uzvarēt spēli. Tāpat kā pret Kalev šodien bija – ir situācijas, taču nemākam tās izmantot! Ja Eliotam jāiemet trīsreiz no groza apakšas, viņš izdomās sarežģītāko ceļu, aizmetīs garām un beigās nokritīs... Nu, neizmantojām mēs savas izdevības, neguvām savus punktus! Aiziet ātrajā uzbrukumā četri pret vienu, bet Loids izdomā nevis atdot piespēli, bet uzskriet pretiniekam virsū! Un Rock prata šādas izdevības izmantot – ne velti viņi uzvarēja gan Lietuvos Rytas, gan ASK Rīgu, gan Baronu/LMT... Viņi ir ļoti pieredzējuši, viņi mums šīs kļūdas nepiedeva un visu laiku par tām sodīja! Mēs savas iespējas neizmantojām – viņus nesodījām par kļūdām, bet viņi mūs sodīja! Tur arī tie punkti sakrājās... Beigās bijām uz pacēluma, bija pateikt, kādu sadarbību taisīt, bet atkal, uzgājis laukumā, viens izdomā, ka varbūt tomēr es labāk uzmetīšu pa grozu... Tā – drošības pēc. Varbūt tomēr trāpīšu... Viss basketbols jau sastāv no tādām niansēm, no sīkumiem, kuri tā pamazām sakrājas...
Par cīņassparu šoreiz gan nevar komandai pārmest...
Tā tikai vēl trūka, ka te varētu ko runāt par cīņassparu! Taču ko tas dod... Ja spēlētājam pateikts, ka nevajag laist pretspēlētāju zonā pa vidu iekšā. Lai skrien virsū un krīt gar zemi! Ja Kullamē un Pāde, kuri, manuprāt, ir paši lēnākie spēlētāji vispār šajā līgā, var aiziet mūsējiem garām un iemest no groza apakšas... Vai man priecāties par to!? Redz, vārdos jau visi ir lieli un vareni, bet kad jāiet laukumā, tad dažiem tā attieksme pēkšņi kaut kur pazūd... Es pieļauju, ka spēlētāji ir ļoti noguruši – kā sākām spēlēt 25. septembrī, tā ik pa divām trijām dienām pa spēlei mums bijis. Tagad būs neliela atelpa (līdz 15. novembrim, kad Valmierā mačs ar gulbeniešiem) – bišķiņ jāatjaunojas, savādāk jāpatrenējas un jāgatavojas nākamajām spēlēm. Sāpīgi par šodienas maču – es uzskatu, ka mums bija jāuzvar, kaut arī ar Rock neesam salīdzināmi ne pēc spēlētājiem, ne pēc iespējām.
Izmantotie resursi:
skvalmiera.lv
+2 [+] [-]