Ainars Bagatskis: Slikta bilance nav iemesls, lai nobītos un nestrādātu

Līdzjutēju pirmā reakcija ir dažāda – dažam tā šķiet „nāves”, citam „dzīvības” grupa. Kā domā galvenais treneris?

Nepiebalsošu ne vieniem, ne otriem. Jau pirms izlozes bija pārliecība, ka būsim kopā ar Maķedonijas un Lietuvas izlasēm, tā ka šos pretiniekus uztvēru bez īpašām emocijām. Ne visai iepriecināja tikai Serbijas „iekrišana” no sestā groza.

Cik parocīgs Latvijas komandai ir Balkānu basketbola stils?

Patiesībā četrām mūsu pretiniecēm ir katrai savs rokraksts, tāpēc par vienotu stilu es nerunātu vis. Lielākie resursi, protams, ir Serbijai, taču gan 2011.gada čempionātā Lietuvā, gan šogad kvalifikācijā šī komanda spēlēja ļoti nestabili. Melnkalnei iespējamas divas ļoti atšķirīgas komandas – ar Pekoviču un bez viņa. Bosnijas un Hercegovinas izlasi tikko labi iepazinām kvalifikācijas turnīrā, un tai īpašs pastiprinājums nav paredzamas. Varbūt tikai viens vai divi spēlētāji  ārējā līnijā. Maķedonija ļoti labi nospēlēja 2011.gadā, bet domāju, ka nākamgad viņiem nespēlēs ne Makalebs, ne Antičs. Droši vien būs jauns naturalizētais basketbolists, bet – no pirmā groza tas bija labākais variants.

Ar Lietuvu spēlēt gribēji?

Kāpēc ne?! Labi pazīstam gan spēlētājus, gan treneri, būsim ļoti motivēti! Ja runājam bez jokiem, tad lietuvieši, protams, tiks uzrakstīti par favorītiem. Bet vēl jāskatās, kādā viņi būs sastāvā, kādas izmaiņas komandas spēlē ieviesīs galvenais treneris Jons Kazlausks. Un pats galvenais – cik paši būsim labi sagatavojušies.

Vai ņemot vērā Balkānu lielo īpatsvaru nav pamats bažām par kaimiņu īpašo solidaritāti, kas varētu izpausties arī negodīgā veidā?

Manuprāt, šādā līmenī nekas tāds nav iespējams, turklāt nespēju iedomāties, ka serbi ar melnkalniešiem par kaut ko vienojas... Starp citu, 2011.gadā „Balkānu katls” izveidojās Alītas grupā, kurā galu galā pirmās trīs vietas ieņēma Grieķija, Somijas un Maķedonija, bet trīs bijušās Dienvidslāvijas vienības (Bosnija, Horvātija un Melnkalne) devās mājās. Jāņem piemērs no somiem!

Iepriekšējo spēļu bilance ar B grupas komandām Latvijai nav labvēlīga. Tam būs kāda nozīme?

Nekāda! Katrai aizvadītajai spēlei bija savs sižets un savi iemesli, kas ietekmēja rezultātu. Bet tas nav iemesls, lai tagad mēs nobītos un kaut ko neizdarītu, gatavojoties nākamajam turnīram. Katra spēle ir savādāka. Var mācīties no pagātnes kļūdām, taču par tām nav jādomā nepārtraukti, Jākoncentrējas uz to, lai sagatavotos pēc iespējas labāk – fiziski, taktiski, psiholoģiski.

Vai sagatavošanās plāns jau ir konkretizēts?

Viss vēl ir procesā. Lielākais jaunums – pētām iespēju vienu sagatavošanās posmu aizvadīt kalnos. Tagad aktīvi runāsim par pārbaudes spēlēm, kaut gan mūsu manevra iespējas nav ļoti plašas. Mēs neesam pozīcijā, no kuras var izvēlēties pretiniekus – jāgaida, ka izvēlēsies mūs. Iepriekš bija doma noteikti spēlēt ar Lietuvu, bet tagad domāsim, vai vajag.

Vai sarunās ar Basketbola savienības vadītājiem jau konkretizējāt valstsvienības kandidātu loku?

Paliek spēkā universālā formula: valstsvienībā jāspēlē labākajiem – kuri grib to darīt un kuriem  Latvija nav tikai biznesa projekts. Pamatā būs 2012.gada modelis, bet vērtēsim iespējas pastiprināt dažas pozīcijas. Ņemot vērā spēlētāju taktisko un psiholoģisko savietojamību, ietekmi uz komandas mikroklimatu un citus aspektus. Uzvārdus nosaukt vēl ir  stipri pāragri, jo sezona vēl gara un vislabākos nodomus var ietekmēt savainojumu. Padomā ir A, B un pat C varianti, bet konkrētību nesolu ātrāk, kā pēc klubu sezonas beigām.

Guntis Keisels, basket.lv

EuroBasket 2013: grupas