EuroBasket 2013 izloze: plašs variantu diapazons

EuroBasket 2013 finālturnīra 24 dalībnieces pirms izlozes sešos grozos sadalītas, ņemot vērā tikai pēdējās sacensībās – pirmajam astoņniekam EuroBasket 2011, pārējām 16 vienībām kvalifikācijas turnīrā – sasniegto bilanci. Nacionālo izlašu iepriekšējo sasniegumu ignorēšana jau izraisījusi plašu neapmierinātību tādās basketbola lielvalstīs, kā Turcija (pasaules vicečempione!) un Serbija, kuru komandas 2012.gada vasarā dažādu iemeslu dēļ startēja neveiksmīgi un tagad atrodas attiecīgi 5. un 6.grozā. Taču FIBAEurope, atšķirībā no citām reizēm, spēles laikā iepriekš pasludinātos noteikumus nemainīja, pirms izolzes katrai komandai ļaujot iezīmēt gan izteiktas „nāves grupas”, gan cerības rosinošus sešniekus. Katrā ziņā intriga nodrošināta līdz izlozes procedūras pašām beigām. 

EuroBasket 2013: izlozes grozi

Kā Latvijas valstsvienības likteni izloze ietekmējusi iepriekšējos Eiropas čempionātos? Iskats vēsturē.

1935.gads. Pirmajos desmit valstsvienības pastāvēšanas gados latvieši bija spēlējuši tikai ar igauņiem un lietuviešiem, kuru pirmajā Eiropas čempionātā Ženēvā nebija. Par pārējiem kaut kāds priekšstats bija radies, piemēram studentu pasaules čempionātos, tāpēc ziņa, ka pirmie pretinieki būs Ungārijas basketbolisti, latviešus esot iepriecinājusi. Pamatoti - 46:12. Otrreiz veiksme uzsmaidīja, kad ar izlozes palīdzību Latvija iekļuva pusfinālā, kamēr divas citas komandas – Šveice un Itālija – savā starpā cīnījās par tiesībās spēlēt ar latviešiem (uzvarēja Šveices komanda, kuru mūsējie pieveica ar 28:19).

1937.gads. Pirmo čempionu un mājinieku statuss Latvijas valstsvienību ļāva uzskatīt par favorīti, kam izlozes rezultāti nav būtiski. Tā lēma, ka pirmajā kārtā jāspēlē ar Ungāriju un uzvarētāji iekļūst finālistu četriniekā. Taču ungāri pēdējā brīdī atsauca līdzdalību un sacensību izspēles sistēma tika pārkārtota, pirmajā posmā astoņas komandas sadalot divos četriniekos. Tas sagrāva latviešu cerības – starp uzvarām pār Čehoslovākiju (44:11) un Franciju (26:23) iespraucās zaudējums tradicionāli neērtajai pretiniecei Polijai (25:32) un sliktākas grozu starpības dēļ latvieši palika ārpus labāko četrinieka.

1939.gads. Pirmo un pēdējo reizi izlozei nebija nekādas nozīmes, jo astoņas Eiropas 3.čempionāta dalībnieces sacentās apļa turnīrā.

1993.gads. Latvijas komanda tiesības spēlēt finālturnīrā ieguva tikai trīs nedēļas pirms tā sākuma, izcīnot piekto vietu papildu kvalifikācijas turnīrā. Tobrīd finālturnīra izloze jau bija notikusi, un bija skaidrs, ka latviešiem atstāta vieta grupā ar Eiropas vicečempioni Itāliju, eksčempioni Grieķiju un Izraēlas komandu. Iznākums pārspēja cerības – grupā divas uzvaras un 2.vieta.

1997.gads. Kvalifikācijā 2.vieta grupā un pirms izlozes vieta trešajā grozā. Iznākums – Dienvidslāvija, Itālija, Polija – tika novērtēts kā samērā veiksmīgs, atceroties pirms četriem gadiem izcīnīto uzvaru pār Itāliju un priecājoties, ka no ceturtā groza pretī nebūs Turcija vai Vācija. Tomēr Badalonā tika piedzīvoti trīs zaudējumi, piekāpjoties arī Polijai (79:86), kas ierindojās 7.vietā (Dienvidslāvija bija pirmā, Itālija – otrā). Interesanti, ka visas izlozes trešā groza komandas (arī Slovēnija, Ukraina un Bosnija) finālturnīrā savās grupās palika pēdējās.

2001.gads. Kvalifikācijā 2.vieta grupā, bet šoreiz Latvija tika atstāta 4.grozā. Izlozē latvieši iekļuva īstā „nāves grupā” pie mājiniekiem Turcijas izlases, vicečempiones Spānijas un ambiciozās Slovēnijas, tiesa, arī citi varianti neizskatījās daudz labāki. Kopējā noskaņa bija raksturojama ar vārdiem: finālturnīrā nebūs ko zaudēt! Ankarā izdevās nobaidīt nākamos vicečempionus turkus (82:85), pagarinājumā salauzt slovēņus (99:93) un astotdaļfinālā sakaut lietuviešus (94:76) – 8.vieta.

2003.gads. Kvalifikācijā 2.vieta grupā un trešais grozs izlozē. Pretī nāca Vācija (3.vieta 2002.gada pasaules čempionātā), Lietuva un Izraēla, kas tika novērtēta kā nepatīkamākais variants no ceturtā groza (labākie – Ukraina vai Zviedrija), tomēr ne tuvu ne bezcerīgs. Diemžēl piepildījās melnais scenārijs – trīs zaudējumi un braucām mājās.

2005.gads. Kvalifikācija 1.vieta grupā un trešais grozs izlozē. No visiem iespējamiem variantiem visas trīs reizes trāpījās visneērtākie – pasaules čempione un mājiniece Serbija, Eiropas vicečempione Spānija un papildu kvalifikācijas turnīra uzvarētāja Izraēla. Bažas apstiprinājās - vēlreiz trīs zaudējumi.

2007.gads. Kvalifikācijas turnīrā 2.vieta grupā un trešais grozs izlozē. Liktenis ar vienu roku ņēma, sūtot iespējamos stiprākos pretiniekos – pasaules čempioni Spāniju un Horvātiju, toties ar vienu roku deva – no ceturtā groza iekrita pastarīte Portugāle. Dzīvē viss iznāca savādāk – latvieši revanšējās Horvātijai (85:77), godam nocīnījās ar mājiniekiem spāņiem, toties kapitulēja portugāļiem (67:77) – 4.vieta grupā...

2009.gads. Kvalifikācijas turnīrā 2.vieta grupā un vēlreiz trešais izlozes grozs. Šoreiz šķietami paveicās ar pretiniekiem no pirmajiem diviem groziem (Krievija un Vācija), toties nepaveicās ar pēdējiem – papildu kvalifikācijas uzvarētāju Franciju. Vāciešus izdevās pieveikt (68:62), taču sliktāka grozu starpība savstarpējās spēlēs ar Krieviju un Vāciju latviešus vēlreiz atstāja pēdējos.

2011.gads. Kvalifikācijā 4.vieta grupā, un ceļu uz finālturnīru pavēra čempionāta reforma. Pirms izlozes tika spriests, ka Latvijas jaunajai komandai neviens variants nebūs slikts, jo braucam pēc pieredzes, nevis augstiem sportiskajiem mērķiem. Vēlme tika „sadzirdēta”, jo Šauļos iekļuvām piecu lielvalstu sabiedrībā- ar Franciju, Serbiju, Itāliju, Izraēlu un Vāciju. Visām zaudēts tika cienīgi, rosinot cerību, ka nākamreiz būs labāk.   

Guntis Keisels, basket.lv