Pirms brīvdienas: ja izdosies atslābināties, būs arī bauda

Apetīte rodas ēdot.

Ja pirms desmit dienām kāds basketbola Mefistofelis latviešiem būtu piedāvājis darījumu – dvēsele pret trim zaudējumiem ar kopīgo bilanci mīnus 35 – ļoti iespējams, ka vienojoties tiktu paspiestas rokas. Jo tobrīd daudzus basketbola un apbasketbola cilvēkus nodarbināja bažas, ka minētie skaitļi varētu tikt sasniegti jau pirmajā mačā un Šauļos sapulcētajā varenajā sabiedrībā latvieši izskatīsies pēc nejauši ieklīdušiem viesiem nepiemērotā apģērbā.

Taču tiklīdz noskaidrojās, ka valstsvienības jaunais modelis laukumā spēj sagādāt cienīgu pretestību Francijai, Serbijai un Itālijai, ar skaistiem zaudējumiem vairs īsti nepietiek nevienam – ne līdzi jutējiem, ne pašiem komandas dalībniekiem. Jo vismaz uz trešo spēli ar Itāliju komanda jau bija devusies laukumā nevis spēlēt, bet uzvarēt.

Kā pietrūka, lai 62:71 vietā pret Itāliju būtu 71:62 – to plaši un precīzi iztirzājuši gan treneri un spēlētāji, gan dažāda kalibra eksperti. Nekāda Amerika jau nebija jāatklāj.

To, ka mūsu mazpieredzējušajiem garajiem spēlētājiem būs grūti neitralizēt meistarīgus, kustīgus un slavenus sāncenšu centrus, kurus turklāt vēl ļoti respektē tiesneši – to taču zinājām jau iepriekš, tāpēc Andrea Barnjani 36 punkti nebija nekāds dižais pārsteigums.

Tas, ka pat vislabākajā un vispieredzējušākajā sastāvā Latvijas komandai Eiropas čempionātos nav bijis pa spēkam vienlīdz stabili nospēlēt trīs mačus no vietas, bija zināms ikvienam, kurš sekojis valstsvienības cīņām, tāpēc kvalitātes kritumam vismaz dažos spēles elementos  bija gaidāms (skat., piemēram,  trīspunktnieku statistiku 6/26).

Savukārt par to, ka Latvijas basketbolisti prot būt lieliski spēlēs, kurās izteikti favorīti ir pretinieki, bet mēdz nodrebēt brīžos, kad paši kļūst par tādiem, ir pārliecinājušies gan bosnieši, gan izraēļieši, gan portugāļi.

Bet stop – aizrunājos! Mūsu basketbolistu apņēmība un līdzjutēju atmodinātā ticība komandai nebūt nebija krasi mainījušas reālo spēku samēru. Proti, Latvijas – Itālijas spēlē favorīti tik un tā bija itālieši ar trim NBA un vēl deviņiem labos klubos rūdītiem spēlētājiem ierindā. Jā, pēc nospēlētām 30 minūtēm iespējas uzvarēt abām komandām bija vienādas, taču arī šis fakts nebūt nesagrozīja rangu tabulu. Latvijas uzvara būtu bijusi sensācija, bet tās izpalikšanai nevajadzētu radīt pārlieku rūgtas mieles. Būs jaunas spēles un jaunas iespējas.

Kā spēles svarīgākajos brīžos nepieļaut taktiskas kļūdas aizsardzībā un saglabāt komandas garu uzbrukumā, neaizraujoties ar individuālām glābšanas akcijām – to piektdien Šauļos perfekti nodemonstrēja Serbija (galotnē ar Izraēlu). Itālijas komanda nebija tik pārliecinoša, taču latvieši nebija gatavi izmantot pretinieku atvēlētās iespējas, pirmo reizi šajā čempionātā uzbrukumā aizraujoties individuālās akcijās. Prasme nospēlēt gudrāk un labāk nāk līdz ar pieredzi, par kuru, savukārt, jāmaksā ar zaudējumiem – šai galvenā trenera Ainara Bagatska tēzei jāpiekrīt par visiem simts.

Tiesa, ne pie visām komandām minētās īpašības atnāk, tāpēc būtu pārsteidzīgi solīt valstsvienības jaunajam modelim spožas uzvaras pēc gada, diviem vai trim. Kā būs tik tālā nākotnē, nezina neviens. Toties ir skaidri zināma tuvāko dienu programma, kurā varēs vēl šo to iemācīties. Piemēram, kā ne tikai atpūtināt muskuļus, bet arī izvēdināt galvas no nepiepildītu cerību emocijām, lai ar svaigiem morālajiem spēkiem dotos nākamajās cīņās.

Latvijas valstsvienības jaunajam modelim šajā Eiropas čempionātā joprojām nav, ko zaudēt. Bet iegūt var ļoti daudz.

Guntis Keisels, Šauļos

Situācija Eiropas čempionāta B grupā

4.septembrī: 15:15 Latvija - Izraēla, 17:45 Itālija - Francija, 21:00 Vācija - Serbija.

5.septembrī: 15:15 Izraēla - Itālija, 17:45 Latvija - Vācija, 21:00 Serbija - Francija.