LJBL pakāpeniski pāries uz sistēmu „labākais pret labāko”

Par izdarīto. Sportisko līmeni lai komentē treneri. No organizatoriskā viedokļa lielu starpgadījumu nav bijis. Mazos risinām darba kārtībā, cenšoties būt elastīgi. Galējas nepieciešamības gadījumos vainīgos sodām un pēc publiskiem lēmumiem situācija uzlabojas – treneri retāk savā vietā sūta vecākus vai komandas izbraukumā dodas bez tiesnešiem.

Par komunikāciju. Ar sporta skolu vadītājiem un treneriem ikdienā tā ir pat ļoti laba. Bez domstarpībām neiztiekam, bet esam panākuši, ka kļūdas varam izlabot bez liekiem asumiem. Visu var izrunāt darba procesā. Arī ar „tviteristiem”. Sliktāk klājas, ja sākam gaidīt oficiālus priekšlikumus nākamā gada Nolikumam. Jaunatnes komisija, protams, pieņems lēmumus, bet būtu labi, ja diskusijas un priekšlikumi būtu pirms, nevis pēc tam.

Par ētiku. Dažādu konfliktu – treneri pret tiesnešiem utt. - kļuvis mazāk, taču līdz ideālam vēl tālu. Piemēram, nav normāli, ja treneris spēles laikā pamet komandu un iziet ārā no zāles. Tie tomēr ir bērni, nevis profesionāli sportisti. Protams, sportā bez maksimālisma lieli panākumi nav iespējami, taču visiem – arī vecākiem – būtu svarīgi apzināties, ka īsta zvaigzne izaug tikai vienā gadījumā no tūkstošiem. Pati esmu saskārusies ar situāciju, kad pēc zaudētas spēles daļa vecāku publiski audzina treneri. Problēmu risināšanai jāizvēlas īstais laiks un metodes. Šādi gadījumi gan arī norāda uz to, cik svarīga ir ikdienas komunikācija starp treneri un vecākiem.

Par kalendāru un slodzi. Jaunatnes līgas spēles vien pārslogot nevienu nevar, taču bērni un jaunieši spēlē arī citos turnīros – Eiropas jaunatnes līgā, VEF Rīga skolu līgā, pieaugušo sacensībās. Lielākā atbildība par slodzes kontroli gulstas uz treneru pleciem, taču sacensību sistēmas saskaņotība varētu būt labāka. Jūnija sākumā aicināsim kopā turnīru rīkotājus un spriedīsim, kā izdarīt tā, lai būtu gan interesantas sacensības, gan jauniešiem paliktu laiks trenēties. Nesolu, ka atradīsim ideālu recepti, bet būs normāli, ja sēdēsim pie viena galda un visas šīs lietas izrunāsim.

Cenšamies sabalansēt dažādas intereses, jo ir skolas un treneri, kuri sūdzas par pārslodzi, bet ir arī tādi, kam pietrūkst spēļu. Piemēram, meitenes janvārī cīnās par Molten kausu un arī no zēnu komandu pārstāvjiem dzirdēts, ka šāds turnīrs viņus interesētu. Vismaz jaunākajās grupās. Domāsim.

Par tiesāšanu. Līdzar FIBA arbitra Oskara Luča kļūšanu par LJBL tiesnešu šefu, darbs ļoti labi iet uz priekšu. Viņš daudz braukājis pa visu Latviju, analizējis tiesnešu darbību, palīdzējis tikt skaidrībā par kļūdām. Jaunajiem ir stimuls censties, jo iezīmējas karjeras attīstības iespējas.

Manuprāt, apdomāšanas vērts ir priekšlikums jaunākajās grupās iztikt bez algotiem tiesnešiem. Tiesāšanas pamatu apgūšana paredzēta sporta skolu programmā, un tā būtu laba prakse vecāko grupu audzēkņiem.  Pērn šo ideju noraidīja, bet esam gatavai pie tās atgriezties.

Par pārejām. Patlaban tiek izstrādāti jauni licencēšanas un pārejas noteikumi, kas būs vienoti visā Latvijas basketbola saimniecībā. Skaidrs, ka intereses ir dažādas. Izlašu treneri grib, lai perspektīvs jaunietis no nelielas sporta skolas nāk trenēties uz Rīgu, lauku skolas uztraucas par komandu noplicināšanu. Arī šajās situācijās esam par dialogu un korektu risinājumu – lai jaunais talants var attīstīties, bet viņu atradusī un audzinājusī skola saņem kompensāciju. Nav tiesa, ka to nav iespējams samaksāt juridiski korekti.

Par mazajiem. Kārums kausa rīkošana ir attaisnojusies, jo turnīri izvērtušies par svētkiem. Tiesa, sportiskajā ziņā parādās lielas atšķirības sagatavotībā starp Rīgas un lauku bērniem. Apmācības kvalitāte ļoti atkarīga no treneriem. Akcijas Basketbols aicina bijušas katru mēnesi, efektivitāti vērtēsim. Piemēram, Vallē un Rīgā bērni pēc šīm nodarbībām pieteikušies sporta skolās. Liela nozīme tam, kā treneri izmanto šīs iespējas ieinteresēt mazos. Ļoti labi to dara Maija Kubliņa, Mārtiņš Fomins, arī Ainārs Čukste.  

Par publicitāti. Esam izmēģinājušiJaunatnes līgas spēļu translācijas internetā un šis virziens jāattīsta.  Centīsimies pieradināt pie regularitātes.

Par fināliem.  Šogad labi gāja visur, bet vislabāk, manuprāt, Liepājā un Madonā, kur katrā sīkumā varēja just, ka esam ļoti gaidīti viesi. Meklēsim vēl jaunus sadarbības partnerus. Ļoti gribas finālu sarīkot Daugavpilī. Lielākās problēmas ir Rīgā, kur nācās spēlēt dažādās zālēs un pietrūka kopīgas svētku sajūtas.

Par vecuma grupām. Finālturnīru laikā bija dīvaini redzēt vienas un tās pašas meitenes divos un pat trijos finālos. Ne velti pat treneri uz beigām runāja, ka spēles kvalitāte kritusies, jo basketbolistes pārāk nogurušas. Taču aizliegums spēlēt vairāk kā vienā vecuma grupā sagādās lielas problēmas nelielajām sporta skolām. Īpaši meiteņu komandām, kuras pat Rīgā grūti pilnībā nokomplektēt no vienā gadā dzimušām spēlētājām. Ir vērts debatēt par kopējo grupu skaitu – varbūt septiņu vietā varētu būt četras – U13, U15, U17 un U19. Varbūt dalījums grupās puišiem un meitenēm varētu būt atšķirīgs.

Par darāmo. Statistikas sadaļa vēl noteikti jāuzlabo. Ja dabūsim sponsoru, sākot  no U14 grupas vajadzētu būt visās spēlēs vismaz pirmajā divīzijā. Labu ideju netrūkst – būtu tikai nauda.

Par nākamo Nolikumu. Jaunatnes komisija principā atbalstījusi pāreju uz sistēmu labākais pret labāko. Aprēķini liecina, ka sporta skolu izdevumi palielināsies minimāli. Tiesa, divu pašvaldību pārstāvji  iebilst pret strauju noteikumu maiņu, tāpēc acīmredzot būs pārejas posms. Nākamsezon vēl spēlēsim pa vecam – 1.divīzija tiks veidota saskaņā ar sporta skolu rangu tabulu. 2013.gadā visās vecuma grupās 1.divīzijā paliks 12 labākās komandas, 2014.gadā – 10.

Treneru komentāros iezīmējusies vēl viena diskusiju tēma – vai Latvijas čempionu titulu ieguvējus noskaidrot finālturnīros, vai medaļas sadalīt pēc pamatturnīriem un maijā izcīnīt, piemēram, LJBL kausus. Sava loģika ir abos priekšlikumos. Līgas tēlam noderīgāki ir fināli, kas tiek rīkoti kā svētki, taču treneriem nepatīk, ka dažādas nejaušības – traumas, neveiksmes vienā spēlē – var pārsvītrot sezonas garumā sasniegto. Varbūt problēmas asumu var mazināt arī vecākajās grupās finālos atgriežoties pie grupu turnīriem, kas samazinās nejaušības faktora ietekmi. Par to visu spriedīsim Jaunatnes komisijā.