Kristīne Kārkliņa: Šodien tā nebija Latvijas komanda
Kristīne Kārkliņa 32 minūtēs guva 18 punktus (divpunktnieki 8/9, trīspunktnieki 0/1, sodi 2/2), izcīnīja 4 atlēkušās bumbas, sasniedza personisko rezultativitātes rekordu valstsvienības spēlēs, tomēr pēc mača izskatījās satriekta, kā visas komandas biedrenes.
Kas notika ar komandas spēli aizsardzībā?
Nezinu... Mūsu izslavētā agresīvā aizsardzība šodien vienkārši gulēja.
Par agru pamodāties, par agru atbraucāt uz zāli?
Man nav izskaidrojuma, nesaprotu, kā mēs visu čempionātu spēlējām normālā līmenī, un aizsardzība bija mūsu galvenais trumpis. Bet vissvarīgākajā spēlē ļāvām krievu komandai iemest 83 punktus. Izskatījāmies aizmigušas laukumā. It kā ticējām sev, bet bija divas situācijas, kad bumba vēl bija spēlē, bet visas nokārtām galvām jau skrēja atpakaļ, neviena necīnījās par bumbu.
Varbūt bijāt zaudējušas psiholoģiski jau pirms spēles...
Šodien bija ļoti emocionāla diena. Centāmies uzkurināt sevi jau no paša rīta, pamodāmies ar domu, ka ceturtdaļfināls - svarīgākā spēle čempionātā. Pirms spēles bijām ļoti motivētas, saņēmām tik labus uzmundrinājumus no visas Latvijas. Laikam esam pievīlušas savus fanus.
Vai Krievija uzbrukumā ar kaut ko pārsteidza?
Nē, viņas tikai iemeta visus metienus, kas citās spēlēs nebija izdevies. Nekādu jaunu sadarbību nebija, visam bijām gatavojušās un it kā gatavas.
Netikāt līdzi pretiniecēm?
Liekas, ka nebija ne ātruma, ne asuma, ne agresivitātes. Spēlējot laukumā un skatoties no soliņa par spēli rodas divas dažādas versijas. Šodien es Latvijas komandu, mūs visas, neatpazinu.
Palicis maz laika līdz nākamajai spēlei, kas arī būs ļoti svarīga. Tavuprāt, izdosies atgūties?
Par to neesmu domājusi, jo viss uzsvars tika likts uz šo spēli. Trenera uzstādījums ir iet soli pa solim un tā tas arī tika darīts. Patlaban ir ļoti liels sarūgtinājums un kādu brīdi no tā vaļā netiksim.
Bet uz Londonas spēlēm joprojām ir iespēja tikt!
Protams, protams... Nezinu kā, bet jādabū ārā tas negatīvais lādiņš, kas uzkrājies, un pēc tam jādomā, kā uzvarēt nākamajās divās spēlēs.
Pirms diviem gadiem situācija Rīgā bija tāda pati...
Par to jau ir tas lielais sarūgtinājums - gribējās izvairīties, lai neatkārtotos.
Kas jādara savādāk, nekā pirms diviem gadiem, kad pēc zaudējuma Krievijai tika piedzīvota neveiksme mazajā pusfinālā?
Neatceros, ko toreiz darījām. Laika bija vēl mazāk. Tagad jāpaskatās video, jāpaskatās uz sevi no malas un jāsaprot, ko šodien darījām nepareizi un ko vajadzētu izlabot. Šodien tā nebija mūsu spēle. Tā nebija Latvijas komanda. Diemžēl...
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tik ļoti žēl to spēlētāju, kas sevi nesaudzēja un cīnījās par visu, šausmīgi žēl Zanes Tamanes, kura intervijā nespēja atbildēt uz jautājumu, jo bija bezspēcīga, kā viņa pati teica, ka nav spējusi spēlēt uz pilnu atdevi. Aiziet, meitenes, jūs to varat, 5.vieta jūs gaida
-1 [+] [-]