Pret Serbiju: realitātes garša
Latvijā labi pazīstamās Lielbritānijas izlases spēka uzbrucējas Kimberlijas Batleres trāpīgais „izmisuma” trīspunktnieks no laukuma sānu līnijas līdz ar uzbrukumam atvēlēto 24 sekunžu beigām trešās ceturtdaļas izskaņā formāli nebija izšķirošā nagla Latvijas valstsvienības cerību zārkā. Taču šī epizode spoži ilustrēja to, ko pēc mača paškritiski atzina Ieva Krastiņa: šajā spēlē Lielbritānijas basketbolistes gribēja uzvarēt vairāk un bija nopelnījušas gan šo, gan vēl arī citas veiksmes. Vai Latvijas komanda pirmdien nopelnīs savējās Eiropas čempionāta pirmā posma izšķirošajā mačā ar Serbijas izlasi?
Lai tas notiktu, nekas pārdabisks nebūs jāveic, jo Serbijas vienības darbībā mačos ar Lielbritāniju (68:76) un Franciju (32:76) nebija saskatāms nekas tāds, ko latvietes nevarētu pārspēt vai atspēkot. Tik tāds „nieks”, kā jāpiepilda dažus priekšnoteikumus.
Pirmkārt, latvietēm jāatgūst pēc pārbaudes mačiem slavētais kolektīvais cīņasgars. Lielā vēlēšanās nospēlēt labi nekur nav zudusi, taču pirmajās čempionāta cīņās tā biežāk sapina rokas un kājas, kā arī sajauca galvas, liekot spēlētājām maldīties sadarbību džungļos un paralizējot brīžos, kad bija vajadzīga izlēmīga un strauja rīcība. Ne jau visas 50 atlēkušās bumbas atlētiskās Lielbritānijas basketbolistes savāca pāri latviešu galvām – daļa nokrita „dārziņā” starp vairākām mūsējām, kur to savāca naskākās pretinieces.
Enerģija jāatraisa un jāievirza treniņos iezīmētajā lietderīgā gultnē gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Šai ziņā jācer gan uz komandas vadības pedagoģiskajiem talantiem, gan vēl jo vairāk, komandas „autopilotu” ģērbtuvēs. Kā teica Elīna Babkina un citas basketbolistes: līdz Jāņiem mājup braukt negribas. Nu tad turēsim ne tikai pie vārdiem, bet arī darbiem!
Otrkārt, jābūt gatavām izturēt sāncenšu iedvesmas brīžus, saglabājot taktisko disciplīnu, nevis metoties uz karstām pēdām atspēlēties. Individuāla skriešanās ar serbietēm mums neko labu nesola, toties piespiežot sāncenses pēc iespējas ilgāk spēlēt pieci pret pieci varēs efektīvi slāpēt dienvidnieču enerģiju un pārbaudīt viņu pacietību, kas, šķiet, nav serbu basketbolistu stiprākā īpašība.
Treškārt, zem groziem (un ne tikai tur) jābūt gatavām nevis atlētiskām, bet gan rupjām spēka divcīņām, neievērojot noteikumu formālās robežas. Būs labi, ja tiesneši neļaus serbietēm vicināt elkoņus. Bet nedrīkst būt slikti arī tad, ja soģi redzēs tikai katru trešo pārkāpumu un nespēs rast sakarīgu balansu starp bardzību un liberālismu (līdz šim Trelazē laukumā redzēti dažādi brīnumi). Ar pacietību un pārliecību var nolikt pie vietas visrupjākās provokatores.
Nebūs pareizi teikt, ka Latvijai Eiropas čempionāts sākas tikai pirmdien. Pirmo maču pieredze nav bijusi rožaina, tomēr komandu darījusi bagātāku. Iegūtais tagad jāliek lietā. Gan tām spēlētājām, kurām cita Eiropas čempionāta, iespējams, vairs nebūs, gan tām, kurām visa lielā basketbola dzīve vēl priekšā. No pašām vien atkarīgs, ar kādu pēcgaršu šī spēle paliks atmiņās.
Guntis Keisels
Latvijas komandas sastāvs, statistika un spēļu grafiks: Sieviešu izlase
[+] [-]
[+] [-]
Vienīgi ceru ka vakar problēma bija vēlā atgriešanās no pirmās spēlēs un mistiskais rīta taktikas treniņš. Diez vai prātīgi rīkojās treneri neļaujot spēlētājām kārtīgi izgulēties.
Šodien jācīnās un jāuzvar - lai veicas.