Pret Lielbritāniju: jautājumi uzdoti, gaidām atbildes

Lielbritānijas komandas uzvara pār Serbiju (76:68) precizējusi akcentus Eiropas čempionāta C grupas sportiskajai intrigai. No Latvijas valstsvienības viedokļa raugoties, labā ziņa ir tā, ka svētdienas mačam vairs nav kategoriskās „būt vai nebūt” nozīmes. Uzvara pār Lielbritānijas izlasi palielinās izredzes ieņemt otro vietu, taču vēl nepasargās no noslīdēšanas uz ceturto. Savukārt zaudējums tikai atbrīvos no aritmētikas vingrinājumiem, pirms pēdējās kārtas Latvijai atstājot divus skaidrus variantus: uzvara pār Serbiju garantēs tiesības čempionātu turpināt, bet zaudējums aizsūtīs mājās.

Tomēr pašas galvenās spriedzes atlikšana uz pirmdienas pēcpusdienu nekādi nemazina svētdienas spēles nozīmi. Jo spēles Latvija – Lielbritānija 40 minūtēs visupirms centīsimies rast atbildes uz jautājumiem, kuri palika pāri pēc mača ar Franciju.

Pirmkārt – cik stiprs praksē būs valstsvienības kolektīva gars?

Pārbaudes spēļu pozitīvā bilance bija viltīga un, iespējams, mačā ar Franciju panāca pretējo efektu. Proti, komanda tā bija noticējusi iespējai līdzvērtīgi cīnīties ar elites klases pretiniecēm, ka lielajās cerībās „pārdega”, un stresa radītās kļūdas jau tā plato spraugu meistarībā padarīja vēl nepārejamāku.

Pēc iekrišanas tādā bedrē, kāda Latvijas komandai sestdien gadījās pirmajā puslaikā (14:33), ir liels kārdinājums vainīgos meklēt visapkārt – partnerēs, treneros, tiesnešos – tikai ne sevī. Kaut gan sportā pēc kolektīva klupiena piecelties var tikai tad, ja visi iesaistīti to cenšas darīt kopā. Otrā puslaika liela daļa šai ziņā iepriecināja, jo Latvijas valstsvienība pagaru spēles posmu aizvadīja kā KOMANDA un spēja izjaukt Francijas izlases pastaigu. Taču nepatīkama krīze ceturtās ceturtdaļas vidū atjaunoja nemieru par latviešu spēju saglabāt vienotību arī brīžos, kad pretinieks sāk gūt virsroku. Pārbaudes turnīros tas bija izdevies. Vai izdosies arī Eiropas čempionāta spriedzes apstākļos?

Otrkārt – vai pietiks argumenti soda laukumā?

Spēlē ar Franciju statistika bija skaudra. Latvijas komanda no soda laukuma guvusi 16 punktus, Francijas – 34. Ar atkārtotajiem metieniem: 6 – 15. Soda metieni 6/6 – 16/26. Turklāt vēl viens aspekts – Francijas izlase pa visu spēli izdarīja tikai 4 trīspunktu metienus (visus – neprecīzus), jo no tālienes lādēt nebija vajadzības. Kādēļ to darīt, ja bez īpašām problēmām varēja uzbrukt no tuvākas un komfortablākas distances.

Francijas izlase parādīja Lielbritānijas komandai recepti, kā mūs uzveikt, tiesa, vēl ir liels jautājums vai salinieces pratīs to izmantot. Cīņaspara un sportiskās nekaunības Lielbritānijas centra spēlētājām mačā ar Serbijas izlasi patiesi netrūka, taču spēles kvalitāte gan svārstījās plašā amplitūdā. Francijas izlases līderes Sandrīne Grudā un Izabella Jakubū prata dabūt bumbu Latvijas grozā arī situācijās, kad mūsējās aizsardzībā visu bija izdarījušas pareizi. Svētdien tik meistarīgas pretinieces mūsu centriem „nedraud”, tomēr arī šoreiz sāncenšu pusē būs pārsvars augumu centimetros un atlētismā. Lai to kompensētu, būs jāspēlē enerģiskāk, disciplinētāk un gudrāk par pretiniecēm. Tā, kā tas tika darīts pavisam nesen pārbaudes mačos.

Treškārt – vai pietiks taktisko variantu?

Modernajā basketbolā netradicionālā un tāpēc pretiniecēm neparocīgā Latvijas valstsvienības spēle vienlaikus ar trim „mazajām” var būt gana efektīvs ierocis atsevišķās epizodēs un pat mačos, taču par tā lietderību ilgākā laika posma tādas pārliecības nav. Bet Latvijas valstsvienība pārbaudes mačos gana bieži izmantoja šo variantu, lai cerēt, ka tas būs paslīdējis garām Lielbritānijas izlases izlūkdienesta modrajai acij. Visticamāk, atbildes gājieni būs izstrādāti., bet to efektivitāti parādīs spēle. Un latviešu spēja ar savu ierobežoto trumpju kavu tomēr pārsteigt vēlreiz.

Un visbeidzot vēl viens jautājums, kas gan attiecas uz pretinieču komandu. Proti, kādu efektu Lielbritānijas izlases dalībnieku galvās būs radījis emociju kokteilis, kurā prieks par pašu izkapāto uzvaru pār Serbiju sajaucās kopā ar iespaidu, kādu Eiropas čempionāta pirmajā dienā par sevi radīja Latvijas valstsvienība?

Visticamāk, naktī uz svētdienu, kamēr Aigars Nerips ar kolēģiem lauzīja galvas par mūsu komandas atdzīvināšanu, Lielbritānijas izlases vadītājs Damjējs Dženingss negulēja domādams, kā no spēlētāju galvām izvēdināt pašpārliecinātības iedīgļus. Kurš ar savu rēbusu būs ticis galā labāk?

Guntis Keisels