Aigars Nerips: Mums ir 24 stundas, lai atcerētos basketbola pamatlietu - atbloķēšanu
Latvijas sieviešu valstsvienības galvenajam trenerim Aigaram Neripam, kā arī spēlētājām pēc Eiropas čempionāta otrās spēles ar Lielbritānijas izlasi zaudējuma (56:69) iemeslus nevajadzēja meklēt ilgi. „Metienu precizitātes procents abām komandām ir apmēram vienāds, kļūdu skaits – līdzīgs. Taču, ja pretinieces pie groziem izcīna par 21 atlēkušo bumbu vairāk, uzvarēt nav iespējams,” tā cīņas iznākumu komentēja Latvijas valstsvienības rezultatīvākā spēlētāja Ieva Krastiņa.
Pēc spēles abu komandu noskaņojums, protams, bija diametrāli pretējs. „Eiropas čempionātā ir spēcīgas komandas, katra var uzvarēt, taču tikai labākās var uzvarēt divas dienas pēc kārtas. Esmu ļoti priecīgs, ka mums tas izdevās un tagad mierīgi varam gatavoties cīņai ar Francijas izlasi, neuztraucoties par savu likteni turnīrā,” uzsvēra Lielbritānijas izlases līdere Džohanna Līdhema.
Ieva Krastiņa atzina, ka rezultāts bijis sāpīgs, taču likumsakarīgs. „Atšķirības no mūsu spēles pārbaudes turnīrā, kurā uzvarējām mēs? Pati būtiskākā – šodien viņas gribēja uzvarēt vairāk, nekā mēs.” Arī Anete Šteinberga un Elīna Babkina atzina, ka Latvijas komandas spēles kvalitāte bijusi tālu no vēlamās. „Brīžiem šķiet, ka esam kaut kur izplatījumā, nevis laukumā. Jātiek atpakaļ – pēc trim spēlēm braukt mājās negribas,” atzina Elīna.
Valstsvienības galvenais treneris Aigars Nerips sagrāvi pie groziem skaidroja ar spēles disciplīnas trūkumu: „Basketbola ābece – pretinieču atbloķēšana... Mūsu situācijā, spēlējot bez ļoti garām centra spēlētājām, tas ir divtik svarīgi. Zinājām, ka būs problēmas, jo daudzām spēlētājām pareiza darbība diemžēl nav ieaudzināta asinīs. Treniņos un pārbaudes spēlēs daudz pievērsām uzmanību šim aspektam. Šķita, ka ir panākts progress, turnīrā Čehijā noturējāmies pret Krieviju un Čehiju. Varbūt Lielbritānijas basketbolistes šodien pēc bumbām gāja agresīvāk, iesaistoties arī mazajām. Savukārt mums bija plaisas starp līnijām. Atlēcošās bumbas jau nav tikai garo atbildība – visam piecniekam jāiesaistās cīņā. Pagaidām tas nenotiek. Bet katra zaudēta bumba pie sava groza ne tikai draud ar punktu zaudēšanu, bet arī psiholoģiski sarežģī spēli uzbrukumā.
Pagaidām panikai nav pamata, jo turnīra situācija izvērtusies tā, ka izšķirošā cīņa būs tikai rīt ar Serbijas izlasi. Mums tagad ir 24 stundas, lai atpūstos un sagatavotos gan taktiski, gan psiholoģiski. Pirms šodienas mača laika pietrūka – man joprojām ir sajūta, it kā nebūtu nemaz gājis gulēt. Tagad būs gan medicīniskās procedūras spēlētājām, būs laiks detalizēt spēles plānu un no rīta treniņā atcerēties pamatlietas.
Skaidrs, ka meitenes pārdzīvo, taču ceru, ka pārdzīvojumi būs rezultatīvi – saskatot to, kas lūdz šim nav izdarīts, un sagatavojoties pēdējā spēlē izdarīt labāk. Mums vajadzīgs visu spēlētāju ieguldījums, turklāt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Ikviena var nospēlēt labāk – par to esmu pārliecināts.
Pirmdien mūs gaida tāds pats pretinieču augumu pārsvars, tikai serbietes spēlē individuālāk, nekā Lielbritānijas un Francijas komandas. Mačā ar Lielbritāniju serbietēm it kā bija pārsvars, taču tālu atrauties neizdevās un Lielbritānija ar organizētāku un kolektīvāku spēli panāca izšķirošo lūzumu. Jābūt gatavām izturēt pretinieču spiedienu un nekrist panikā arī tad, ja kādā epizodē pretinieces iegūs pārsvaru. Viss ir pašu rokās.”
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ja ir smieklīgs treneris, tad kādēļ? Ja tu vidusskolā ejot, nemāki 6. klases vielu, tad kas ir vainīgs? Tavs tagadējais skolotājs vai tavs kādreizējais skolotājs?
utt. utt. utt. Sportacentrs ir neobjektivitātes kalngals, esportā cilvēki, lai arī varbūt troļojot, tomēr spļāva ārā argumentus un savus tekstus balstīja uz kko reālu. Tagad visi tikai brēc un ņaud. TVNET līmenis veiksmīgi sasniegts.
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]