Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:986, Did:0, useCase: 3

Sieviešu valstsvienības galvenie treneri: kas, kad, kur?

Sieviešu valstsvienības galvenie treneri: kas, kad, kur?
Ainars Zvirgzdiņš - sieviešu valstsvienības galvenā trenera amatā visvairāk spēļu, visvairāk uzvaru, visaugstākā vieta.
Foto: Romualds Vambuts (sportacentrs.com)

Kopš 1991.gada Latvijas sieviešu valstsvienība aizvadījusi 235 spēles, kurās komandu vadījuši deviņi galvenie treneri. Aigars Nerips kļuvis par desmito speciālistu, kuram uzticēta valsts galvenās komandas stūre.

1. Juris Garkalns (1992-1994)

Viens no Raimonda Karnīša palīgiem TTT zelta laikos 1988.gadā parņēma lielkomandas vadību, un pēc paaudžu maiņas viņa vadībā TTT izcīnīja pēdējo panākumu Padomju Savienības čempionātā - 1990.gadā atgriezās augstākajā līgā. Atgūtās neatkarības rītausmā TTT bija sapulcētas gandrīz visas Latvijas labākās basketbolistes un loģiskā kārtā tās trenerim tika uzticēta arī valstsvienības vadība. Pirmais starts gan nebija tik veiksmīgs, kā tika cerēts - cīnoties par ceļazīmi uz Eiropas 1995.gada čempionāta finālturnīru, latvietes kvalifikācijas grupā ierindojās tikai 5.vietā.

2. Jānis Zeltiņš (1993)

Deviņdesmito gadu sākumā palīdzēja Jurim Garkalnam darbā ar TTT komandu un valstsvienību. Kā galvenais treneris valstsvienību vadīja vienā turnīrā. 

3. Inārs Vāvere (1995)

TTT dominance Latvijas sieviešu basketbolā bija beigusies, labākajām basketbolistēm dodoties darbā uz ārzemju klubiem. Par Jura Garkalna pēcteci LBS iecēla iepriekš lielākoties vīriešu basketbolā strādājušo Ināru Vāveri, kurš sieviešu valstsvienību vadīja 1997.gada Eiropas čempionāta pirmās kārtas kvalifikācijas turnīrā. Sestā vieta astoņu komandu konkurencē pārvilka svītru sapnim par finālu.

4. Aivars Vīnbergs (1996-2003)

XX gadsimta deviņdesmito gadu vidū par Latvijas labāko komandu izvirzījās RTU/Klondaika, kuras trenera rokās tika nodoti arī valstsvienības groži. Par spīti askētiskajiem apstākļiem, Vīnberga vadībā pirmo reizi tika pārvarētas Eiropas čempionāta kvalifikācijas barjeras un 1999.gadā izcīnīta devītā vieta Eiropā. Vienīgais galvenais treneris, kurš vadījis valstsvienību trijos pilnos Eiropas čempionāta ciklos. 2001.gada čempionāta kvalifikācijā latvietes startēja neveiksmīgi, bet 2003.gada turnīrā no finālturnīra šķīra tikai daži punkti savstarpējās spēlēs ar Dienvidslāvijas izlasi (71:69 un 83:90).

5. Armands Krauliņš (2004)

Pieredzējušā speciālista stāšanās sieviešu valstsvienības galvgalī iezīmēja gan sportisku, gan politisku pavērsienu. Komandā bija ienākusi jauna talantīga spēlētāju paaudze un tai pakāpeniski tika nodrošināti aizvien labāki darba apstākļi. Krauliņa vadībā tika izcīnītas tiesības pēc sešu gadu pārtraukuma spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā.

6. Raivo Otersons (2005)

Pēc Krauliņa brīvprātīgās atkāpšanās no amata, izvēloties darba piedāvājumu Krievijas klubā, par valstsvienības galveno treneri tika apstiprināts viņa palīgs, kurš gan iepriekš, gan pēc tam strādājis tikai vīriešu basketbolā. Komandas starts Eiropas čempionātā bija veiksmīgs, tomēr saskaņa starp galveno treneri un valstsvienības līderēm neizveidojās.

7. Ainārs Čukste (2006)

Izraugoties nākamo valsvienības vadītāju, par labu Aināram Čukstem liecināja gan vairāki Latvijas čempiona tituli TTT Rīga  galvenā trenera amatā, gan veiksmīgs darbs ar Latvijas jaunatnes izlasēm (3.vieta Eiropas U20 čempionātā, 5.vieta U16 čempionātā). Čukstes vadībā tika izcīnīta ceļazīme uz 2007.gada Eiropas čempionāta finālturnīru.

8. Ainars Zvirgzdiņš (1992., 2007-2009)

Par jūrmalnieka debiju formāli uzskatāmas trīs zem valstsvinības karoga aizvadītas spēles Ziemeļvalstu turnīrā Kopenhāgenā 1992.gadā, taču tur sastāvā lielākoties bija tālas rezervistes (izņemot Ievu Tāri). Par pilntiesīgu valstsvienības vadītāju Ainars Zvirgzdiņš - tobrīd Maskavas Dynamo komandas treneris un Eiropas kausa ieguvējs - kļuva 2007.gada pavasarī, kad LBS prezidenta Ojāra Kehra panāca A.Čukstes piekrišanu turpināt darbu otrā trenera statusā, atbrīvojot vietu pieredzējušākam kolēģim. Mazliet vairāk nekā divu gadu laikā tika izcīnīti lielākie panākumi Latvijas valstsvienības vēsturē: 4.vieta 2007.gada Eiropas čempionātā, ceļazīme uz olimpiskajām spēlēm un 9.vieta Pekinas turnīrā, kā arī 7.vieta Eiropas 2009.gada čempionātā Liepājā un Rīgā. Tiesa, Rīgā palika nesasniegts mērķis izcīnīt ceļazīmi uz pasaules čempionāta un tūlīt pēc zaudējuma izšķirošajā spēlē Zvirgzdiņš paziņoja, ka atkāpjas no amata.

9. Georgioss Dikeoulakoss (2010-2011)

Izraugoties nākamo sieviešu valstsvienības galveno treneri tika uzrunāti četri latviešu speciālisti, taču pēc saņemtajiem atteikumiem Basketbola savienības vadība skatu meta ārzemnieku virzienā. Izvēle krita uz grieķu treneri Georgiosu Dikeoulakosu, kura rēķinā tobrīd bija darbs savas valsts izlasē otrā trenera statusā un izcīnītais Eiropas kauss. Dikeoulakosa vadībā latvietes izcīnīja ceļazīmi uz finālturnīru un 8.vietu Eiropas 2011.gada čempionātā.

Guntis Keisels

Latvijas sieviešu valstsvienības galvenie treneri

LaiksVārds, uzvārdsSp.BilanceFIBA turnīrosAugstākais sasniegums
1992., 2007-2009Ainars Zvirgzdiņš56 31-2515-114.vieta EČ, 9.v. OS
1996-2003Aivars Vīnbergs5526-2915-169.v. EČ
2010-2011Georgioss Dikeoulakoss3516-197-88.v. EČ
1991-1994Juris Garkalns2111-104-45.v. EČ kval.
2006Ainārs Čukste2013-73-11.v. EČ kval.
2005Raivo Otersons177-104-46.v. EČ
2004Armands Krauliņš148-64-21.v. EČ kval.
1995Inārs Vāvere136-1-63-46.v. EČ kval.
1993Jānis Zeltiņš42-2