Aigars Nerips: veidojot jaunu komandu, katra var pierādīt noderību

Pirmie treniņi ir brīvprātīgi vai obligāti?

Šonedēļ režīms vēl ir brīvs.Tā ir iespēja uzlabot savas starta pozīcijas, lai būtu vieglāk nākamnedēļ, kad sāksies īstais darbs. Turklāt apzinām spēlētāju veselības stāvokli. Vairākām ir mikrotraumas, skatāmies, kā ar īpašiem vingrinājumiem varam veicināt rehabilitāciju. 

Cik spēlētājas būs ierindā nākamnedēļ pirmajos oficiālajos treniņos?

Vienpadsmit. Gandrīz viss kodols, kam būs jāiznes cīņu smagums. Aijas Brumermanes klubam turpinās Itālijas čempionāta fināls. Leģionāru limita dēļ Aija gan parasti paliek ārpus pieteikuma, bet viņai jābūt ar komandu līdz čempionāta beigām. Četras „amerikānietes” – Liene Priede, Anete Šteinberga, Baiba Eglīte un Kristīne Vītola – iesaistīsies maija vidū. Zanes Tamanes līdzdalība ir atkarīga no tā, kā viņai veiksies WNBA kluba Fīniksas Mercury treniņnometnē.

Elīna Babkina un Anita Teilāne informējušas komandas vadību, ka šovasar izlasē nespēlēšot. Cik iedarbīgas šādā situācijā varētu būt sankcijas – diskvalifikācija?

Diskvalifikācija nav pašmērķis un nekāda konflikta nebūtu, ja spēlētājas nebūtu ilgi izvairījušās no kontaktiem ar mani vai izlases direktoru Māri Jučmani. Ja ir iemesls nespēlēt – pasaki! Ja ir nopietnas veselības problēmas, tās jāatrisina – šai ziņā nav divu domu. Taču, ja lēmuma pamatā ir kaut kādi subjektīvi iemesli, tos ir vērts pārrunāt. Ar varu piespiest nav vērts, taču jābūt tiešai komunikācijai. Šādu nostāju atbalstīja arī LBS Treneru komisija. Gan Anita, gan Elīna ir Rīgā – runāšu ar abām.

Anita Teilāne valstsvienībā pēdējo reizi spēlējusi 2007.gadā. Varbūt uzaicinājums viņu pārsteidzis?

Anita ir spēlējusi jaunatnes izlasēs, piedalījusies Eiropas čempionātā 2007.gadā, bijusi kandidātēs arī pirms Rīgas čempionāta. Jā, vairākus gadus viņa nevarēja izkonkurēt pamatsastāva spēlētājas, bet šogad viņai bijusi laba sezona klubā un arī valstsvienībā situācija mainījusies.

Vispār man nav saprotama attieksme, ko šogad nācies dzirdēt vēl no dažām basketbolistēm –  ko tad es darīšu izlasē, tāpat jau netikšu sastāvā... Loģiski būtu tā: ja mani uzaicina – es ierodos un daru visu iespējamo, lai palīdzētu komandai. Kaut vai tikai treniņos, kaut vai tikai īsās epizodēs laukumā. Jo vairāk šogad, kad iespējas tikt sastāvā un arī pie solīda spēles laika ir krietni lielākas, nekā pēdējos gados, kad mums bija labi iespēlēts komandas kodols, kurā ielauzties patiešām nebija viegli.

Ar citām spēlētājām situācija bija skaidrāka?

Jā, visas atsaucās pirmajam uzaicinājumam. Arī  Zane Tamane – ja nebūs WNBA, būs pie mums.

Sieviešu valstsvienība četros Eiropas čempionātos pēc kārtas bijusi ceturtdaļfinālā, pieradinot gan pie labiem rezultātiem, gan pozitīva tēla  - sportiski motivēta, sabiedriski aktīva komanda, kas grib uzvarēt, sasniegt augstus mērķus. Kā paaudžu maiņas procesā pārmantot šīs tradīcijas?

Iepriekšējos gados mūsu labākās spēlētājas uz izlasi nāca no spēcīgiem klubiem, ar lielu pašapziņu, motivāciju. Līderes aizrāva pārējās. Tā veidojās aura: pašapziņa, laba spēlētprasme un labi rezultāti, kas piesedza arī dažu nebūšanu. Tagad patiešām ir neziņa pašiem un arī sabiedrībā – kas būs, vai kaut ko varēsim izdarīt?

Tā ir mūsu lielā rezerve. Meistarību dažās nedēļās strauji pacelt nevaram, bet mikroklimatu varam uzlabot un daudz uzvaras izcīnīt ar cīņassparu, saliedētību. Ar to sāksim – treniņos, sadzīvē. Ja parādīsies kādas problēmas – runāsim un domāsim, kā atrisināt.

Nespēlējot ilggadējām līderēm, būs vajadzīga lomu pārdale – jāizvirzās jaunām...

Ceru, ka pieredzējušākās – Liene (Jansone) un Kristīne (Kārkliņa) – spēs uzņemties līderu lomu ne tikai laukumā, bet arī ģērbtuvē. Uzņemsies atbildību ne tikai par sevi, bet arī par visu komandu.

Arī jaunajām – gan tām, kas jau bijušas izlasē, gan debitantēm – būs jāiet un jādara. Vairs nebūs atkāpšanās ceļa – rezervistu soliņa, uz kura nosēsties, ja neveiksies. Būs gan uzticības kredīts, gan arī augstas prasības.

Tas nebūs viegli, taču veidojam jaunu komandu un katrai spēlētājai būs iespēja pierādīt savu noderību. Arī „amerikānietēm”. Liene Priede jau pērn sevi pieteica daudzsološi, skatīsimies, ko varēs palīdzēt citas. Piesardzību gan rosina viņu nelielais spēles laiks un pieticīgā statistika augstskolu komandās, bet iespēja tiks dota. No pašām būs atkarīgs, vai izdosies kādu izkonkurēt un tikt sastāvā. Eiropas U20 čempionāta bronzas laureātēm ir laiks pieteikt sevi pieaugušo basketbolā – vienaudzes citu valstu izlasēs to jau izdarījušas.

Cik skaidras treneriem patlaban ir komandas kodola kontūras?

Būsim reālisti – dažu nedēļu laikā brīnumi nenotiks un spēlētāju pienesums komandas pūrā visticamāk būs tieši saistīts ar to, kur un cik veiksmīgi spēlēts sezonas laikā. Skaidrs, ka meitenes ar Spānijas, Francijas, Itālijas līgu vai Eirolīgas pieredzi ir pussolīti priekšā citām. Viņām ir augstāka līmeņa spēļu un spriedzes pieredze.

Bet lomu sadalījumu vēl vajadzēs apstiprināt treniņos un pārbaudes spēlēs. Ceru uz produktīvu cīņu par spēles laiku, nevis pašapmierinātību, tiklīdz būs izdevies iekarot vietu komandas divpadsmitniekā. Kvalifikācijas turnīra astoņās spēlēs varēsim izmantot vairāk par 12 spēlētājām. Variēsim sastāvu, atkarībā no mikrotraumām, taktiskajiem apsvērumiem, sportiskās formas svārstībām.

Kādas ziņas no konkurentu nometnes?

Pagaidām konkrētības trūkst. Itālijas izlases vadītāji septembrī solīja veidot gados jaunu komandu, bet nav izslēgts, ka tomēr aicinās talkā pieredzējušās līderes. Atšķirībā no mums, viņām ir tādas manevra iespējas. Grieķijas izlasei  ir jauns treneris, bet vēl nav precīzas informācijas par dažu ilggadējo līderu plāniem. Precīzāka informācija būs, kad sāksies pārbaudes spēles. Bet uz pretinieču dāvanām neceram, ceļazīme uz finālturnīru būs jāizcīna pašām.

Guntis Keisels

Latvijas sieviešu valstsvienības kandidātes