LSBL – ar amatieru basketbola šarmu

Vai LSBL čempionāta sportiskais līmenis atbilst Latvijas sieviešu basketbola tradīcijām un starptautiskajai reputācijai?

Tas atbilst reālajai situācijai gan šajā sporta veidā, gan Latvijas ekonomikā. Šosezon Latvijā bija viena profesionāla komanda, kas bija galvastiesu pārāka pār citām. Aiz TTT Rīga muguras bija vairāku līdzvērtīgu komandu konkurence un daudz spēļu ar neparedzamiem iznākumiem. Sportisko līmeni vienmēr var vēlēties augstāku, bet jāņem vērā, ka, saskaitot kopā visas spēlētājas, apmēram trīs Latvijas komandas  spēlē ASV augstskolās.

Un vēl dažas – Eiropā, turklāt bieži zemākajās līgās...

Jā, jo Latvijā sieviešu basketbols būtībā ir amatieru sporta veids, bet Rietumeiropā tam ir vismaz pusprofesionāls statuss. Taču ir arī piemēri, kad meitenes atgriežas Latvijā, strādā un brīvajā laikā spēlē LSBL. Piemēram, cēsniece Līna Lisnere, kura bija viena no labākajām spēlētājām turnīrā. Esmu pārliecināts, ka Latvijas apstākļos perspektīvākais virziens ir studentu komandas. Ļoti labi, ka komandas ir RTU, Latvijas Universitātei un Daugavpils Universitātei. Būs vēl labāk, ja pievienosies arī citas augstskolu komandas – piemēram no Ventspils un Valmieras, kur ir stipras basketbola tradīcijas.

Vai ir reālas cerības vēlreiz piedzīvot tādu intrigu, kāda finālā bija pērn: TTT Rīga pret Cēsīm?

Objektīvi – nē, ja uz sieviešu basketbolu skatās kā biznesa produktu. Taču vienmēr paliek subjektīvais faktors – konkrēta cilvēka simpātijas, iespējas un ambīcijas. Ļoti ceru, ka gan Cēsu, gan arī Liepājas komandām nākamā sezona būs labāka.

Kopējā sportiskā un organizatoriskā līmeņa paaugstināšana lielā mērā ir atkarīga no klubu aktivitātes un stabilitātes. Vai LBS un līgu direktors var izdarīt ko vairāk, lai palīdzētu klubiem?

Ir mēģināts centralizēti uzrunāt potenciālos sponsorus un reklāmdevējus, taču sieviešu basketbols kā produkts interesi nav izraisījis. Manuprāt, klubu saimnieki ne tuvu neizmanto visas iespējas savu komandu attīstīšanai un popularizēšanai. Klubu administratīvais aparāts bieži aprobežojas ar vienu galveno treneri. Taču, piemēram, Latvijas Universitātes piemērs parāda, ka mazliet aktivizējot organizatorisko darbību ir iespēja uzlabot gan komandas tēlu, gan sportiskos rezultātus.

Sezonas laikā bija pretenzijas pret klubiem par dažādām nebūšanām spēļu organizācijā, interneta signāla trūkumu utt. Cik produktīvs bijis audzināšanas darbs?

Nebija tā, ka neko nepamanām, taču naudas sodu par Nolikuma pārkāpumiem nebija daudz, jo izprotam klubu situāciju un problēmu cēloņus. Vairāk  nodarbojāmies ar aizrādīšanu un pārliecināšanu. Kopumā situācija palēnām uzlabojas, bet līdz pilnībai vēl ļoti tālu.

Kā situāciju ietekmēja Jaunās Sieviešu basketbola līgas pastāvēšana?

JSBL veiksmīgā attīstība apstiprina tēzi par sieviešu basketbolu kā amatieru sporta veidu. Patlaban esam procesā, lai apvienotu spēkus vēl ciešāk. Iespējams, jau nākamgad kopā rīkosim vienotu divlīmeņu turnīru. Šosezon nebija īsti labi, ka spēlētājas dažādās līgās varēja spēlēt dažādās komandās, ka vienā līgā spēlēja trīs viena kluba komandas , kuru spēlētājas aktīvi pārvietojās no vienas uz otru.  Tās ir runājamas un risināmas lietas, kas šovasar būs darba kārtības centrā.

 Dzirdēts, ka dažas komandas deva priekšroku spēlēšanai JSBL, lai nebūtu laukumā jātiekas ar TTT Rīga – kam gan gribas zaudēt ar 60-70 punktiem...

TTT Rīga aizbildņi paveikuši milzīgu darbu, saglabājot tik stipru komandu. Taču tai jāatrod piemērots turnīrs.

Vai LBS var palīdzēt klubam to izdarīt?

Nedomāju, ka šajā ziņā esam izdarījuši visu, kas iespējams, bet līdzšinējiem soļiem atsaucības nav bijis. Sakarīgākais risinājums būtu līgas izveide kopā ar lietuviešiem, diemžēl dialogs neveidojas. Iespējams,  aktīvāk jāiesaistās jau esošās Baltijas līgas darbībā, tajā spēlējot visu sezonu. Taču neņemos solīt, ka LSBL līmeni varēs paaugstināt tiktāl, lai TTT Rīga pašreizējā līmeņa klubam būtu interesanti tajā spēlēt. Jāņem vērā ekonomiskās realitātes un jāizmanto tās iespējas, kādas mums reāli ir.

Guntis Keisels