Latvijas – Igaunijas sieviešu līga: Februāra spēlētāja – Sabīne Niedola

Guntis Keisels 2015-03-04 17:24

Latvijas – Igaunijas sieviešu līgas vicelīderu SK „Cēsis” uzbrucēja februārī palīdzēja komandai uzvarēt četrās no piecām spēlēm, vidēji katrā laukumā pavadot 30 minūtes 18 sekundes, gūstot 13,2 punktus, izcīnot 12 atlēkušās bumbas, izdarot 3,8 rezultatīvas piespēles, izprovocējot 5,6 sāncenšu pārkāpumus, 2 reizes pārķerot bumbu un nopelnot vidējo efektivitātes koeficientu 21,6. Līgas klubu treneru balsojumā oktobrī par Latvijas – Igaunijas sieviešu līgas mēneša spēlētāju atzina Mailisu Poku („1181 Tallinn”), novembrī – Baibu Eglīti („TTT Rīga”), decembrī – Sabīni Niedolu (SK „Cēsis”), janvārī – Kertu Jallai (Tallinas Universitāte).

Otrais mēneša spēlētājas tituls sezonā – tas nozīmē, ka laukumā atkal ir tā pati Sabīne Niedola, kāda biji pirms ceļgala krustenisko saišu savainojuma?

Vispirms tas ir patīkams pārsteigums. Patiesībā pati īpaši nesekoju savai statistikai, arī īpaši „varoņdarbi” atmiņā nav iespiedušies. Komanda pēdējos mačos uzvarējusi – tas arī galvenais. Runājot par pašsajūtu – paldies, viss ir kārtībā, par savainoto ceļgalu nekādu sūdzību vairs nav. Bet manas basketbolistes kvalitātes, protams, mainījušās.

Kādā ziņā?

23 gadu vecumā vairs nevar spēlēt tā, kā to darīju 18, 19 gados. Pieredze nākusi klāt, savādāk skatos uz basketbolu, uz savu lomu laukumā. Vairs neskrienu ar galvu sienā, katrā situācijā cenšos atrast produktīvāko izeju.

Izdodas?

Liels pluss ir iespēja spēlēt Cēsu komandā. Līdzās ir meistarīgas partneres, no kurām pretinieces nevar atkāpties. Līdz ar to aizsardzība nekoncentrējas uz mani tik ļoti, kā tas bija, piemēram, pērn, kad spēlēju Liepājā. Visas var iemest, visas var apspēlēt savas sedzējas. Tai pašā laikā neviena nav skopa – ja būšu labā pozīcijā, zinu, ka saņemšu piespēli. Viegli spēlēt.

Iepriekš visproduktīvāk esi spēlējusi spēka uzbrucējas postenī, kaut arī daudzi treneri uzsvēruši, ka lielākas perspektīvas būtu trešajā pozīcijā. Kā pati jūties?

Cēsīs vairāk iznāk spēlēt ceturtajā pozīcijā, kurā jūtos labāk.

Iepriekšējās sezonās „Cēsis” Latvijas – Igaunijas līgas pamatturnīrā finišēja pirmajā vietā, bet šogad esat atkāpušās uz otro pozīciju. Pretinieces kļuvušas stiprākas vai „Cēsu” komanda – vājāka?

Man grūti salīdzināt, jo „Cēsīs” spēlēju pirmo gadu un no malas izskatās savādāk nekā esot komandā iekšā. Varbūt tā ir tikai apstākļu sakritība. Ar Igaunijas labāko komandu divreiz tikāmies Tallinā, kur pretinieces nospēlēja ļoti labi. Taču savā laukumā viņas pārspējām. Ar „TTT Rīga” pagaidām rezultāts 1-1. Katrā ziņā sezonas galvenās spēles – izslēgšanas turnīrs – vēl priekšā.

Vai Cēsu komandai ir noteiktas prioritātes starp diviem gaidāmajiem izslēgšanas turnīriem – Latvijas un Igaunijas līgas finālturnīru un Latvijas čempionātu?

Nē, jo tāda rēķināšana basketbolā neko labu nedod. Nevaru iet laukumā ar domu, ka šī spēle nav svarīga un varam atļauties zaudēt. Gatavojamies katrai nākamajai cīņai. Patlaban, piemēram – sestdien Olimpiskajā sporta centrā paredzētajam mačam ar „TTT Rīga”, kas pozīcijas tabulā ietekmēt vairs nevar.

Citus gadus „Cēsis” uz pavasari papildina sastāvu...

Tas ir jautājums kluba vadībai. Patiesībā jau esam pastiprinājušās – treniņos piedalās Aija Brumermane. Ceru, ka līdz izšķirošajām spēlēm viņa pagūs atgūt sportisko formu.

Jau esi kļuvusi par cēsnieci?

Sezonas laikā trenējos un dzīvoju Cēsīs. Bet īstās mājas, protams, joprojām ir Liepājā.

Kā būs nākamgad?

Vispirms svarīgi uz pozitīvas nots pabeigt o sezonu. Lai pašai prieks un citi ievēro, ko esmu paveikusi. Pagaidām visas domas par finālspēlēm.

Pērn valstsvienības galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš tevi neiekļāva kandidātēs, skaidrojot, ka pēc savainojuma vēl neesi atguvusi sportisko formu. Kāds noskaņojums tagad?

Sezonas laikā esmu parādījusi, ko varu. Protams, priecāšos, ja treneris Zvirgzdiņš redzēs man vietu savā komandas koncepcijā un uzaicinās uz izlases treniņiem.