Valdis Voins: Iespēja rīkot EuroBasket’2015 ir unikāla izdevība, nevis problēma
Ceturtdien, 24.jūlijā, Rīgā notiks Ministru prezidentes Laimdotas Straujuma vadītās Nacionālās sporta padomes sēde, kuras darba kārtībā pēc Latvijas Basketbola savienības lūguma iekļauts arī jautājums par 2015.gada Eiropas čempionāta basketbolā grupu turnīra sarīkošanu Latvijā. FIBAEurope izsludinātajā konkursā uz EuroBasket’2015 rīkošanas tiesībām jāpiesakās līdz 31.jūlijam. Kāpēc LBS grib rīkot Eiropas čempionātu, cik tas varētu maksāt, ko tas dos Latvijas basketbolam un valsts ekonomikai – vārds Latvijas Basketbola savienības prezidentam Valdim Voinam:
Par LBS pieredzi. Kopš 2007.gada astoņos gados esam sarīkojuši astoņus Eiropas čempionātus un pasaules U19 meistarsacīkstes. Eiropas sieviešu čempionāta spēlē Latvija – Krievija tika sasniegts šo turnīru apmeklētības rekords. Šajā laikā FIBA amatpersonas novērtējušas Latvijā pieejamās infrastruktūras kvalitāti un rīkotāju profesionalitāti, savukārt turnīru norisē iesaistītās pašvaldības bijušas apmierinātas ar basketbola pozitīvo ietekmi uz saimniecisko dzīvi un sporta propagandu. Latvijas basketbolisti lielākajā daļā turnīru sasnieguši ļoti labus sportiskos rezultātus, sekmējot mūsu sporta veida popularitāti. Viens no šo aktivitāšu mērķiem ir bijis izcīnīt Latvijai tiesības organizēt visaugstākā līmeņa basketbola turnīru – pasaules un Eiropas čempionātu vīriešu komandām.
Par izdevīgo situāciju. Ārkārtējie apstākļi, kuru dēļ gadu pirms EuroBasket’2015, tiek mainīta turnīra norises vieta, radījušas unikāli izdevīgu situāciju. Pirmkārt, FIBAEurope vadība pirmo reizi piekritusi turnīru sadalīt starp vairākām valstīm, krietni salētinot izmaksas. Otrkārt, Rīgā ir visi nepieciešamie apstākļi – ērta satiksme, laba tūrisma infrastruktūra, visiem noteikumiem un standartiem atbilstoša Arēna –, lai nodrošinātu kvalitatīvu turnīra norisi sešām komandām. Treškārt, īsā laikā starptautiskā basketbola vadītājiem būs grūti detalizēti izvērtēt visus pretendentus, tāpēc priekšroka būs uzticamajiem partneriem, par kādiem kļuvusi arī LBS. Jāņem arī vērā, ka iespējas nākamreiz pretendēt uz Eiropas čempionāta rīkošanu pavērsies ne agrāk kā 2021.gadā – šo izdevību palaist garām būtu ļoti tuvredzīgi.
Par LBS motivāciju. 1937.gadā Rīgā tika sarīkotas otrās Eiropas meistarsacīkstes, kas ļoti ietekmēja basketbola attīstību visā Latvijā. Esmu pārliecināts, ka EuroBasket’2015 dos līdzīgu pozitīvo efektu. Turklāt sava laukuma priekšrocības būs būtisks atspaids mūsu valstsvienībai. Pērn Eiropas čempionātā jau tika sasniegts labs sportisko rezultātu un, ņemot vērā jaunu talantīgu spēlētāju pieplūdumu, ir pamats cerēt uz vēl veiksmīgāku startu nākamajā turnīrā, kurā tiks izcīnītas ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm.
Par izmaksām un ienākumiem. Slovēnijai tiesības rīkot EuroBasket'2013 izmaksāja 7 miljonus eiro. Licence uz vien grupas turnīra rīkošanu maksā 1,2 miljonus EUR. Papildus jārēķinās ar obligātajiem ieguldījumiem TV un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, kā arī rīkošanas izmaksām – kopā vēl apmēram miljons eiro.
Aprēķini liecina, ka apmēram 25-30% čempionāta budžeta izdotos atpelnīt ar biļetēm. Nešaubos, ka EuroBasket’2015 rīkošanai izdosies piesaistīt privātos līdzekļus, tomēr jāņem vērā, ka Latvijā bāzētu Eiropas līmeņa sponsoru nav, tāpēc čempionāta norise nebūs iespējama bez valsts un pašvaldības atbalsta.
Taču – tā būtu veiksmīga investīcija, nevis neatgūstams ziedojums. Slovēnijas valdības aprēķini liecina, ka EuroBasket’2013 ietekme uz valsts ekonomiku sasniegusi 32 miljonus eiro, kolēģi Lietuvā bijuši vēl optimistiskāki, EuroBasket’2011 ietekmi novērtējot ar 90 miljoniem eiro. Uzņemot tikai vienu grupas turnīru 8-9 dienu garumā ienākumi, protams, būs mazāki, tomēr esmu pārliecināts, ka valsts un pašvaldības budžets ar uzviju atgūs ieguldītos līdzekļus.
Par ieguvumiem. Jau pieminēju mājinieku priekšrocības, kas palīdzētu mūsu valstsvienībai cīņās ar spēcīgajiem konkurentiem. Ne mazāki ieguvēji būtu Latvijas basketbola draugi, kuri klātienē varētu redzēt Jāņa Blūma un Kristapa Janičenoka, brāļu Bertānu un Jāņa Strēlnieka, iespējams, arī Kristapa Porziņģa un Kaspara Vecvagara cīņas ar Eiropas labākajiem basketbolistiem. Turklāt EuroBasket piesaista arī milzīgu starptautisko mediju uzmanību un auditoriju.
Par starptautisko rezonansi. Slovēnijas pieredze, rīkojot Eiropas čempionāta finālturnīru 2013.gadā. EuroBasket spēles translēja 162 starptautiskās raidorganizācijas, sasniedzot 182 miljonu cilvēku lielu TV auditoriju. Čempionātā bija akreditēti 1400 mediju pārstāvji, oficiālajai mājaslapai fiksēti 13,4 miljoni apmeklējumu, oficiālā aplikācija lejuplādēta 222 000 reizes.
Par izlēmību. Saprotu, ka Nacionālās sporta padomes dalībniekiem, starp kuriem ir ministri un politiķi, vēlēšanu priekšvakarā nav viegli izšķirties par negaidītiem papildus tēriņiem. Taču šajā gadījumā runa ir par negaidīti radušos izdevību, nevis nepatīkamu problēmu. Šogad Rīga pierāda veiksmīgi pilda Eiropas kultūras galvaspilsētas pienākumus, nešaubos, ka nākamgad Latvija godam tiks galā ar Eiropas Savienības prezidējošās valsts izaicinājumiem. Sportā nevaram atpalikt, bet citas iespējas sarīkot tik augsta līmeņa starptautiskas sacensības drīzumā nebūs. Nepalaidīsim garām šo iespēju!
+4 [+] [-]
+11 [+] [-]
+8 [+] [-]
+4 [+] [-]
Basketbols ir latviešu sports un tas vienmēr ir sakasījis naudu.
+1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Beidz smīdināt tautu, Vienotība NEKAD nav atbalstījusi sportu! Aboltiņa un it sevišķi Vaidere atbalsta sportu dāvinot puķes TTT zelta meitenēm un fotografejoties ar sportistiem tikai tad ja gaidāmas ir kādas vēlēšanas.. viss!
+2 [+] [-]
Jautājumi Voina kungam:
ienākumi, protams, būs mazāki, tomēr esmu pārliecināts, ka valsts un pašvaldības budžets ar uzviju atgūs ieguldītos līdzekļus.
Kādā veidā? Kā šie līdzekļi (ar uzviju) nonāks atpakaļ budžetā, un kādos termiņos?
Papildus jārēķinās ar obligātajiem ieguldījumiem TV un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā
Kādi ir šie ieguldījumi un vai šie ieguldījumi paliek valsts, pašvaldības rīcībā, vai aizplūst kaut kur nenoteiktībā?
Slovēnijas valdības aprēķini liecina, ka EuroBasket’2013 ietekme uz valsts ekonomiku sasniegusi 32 miljonus eiro
Kur var iepazīties ar šī iedomātā puņķu burbuļa 32 mio EUR saturu? Kādā veidā valsts ekonomikā tur ieplūda šī nauda, vai ir plānots tieši tādā veidā iepludināt atpakaļ arī Latvijā? Kas notiks, ja plānotā ietekme būs nevis ar plus, bet ar mīnus zīmi? Vai rīkotāji kaut kā norēķināsies ar valsti un pašvaldību?
Un visbeidzot,
uri klātienē varētu redzēt Jāņa Blūma un Kristapa Janičenoka, brāļu Bertānu un Jāņa Strēlnieka, iespējams, arī Kristapa Porziņģa un Kaspara Vecvagara cīņas
Vai federācijas vadītājs jau ņem uz sevi trenera lomu, izvēloties sastāvam spēlētājus? Ar kādām pilnvarām tas tiek darīts?
Cilvēki, ieskatieties reāli šajā intervijā - kas īsti tiek solīts pretī par čempionāta rīkošanu? Tukšs gaiss jeb iedomāts puņķu burbulis, 32-90 mio EUR vērtībā... Bet cik tas ir reāli iegūt atpakaļ reālu peļņu no pasākuma, lai valsts un pašvaldība to aizvadītu nevis ar izdevumiem, bet peļņu?
Paliek ļoti lielas šaubas, apmēram tādi paši kā Lipmana solījumi, nu tik solīs, nu tik būs!
Godīgāk būtu meklēt privāto investoru, ārzemju firmu un vietējo bagātnieku līdzekļus, nevis aiztikt šim pasākumam valsts un pašvaldības budžetu. Tādā gadījumā - ar abām rokām PAR! Pretējā - tā nav pareiza rīcība šķērdēt līdzekļus.
[+] [-]
ĻOTI GRIB!
[+] [-]
Varu daļēji atbildēt, bet tikai daļēji, jo netīkas tik gari rakstīt:-)
Ieņēmumi: būs, un būs pietiekami lieli, ja Latvija tiks ielozēta vienā grupā ar Lietuvu, Krieviju vai Spāniju. Būs fani, kas brauks šurp, dzīvos Rīgā viesnīcās, ēdīs un dzers krogos un gan jau ka kādu štrunta suvenīru nopirks. Bet skaidrs, ka daudz miljoni tie nebūs un pārsvarā viss piķis privātajiem ne jau pašvaldībai/valstij. Vienīgi pastarpināti ar nodokļiem to saņems arī valsts atpakaļ.
Ar vēsu galvu padomājot par iespēju Latvijā redzēt lielo čempi - nevar laist Latvija garām šo iespēju. Gan mums labi talanti, gan šobrīd izlase spēlē saistošu basi! Interesanti, kāpēc tuvākais, kad LV varētu tikt klāt rīkošanai ir tikai 2021.gads?
[+] [-]
[+] [-]
Tikai sākumā gribas saprast, vai nolūks rīkot čempionātu ir krietns, vai nekrietns!
Vēlētos, lai rīkotu par privāto investoru un firmu naudu, lai pasākums tiešām izdodas kvalitatīvs, nevis ka valsts un pašvaldība naudu met iekšā kā tukšā akā, beigās pasākums knapi knapi izdzīvo un vēl mēnesi pirms pasākuma kaut kāda nauda jālūdzās, kā ir bijis jau nereti šajos jaunatnes čempionātos!
Nav visi tie jaunatnes čempionāti sarīkoti kvalitatīvi! Piemērs kaut vai U18 sieviešu čempis Liepājā, kur skatītājus sadzina iekšā +30 grādu temperatūrā Grobiņas šķūnī iekšā! Starptautiskā federācija padomāja, ka tādu murgu mūžā nevarēja iedomāties! Tā kā jādomā, lai tiešām būtu Arēnā, un kvalitatīvā atmosfērā.
Tāpat interesanti, ka atkal viss steigā - jāizlemj līdz 31.jūlijam, tikšanās ar vadību tikai 24.jūlijā! Ko dažās sanāksmēs var nolemt, rīkot/nerīkot - tam vajadzīgi vismaz daži mēneši sagatavot un diskutēt pēc tam!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
2.naudu valsts un pašvaldības tērē arī daudz bezjēdzīgākos veidos.
3.šāda veida pasākumu pozitīvo efektu prognozēt un izmērīt tiešām ir grūti, taču tāds IR! darbs un nauda būs gan viesnīcām, gan sporta bāriem, gan ielasmeitām un citiem nodokļu maksātājiem.
4.steiga lēmuma pieņemšanā ir tāpēc, ka Eiropā diemžēl atkal karo...
iespēja noteikti jāizmanto!
[+] [-]
Protams, būtu patīkami uzņemt EČ, bet nedomāju ka FIBA Europe to atbalstīs, ka čempis norisinās 4 valstīs. Domāju, ak FIBA Europe ir vēl cilvēki kuri domā ar galvu, atšķirībā no UEFA, kur laikam sen neviens ar galvu nedomā (Euro20, 13 valstīs)
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Tāpat nevajag augstas zināšanas, lai saprastu, ka šī nauda valstij netiešā veidā ieripos atpakaļ ar uzviju!
Bieži liekas, ka tu vienkārši meklē kašķi- ka tik kādam kaut ko uzbraukt! Tas jautājumi par spēlētāju izvēli vienkārši ir stulbs!!