Par „trekno runci” basketbolu un Latvijas sporta nacionālajām īpatnībām

Pirmkārt, informācijai nepieciešams precizējums, jo Latvijas Basketbola savienībai ziedoti Ls 225 000 nevis Ls 500 000, kā minēts. Turklāt, lielākā daļa no šīs summas iezīmēta konkrētiem adresātiem viņu jaunatnes un starptautisko projektu realizācijai – BK Valmiera, BK Jelgava, SIA Krastu mačs, Basketbola akadēmija Rīga utt. Basketbola savienības rīcībā paliek tikai Ls 100 000 un šī summa novirzīta Latvijas nacionālo izlašu izdevumu segšanai.

Otrkārt, par spīti informācijas emocionāli negatīvajai intonācijai, sekojošo komentāru tonis – ne tikai kritika, bet arī vēlme izprast situāciju – liecina, ka šī tēma pelna sarunu citā līmenī. Pēc būtības, nevis izraujot atsevišķus faktus no konteksta, kā arī dodot iespēju izteikties dažāda kalibra ekspertiem, bet neuzklausot visas puses.

2011.gada sezonā Latvijas Basketbola savienība nodrošināja deviņu nacionālo izlašu startu oficiālās starptautiskajās sacensībās – pasaules un Eiropas čempionātos. Uzsvēršu – nevis cīnījās kvalifikācijas pirmajā, otrajā vai n-tajā kārtā, bet startēja čempionātu finālturnīros. Šo funkciju īstenošanai no valsts budžeta programmas Augstu sasniegumu sports LBS saņēma Ls 150 204 – apmēram par 35% mazāk, nekā 2010.gadā jeb 30% apmērā no šīs funkcijas realizēšanai nepieciešamā apjoma.

Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, LBS pēdējos gados veikusi krasu izdevumu samazināšanu, tai skaitā līdz minimumam ierobežojot tēriņus nacionālo izlašu sagatavošanai. Tas attiecas gan uz treniņnometņu ilguma un kvalitātes ierobežojumiem, gan ceļojumu izmaksu samazināšanu, gan personāla apmaksu. Tomēr ir robeža, aiz kuras optimizācijas procesā nevar atkāpties, lai nezaudētu konkurētspēju starptautiskajā arēnā. Šogad deviņu nacionālo izlašu vajadzībām tika iztērēts gandrīz Ls 500 000 (neskaitot administratīvās izmaksas)

Lai kompensētu starpību starp pieejamo un nepieciešamo LBS aktīvi cenšas piesaistīt sponsorus un reklāmdevējus. Šogad ikdienas darba procesā esam ar dažādiem reklāmas un sadarbības piedāvājumiem uzrunājuši gandrīz 500 Latvijas uzņēmumus. Diemžēl Latvijas ekonomisko realitāšu apstākļos potenciālo labvēļu skaits ir stipri ierobežots.

Līdzīgu iemeslu dēļ Latvijā nav objektīvu priekšnoteikumu starptautiska līmeņa profesionālu klubu darbībai uz Rietumeiropā akceptētu biznesa principu pamatiem. Tāpēc, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskajā arēnā, mums neiztikt bez centralizēto resursu – lielo valsts uzņēmumu – atbalsta.

Dažs šajā vietā teiks – „diemžēl” – un metīsies argumentēt, ka šādos apstākļos profesionālo komandu darbība Latvijai ir kaitīga. Bet es esmu pārliecināts, ka labu basketbola komandu pastāvēšanas un attīstības pozitīvais efekts ir daudzkārt lielākas nekā būtu panākams, šos līdzekļus sadalot „uz galviņām”, kā gribētos mūsu kritiķiem.

Basketbolam atvēlētā nauda nav vienkārši atalgojums „dažiem driblētājiem”, kā labpatīkas izteikties sporta nedraugiem. Tās ir pozitīvas emocijas tūkstošiem cilvēku ne tikai tribīnes vien. Tas ir paraugs un stimuls tiem tūkstošiem bērnu, kuri katru gadu izvēlas spēlēt Jaunatnes basketbola līgā (Latvijā lielākā regulāru sacensību sistēma, kura tiek organizēta par privātiem līdzekļiem), nevis bezmērķīgi klaiņo pa ielām vai pavada laiku pie datoriem, apgūstot interneta dzīles, tai skaitā uzsūcot interneta komentāru apšaubāmo kultūru.

Tā ir tikai smaile basketbola piramīdai, kuras pamatu veido tūkstošiem cilvēku, kuri paši nekad nekļūs par izciliem spēlētājiem, bet kuri basketbola laukumā gūst prieku un gandarījumu un līdz sirmam vecumam paši maksā par savu iziešanu basketbola laukumā aiztaupot tik nepieciešamos latus Latvijas veselības sistēmai. 

Basketbola sabiedrībai pārmet savu interešu politisku lobēšanu, taču stāsts par basketbola izredzēto statusu Latvijā patiesībā ir tikai mīts. Esam pārliecināti, ka konsekventi ņemot vērā tikai skaitļos un faktos balstīto argumentus – iesaistīto dalībnieku skaitu, sasniegtos sportiskos rezultātus un visa veida rezonansi sabiedrībā – basketbola pozīcijas būtu vēl stabilākas.

Savulaik tika likvidēts valsts finansētais sporta spēļu fonds. Pirms diviem gadiem Izglītības uz zinātnes ministrija likvidēja Latvijas nacionālo jaunatnes basketbola izlašu programmas mugurkaulu –basketbola metodisko aģentūru. Šobrīd priecājamies, ka individuālie sporta veidi saņem valsts atbalstu caur Latvijas Olimpisko vienību un turam īkšķus, lai basketbola metodiskās aģentūras liktenis nepiemeklētu arī Murjāņu sporta ģimnāziju, kurā savu meistarību par valsts līdzekļiem kaldina un izglītību iegūst volejbolisti un handbolisti, kā arī atsevišķu individuālo sporta veidu pārstāvji.

Starp piecām komandām, kuras autoritatīva žūrija izvirzījusi Gada balvai sportā 2011 ir trīs basketbola kolektīvi – vīriešu un sieviešu valstsvienības, kā arī Latvijas čempioni un Baltijas vicečempioni VEF Rīga. Tai pat laikā dalot prēmijas par augstiem sasniegumiem pagājušajā gadā, pēc Izglītības un Zinātnes ministrijas priekšlikuma Ministru kabinets Latvijas Basketbola savienībai par divu Nacionālo izlašu startu Eiropas Čempionātā, U-19 izlases startu pasaules čempionātā un četru jauniešu izlašu startu Eiropas čempionātu finālturnīros kopā piešķīris Ls 11 000 – par Ls 7000 mazāk nekā Hokeja federācijai par vienas izlases startu pasaules čempionātā un par Ls 2000 vairāk, nekā saņēma Kērlinga un Florbola federācijas.

Pieļauju, ka sporta prēmiju dalītāji ņēmuši vērā situāciju visā „spēles laukumā”, basketbola atbalstīšanai atvēlot līdzekļus no citiem avotiem, tai skaitā LVM ziedojuma. Iespējams, Latvijas apstākļos tā ir loģiska prakse un problēma ir tikai ne visai veiksmīgā komunikācijā – lēmumu izskaidrošanā, kas ik gadus izraisa jautājumus un neizpratni.

Latvijas apstākļos sporta spēļu organizāciju veiksmīgas darbības un attīstības problemātika ir plaša un daudzšķautņaina, diemžēl, risinājumus neviens nav piedāvājis. Tāpēc sporta spēļu federācijas ir nolēmušas apvienot savus spēkus kopīgā asociācijā, lai risinātu jautājumus pēc būtības un tajās institūcijas, kurās tie jārisina, nevis meklētu pagaidu risinājumus ar mežrūpniecības, enerģētikas vai loģistikas nozarēs strādājošu sportu mīlošu un izprotošu cilvēku starpniecību.

Cerībā, ka sportam atvēlētais finansējums ar katru gadu palielināsies, tā sadale kļūs caurskatāmāka un šajā procesā konsekventi tiks ievēroti loģikas un statistikas argumenti,

Valdis Voins,

Latvijas Basketbola savienības prezidents