Par „trekno runci” basketbolu un Latvijas sporta nacionālajām īpatnībām
Dažos plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par Latvijas Valsts meži ziedojumu basketbola organizācijām diemžēl tika sagatavota, neizrādot interesi par pašu saņēmēju viedokli, kura nepastarpināta paušana palīdzētu izvairīties no kļūdām un situāciju novērtēt plašākā kontekstā.
Pirmkārt, informācijai nepieciešams precizējums, jo Latvijas Basketbola savienībai ziedoti Ls 225 000 nevis Ls 500 000, kā minēts. Turklāt, lielākā daļa no šīs summas iezīmēta konkrētiem adresātiem viņu jaunatnes un starptautisko projektu realizācijai – BK Valmiera, BK Jelgava, SIA Krastu mačs, Basketbola akadēmija Rīga utt. Basketbola savienības rīcībā paliek tikai Ls 100 000 un šī summa novirzīta Latvijas nacionālo izlašu izdevumu segšanai.
Otrkārt, par spīti informācijas emocionāli negatīvajai intonācijai, sekojošo komentāru tonis – ne tikai kritika, bet arī vēlme izprast situāciju – liecina, ka šī tēma pelna sarunu citā līmenī. Pēc būtības, nevis izraujot atsevišķus faktus no konteksta, kā arī dodot iespēju izteikties dažāda kalibra ekspertiem, bet neuzklausot visas puses.
2011.gada sezonā Latvijas Basketbola savienība nodrošināja deviņu nacionālo izlašu startu oficiālās starptautiskajās sacensībās – pasaules un Eiropas čempionātos. Uzsvēršu – nevis cīnījās kvalifikācijas pirmajā, otrajā vai n-tajā kārtā, bet startēja čempionātu finālturnīros. Šo funkciju īstenošanai no valsts budžeta programmas Augstu sasniegumu sports LBS saņēma Ls 150 204 – apmēram par 35% mazāk, nekā 2010.gadā jeb 30% apmērā no šīs funkcijas realizēšanai nepieciešamā apjoma.
Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, LBS pēdējos gados veikusi krasu izdevumu samazināšanu, tai skaitā līdz minimumam ierobežojot tēriņus nacionālo izlašu sagatavošanai. Tas attiecas gan uz treniņnometņu ilguma un kvalitātes ierobežojumiem, gan ceļojumu izmaksu samazināšanu, gan personāla apmaksu. Tomēr ir robeža, aiz kuras optimizācijas procesā nevar atkāpties, lai nezaudētu konkurētspēju starptautiskajā arēnā. Šogad deviņu nacionālo izlašu vajadzībām tika iztērēts gandrīz Ls 500 000 (neskaitot administratīvās izmaksas)
Lai kompensētu starpību starp pieejamo un nepieciešamo LBS aktīvi cenšas piesaistīt sponsorus un reklāmdevējus. Šogad ikdienas darba procesā esam ar dažādiem reklāmas un sadarbības piedāvājumiem uzrunājuši gandrīz 500 Latvijas uzņēmumus. Diemžēl Latvijas ekonomisko realitāšu apstākļos potenciālo labvēļu skaits ir stipri ierobežots.
Līdzīgu iemeslu dēļ Latvijā nav objektīvu priekšnoteikumu starptautiska līmeņa profesionālu klubu darbībai uz Rietumeiropā akceptētu biznesa principu pamatiem. Tāpēc, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskajā arēnā, mums neiztikt bez centralizēto resursu – lielo valsts uzņēmumu – atbalsta.
Dažs šajā vietā teiks – „diemžēl” – un metīsies argumentēt, ka šādos apstākļos profesionālo komandu darbība Latvijai ir kaitīga. Bet es esmu pārliecināts, ka labu basketbola komandu pastāvēšanas un attīstības pozitīvais efekts ir daudzkārt lielākas nekā būtu panākams, šos līdzekļus sadalot „uz galviņām”, kā gribētos mūsu kritiķiem.
Basketbolam atvēlētā nauda nav vienkārši atalgojums „dažiem driblētājiem”, kā labpatīkas izteikties sporta nedraugiem. Tās ir pozitīvas emocijas tūkstošiem cilvēku ne tikai tribīnes vien. Tas ir paraugs un stimuls tiem tūkstošiem bērnu, kuri katru gadu izvēlas spēlēt Jaunatnes basketbola līgā (Latvijā lielākā regulāru sacensību sistēma, kura tiek organizēta par privātiem līdzekļiem), nevis bezmērķīgi klaiņo pa ielām vai pavada laiku pie datoriem, apgūstot interneta dzīles, tai skaitā uzsūcot interneta komentāru apšaubāmo kultūru.
Tā ir tikai smaile basketbola piramīdai, kuras pamatu veido tūkstošiem cilvēku, kuri paši nekad nekļūs par izciliem spēlētājiem, bet kuri basketbola laukumā gūst prieku un gandarījumu un līdz sirmam vecumam paši maksā par savu iziešanu basketbola laukumā aiztaupot tik nepieciešamos latus Latvijas veselības sistēmai.
Basketbola sabiedrībai pārmet savu interešu politisku lobēšanu, taču stāsts par basketbola izredzēto statusu Latvijā patiesībā ir tikai mīts. Esam pārliecināti, ka konsekventi ņemot vērā tikai skaitļos un faktos balstīto argumentus – iesaistīto dalībnieku skaitu, sasniegtos sportiskos rezultātus un visa veida rezonansi sabiedrībā – basketbola pozīcijas būtu vēl stabilākas.
Savulaik tika likvidēts valsts finansētais sporta spēļu fonds. Pirms diviem gadiem Izglītības uz zinātnes ministrija likvidēja Latvijas nacionālo jaunatnes basketbola izlašu programmas mugurkaulu –basketbola metodisko aģentūru. Šobrīd priecājamies, ka individuālie sporta veidi saņem valsts atbalstu caur Latvijas Olimpisko vienību un turam īkšķus, lai basketbola metodiskās aģentūras liktenis nepiemeklētu arī Murjāņu sporta ģimnāziju, kurā savu meistarību par valsts līdzekļiem kaldina un izglītību iegūst volejbolisti un handbolisti, kā arī atsevišķu individuālo sporta veidu pārstāvji.
Starp piecām komandām, kuras autoritatīva žūrija izvirzījusi Gada balvai sportā 2011 ir trīs basketbola kolektīvi – vīriešu un sieviešu valstsvienības, kā arī Latvijas čempioni un Baltijas vicečempioni VEF Rīga. Tai pat laikā dalot prēmijas par augstiem sasniegumiem pagājušajā gadā, pēc Izglītības un Zinātnes ministrijas priekšlikuma Ministru kabinets Latvijas Basketbola savienībai par divu Nacionālo izlašu startu Eiropas Čempionātā, U-19 izlases startu pasaules čempionātā un četru jauniešu izlašu startu Eiropas čempionātu finālturnīros kopā piešķīris Ls 11 000 – par Ls 7000 mazāk nekā Hokeja federācijai par vienas izlases startu pasaules čempionātā un par Ls 2000 vairāk, nekā saņēma Kērlinga un Florbola federācijas.
Pieļauju, ka sporta prēmiju dalītāji ņēmuši vērā situāciju visā „spēles laukumā”, basketbola atbalstīšanai atvēlot līdzekļus no citiem avotiem, tai skaitā LVM ziedojuma. Iespējams, Latvijas apstākļos tā ir loģiska prakse un problēma ir tikai ne visai veiksmīgā komunikācijā – lēmumu izskaidrošanā, kas ik gadus izraisa jautājumus un neizpratni.
Latvijas apstākļos sporta spēļu organizāciju veiksmīgas darbības un attīstības problemātika ir plaša un daudzšķautņaina, diemžēl, risinājumus neviens nav piedāvājis. Tāpēc sporta spēļu federācijas ir nolēmušas apvienot savus spēkus kopīgā asociācijā, lai risinātu jautājumus pēc būtības un tajās institūcijas, kurās tie jārisina, nevis meklētu pagaidu risinājumus ar mežrūpniecības, enerģētikas vai loģistikas nozarēs strādājošu sportu mīlošu un izprotošu cilvēku starpniecību.
Cerībā, ka sportam atvēlētais finansējums ar katru gadu palielināsies, tā sadale kļūs caurskatāmāka un šajā procesā konsekventi tiks ievēroti loģikas un statistikas argumenti,
Valdis Voins,
Latvijas Basketbola savienības prezidents
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Vispār priecājos par katru latu, kurš aiziet sportam, lai kurš sporta veids tas nebūtu. Problēma nav tajā. Problēma ir neziņā, kur tā nauda aiziet.
Ja Voins un viņa padotie (tā pat arī citas feDerācijas) uztaisītu tautai pieejamu atskaiti līdz pēdējam santīmam, nedomāju, ka būtu kaut kāda brēkšana pa labi un pa kreisi.
(sponsori+valsts nauda) - (izdevumi+pārpalikums) = 0
UN JAUTĀJUMU NEBŪS!
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Jebkuri jutīgie jautājumi saistāmi ar tekstu:
Diemžēl Latvij(ā) [...] labvēļu skaits ir stipri ierobežots.
[...] Latvijā nav priekšnoteikumu starptautiska līmeņa [...] klubu darbībai uz [...] biznesa [...] pamatiem.
Tāpēc, lai saglabātu konkurētspēju [...], neiztikt bez [...] lielo valsts uzņēmumu – atbalsta.
Tiktāl OK - tik tiešām ir pamats atbalstīt. Kādi ir kritēriji?
Bet es esmu pārliecināts, ka [...] basketbola komandu [...] pozitīvais efekts ir [...] lielāks nekā [...] šos līdzekļus sadalot „uz galviņām” [...].
Bez "Voina pārliecības" tiek minēti arī vairāki citi argumenti:
* pozitīvas emocijas tūkstošiem cilvēku
* (bask. klubi ir) paraugs un stimuls tūkstošiem bērnu, kuri spēlē JBL
* bask. klubi stimulē cilvēkus neaizmirst par sportiskajām aktivitātēm
Loģiski, bet problēma - bez basketbola ir arī citi sporta veidi. Ko saka Voins?
* Lobēšana esot mīts (Jaunups pats LTV atzīst, ka lobējis basketbolu)
* Basketbola klubiem "Ventspils" un "VEF" no Latvijas Valsts Mežiem tiktu vēl vairāk, ja tiktu ņemti vērā objektīvie kritēriji: (a) iesaistīto dalībnieku skaits, (b) rezultāti, (c) rezonanse sabiedrībā.
Viss skaisti, tikai - kur ir skatījums pēc būtības? LVM ziedoto naudu pārrauga LOK, kuras uzdevums kopš 1922. gada ir
"pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos OS un deliģēt Latvijas komandu Olimpiskajās spēlēs"..
Gandrīz 75% no basketam ziedotās summas novirzīšanu BKV un VEF Vrubļevskis argumentējis ar to, ka par šiem klubiem iestājusies Latvijas Basketbola savienība. (http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=336445:qvef-rgaq-un-bk-qventspilsq-saems-450-000-latu-ziedojumus-no-qlatvijas-valsts-meiq&Itemid=114).
Kur ir argumentācija, kāpēc (a) Voins un LBS izvirza kritērijus (rezultāti, rezonanse), kas ir pretrunā ar LOK kritērijiem, un (b) kāpēc BKV (VEF), Voinaprāt, darbojas ar gandrīz tādu pašu lietderības koeficientu kā visas izlases un jauniešu turnīri kopumā?
[+] [-]
2 klubiem tiek vairāk nekā LBS ar 9 izlasēm. pietrūkst loģikas Voina tekstā
[+] [-]
+5 [+] [-]
1. Norobežojoties no sporta veida kā tāda, šķiet, ka lielākā problēma ir tā, ka lēmumi par viena, otra sporta veida atbalstīšanu un (ne)kritērijiem NO VALSTS UZŅĒMUMA tiek pieņemti šauru cilvēku lokā, publiski neizdiskutēti. Viegls šoks pārņēma noklausoties svētdienas Panorāmas sižetu, kurā LOK pārstāve nepārliecinoši stāstīja, ka LBS LOKu esot pārliecinājusi, ka finansējums nepieciešams, lai vīriešu Nacionālā izlase varētu reāli cīnīties par tikšanu uz 2016.gada Olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. Kurš no sporta līdzjutējiem jelkad būtu dzirdējis par šādiem plāniem no savienības puses, no izlases treneru, spēlētāju vidus? Redzot, kas notiek ar valstsvienību, peripētijas, rezultātus, galu galā esošo vietu uz basketbola pasaules kartes, grūti saprast, vai šis paziņojums bija ironija, vai sporta speciālista/administratora viedoklis, vai vismaz kurš stāv klāt tuvu tiem, kas šo naudu dala. Iespējams, basketbola funkcionāriem tiešām ir pamatoti argumenti šādai perspektīvai, bet ar uguni neatradīsim nevienu publisku rindiņu par šādiem plāniem.
2. Latvijā ir tuvu 100 sporta veidu federācijas. Protams, 90% no tām darbojas tikai sev zināmā trajektorijā, tām nav nekāda sakara ar masveidību, jaunatnes iesaistīšanu utt, bet tomēr, ja masu medijos parādās ziņa, ka no 2.4 mio lielākā tiesa bez jelkādas publiskas diskusijas tiek atvēlēta gan privātiem basketbola klubiem, gan basketbolam kopumā, tad tikai loģisks ir sabiedrības, un kā teiktu Voina k-gs, dažāda kalibra ekspertu sašutums. Galu galā, jaunatnes sports Latvijā nav tikai basketbols, vai ne? Un basketbols pēdējo 4 gadu laikā arī popularitātē ir nevis ieguvis, bet gan zaudējis citiem sporta veidiem.
3. Par sporta veidu izvirzītajiem mērķiem un sasniegumiem: Mani tik tiešām izbrīna fakts, ka īsi pirms Olimpiskajām spēlēm joprojām Latvijā ir pietiekami augsta līmeņa sportisti, kuriem lai tiktu pie nepieciešamā finansējuma, savi (vai federāciju) uzstādītie mērķi ir jāsasniedz. Ja nevar sasniegt, automātiski finansējums tiek būtiski samazināts. Apskatiet šajā pašā portālā savienības definētos mērķus no 2007-2011.gadam. 7 slaidā skaidri un gaiši rakstīts: Nacionālās izlases stabili TOP10 Eiropā, dalība Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs. Ko mēs no tā esam piedzīvojuši? Vai kaut viens mērķis vīriešu Nacionālajai izlasei ir bijis pat tuvumā? Un tas ir vēl viens man nesaprotams apstāklis, ka nomainot šim dokumentam gadaskaitļus no 2012-2016, naudas dalītājiem tas šķiet pārliecinošs arguments.
4. Tā saucamā "tiesiskuma koalīcija" šajā gadījumā tēlo absolūto nezinīti. Lūk, spilgts piemērs: Citāts no šī gada 26.janvāra LTV raidījuma „De facto”. „Finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš šobrīd ziedojumus izvērtē pēc formālo kritēriju atbilstības un dod gala atļauju ziedot, rosina esošo sistēmu mainīt, lai ziedojumu priekšlikumus izvērtētu pēc iespējas plašāks loks. Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie priekšlikumu sagatavošanas. Pērn jau bija mēģinājums mainīt lielo valsts uzņēmumu ziedošanas kārtību, tomēr tas bija nesekmīgs un noslīka papīru kalnos uz politiķu galdiem”.
Gandrīz gadu vēlāk, šī gada 15.decembrī LVM basketbolam kopumā (VEF, BKV, LBS) piešķir 1,4 miljonus latu. Uz žurnālistu jautājumu apstiprināt šo informāciju, ministrs apgalvo, ka precīzu sadalījumu nezinot (?!), taču LVM sportam ziedoto naudu caur LOK būtu pareizi novirzīt mērķiem, kas tieši ir saistīti ar Latvijas gatavošanos dalībai Olimpiskajās spēlēs. Tātad, ministrs dod gala atļauju ziedot, bet īsti nezin kam, par ko. Vismaz 2 gadus tiek kaut kas kārtots, risināts, bet esam tieši tur, kur bijām.
5. Galu galā, nevienam saprātīgam Latvijas iedzīvotājam, sporta līdzjutējam, bērnu vecākam nav iebildumu pret to, ka bagātie valsts uzņēmumi daļu no savas peļņas atvēl sportam, taču godātie kungi, cienītās dāmas – kāpēc nauda vienmēr jādala zem galda un pēc tam jātaisnojas, cik viss ir godīgi un pelnīti? Nepamet sajūta, ka „nu paskatīsies, kāda būs rezonanse. Ja tauta šūmēsies, domāsim komunikāciju plānu. Ja paslīdēs nemanīti, tad viss kārtībā”. Arī šis Voina paziņojums ir tieši no šīs sērijas – „tauta cepjās, kaut kas arī mums jāpasaka”...
Šajā gadījumā tieši lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgums, jebkādas komunikācijas trūkums, atsevišķu ekscentrisku un pretrunīgi vērtētu administratoru klātbūtne šajos darījumos nodara būtisku kaitējumu jau tā smagi iedragātajai basketbola reputācijai.
Nekā personīga.
[+] [-]
Domāt vajag, funkcionāri!
+2 [+] [-]