Nokaitināti – tātad ļoti bīstami

LBL fināls: uzvaras sākas galvās

LBL finālsērijā notiekošo var raudzīt izskaidrot ar irracionālām kopsakarībām. Piemēram: Visaugstais ar vienu roku ņem, bet ar otru – dod...

Taču lietišķi ievirzītais prāts liek meklēt taustāmākus skaidrojumus. Piemēram: notikumi Ventspilī un Rīgā spoži apliecina, ka play-off mačos izšķiroša nozīme nav vis iepriekš izcīnītajiem tituliem, pieredzei vai taktikas smalkumiem, bet gan psiholoģiski mentālajiem argumentiem – motivācijai, uzvarētāju psiholoģijai, komandas savstarpējo attiecību „ķīmijai” utt. (Protams, ja kā aksiomu pieņem, ka līdz finālam nemeistarīgi spēlētāji nemaz netiek.)

Pēc zaudējuma pirmajā mačā ventspilnieki trešdien Rīgas Arēnā izmetās kā gladiatori uz mūža pēdējo kauju, kamēr VEF Rīga izgāja kā uz kārtējo spēli. No pirmajās minūtēs piedzīvotā šoka Vefs gan atguvās, taču spēja tikai noķert pretiniekus un uz brīdi izrauties vadībā, nevis pārliecināt, ka patiesi panākuši izšķirošo lūzumu (pēdējo sekunžu dramatiskie notikumi un juridiskie līkloči lai paliek ārpus šā komentāra ietvariem).

Svētdien Ventspilī spēle minūtes 15 turpinājās pēc iepriekšējā mača scenārija, līdz apsīka ventspilnieku iedvesmas degviela. Vienlaikus VEF Rīga bīstamo leģionāru Trevona Hjūza un Artjoma Parahauska pievienošanās Kristapam Janičenokam uz savainoto soliņa liktenīgi pieklusināja ventspilnieku pašsaglabāšanās instinktus. Mājinieku spiediens atslāba, bet pazaudēto ritmu pilnībā atgūt vairs neizdevās. Savukārt ierindā palikuši vefieši, palikuši bez atkāpšanās iespējām, ne tikai iemeta dažus izmisuma tālmetienus, bet, pats galvenais, arī atcerējās visu sezonu slīpētās sadarbības uzbrukumā un sajuta kolektīvā darba prieku aizsardzībā un cīņā pie groziem (atlēkušās bumbas 41:24!). Galotne atkal varēja pavērsties visādi, taču „zelta metienu” speciālista Jāņa Strēlnieka neprecizitāte pamatlaika izskaņā šoreiz izskatījās likumsakarīga, nevis nejauša. Uzvarēja tie, kas tovakar bija pelnījuši uzvarēt.

Trīs pirmo spēļu sižetos var raudzīt atrast pavedienus, pie kuriem turoties var lūkot ieskatīties sērijas turpmākajā gaitā. Protams, nopietnas veselības problēmas uzreiz trijiem pamatsastāva spēlētājiem VEF Rīga nespēs sagremot tā, ka sejās nepakustēsies ne vaibsts. Taču rīdzinieku rezervistu soliņš ir gana garš, lai robus sastāvā aizlāpītu gana kvalitatīvi. Izslēgšanas mačos uzvar izsalkušākie un pārliecinātākie (nejaukt ar pašpārliecinātajiem!) – tā bija pirmajos mačos un tā būs arī turpmākajos.

LBL mazais fināls: Liepāja tuvu svētkiem

Izslēgšanas spēļu likumsakarības ir spēkā arī sērijā par bronzas medaļām, kurā skaidrības pagaidām ir vairāk. Pēc Liepājas lauvu pārliecinošās uzvaras savā laukumā no Barons/O!Kartes tika gaidīta cienīga atbilde Rīgā. Tās nebija, jo rīdzinieku aizsardzība sašķīda zem viesu tālšāvējas artilērijas precīzās kanonādes (trīspunktnieki 14/29).

Pēc 81:71 otrajā mačā daudzi jau ir gatavi kārt bronzas medaļas lauvu kaklos. Ja tā domās arī paši Liepājas komandas dalībnieki – jo ļaunāk viņiem. Ja tomēr Liepājas komanda uz trešo spēli otrdien savā zālē izies tikpat kaujinieciskā noskaņojumā un labā kondīcijā, kādā aizvada visu izslēgšanas turnīru – Liepāja varēs svinēt 11 gadus nepiedzīvotus basketbola svētkus. Barons līdz šim izskatījies pēc komandas, kas var sodīt pretiniekus par paviršību, taču nav licis domāt, ka var ar spēku atņemt iniciatīvu labu gaitu uzņēmušam pretiniekam.

Sieviešu valstsvienība: pirmā pārbaude

Vīru cīņu ēnā pirmās pārbaudes spēles aizvadīs sieviešu valstsvienība. Turnīrā Gilfordā spēki tiks samēroti ar Kubas (tomēr būs!), Lielbritānijas un Vācijas izlasēm.

No pirmo spēļu pieredzes striktus secinājumus izdarīt gan nesteigsimies. Pretēji klusajām bažām, ar kādām spēlētājas gaidīja otro darba cēlienu Georgiosa Dikeoulakosa vadībā, pirmās divas treniņu nedēļas aizvadītas saudzējošā režīmā, ļaujot spēlētājām pakāpeniski atgūties no klubu sezonas slodzēm un atsaukt atmiņā valstsvienības taktiskos pamatprincipus. No pamatspēkiem labākā kondīcija tiks gaidīta krietni vēlāk – pēc mēneša Katovicē. Gilfordā ar pilnu jaudu gan vajadzētu darboties rezervistēm un debitantēm, kurām vēl jāpierāda sava lietderība. Tiesa, četras kandidātes – Amerikā studējošās Anete Klintsone, Kristīne Vītola un Liene Priede, kā arī zane Eglīte – komandā īsti iekļausies tikai nākamnedēļ.

Guntis Keisels