LBL2 Janvāra spēlētājs – Rihards Ginters

Vidēji 29 punkti sešās spēlēs, tai skaitā atkārtots LBL2 sezonas rekords, proti, 41 punkts mačā ar Gulbenes komandu – iedzimts snaipera talants?

Tā varētu teikt. Tēvs spēlējis basketbolu un, spriežot pēc stāstiem, varējis trāpīt. Protams, pats treniņos esmu piestrādājis pie metiena un turpinu to darīt.

Tēvs palīdzēja kļūt par basketbolistu?

Jā, abus ar divus gadus jaunāko brāli Armandu aizveda uz pirmo treniņu basketbola skolā „Rīga”. Sākumā trenējos pie Maijas Čundas, pēc tam pie Kristapa Kozlovska, Arņa Krištopāna un Ziedoņa Jansona. Tagad otro gadu spēlēju RSU komandā pie Aivara Vīnberga.

Esi spēlējis arī jaunatnes izlasēs...

Pirms diviem gadiem U18 Eiropas čempionātā finišējām desmitajā vietā. Pērn biju U20 izlases kandidātos, bet uz čempionātu netiku. Šajā ziņā brālis man ir priekšā – viņš piedalījies jau trijos Eiropas čempionātos pēc kārtas.

Un kā jums veicas savstarpējos mačos?

Sākumā vinnēju es, tagad – kā kuru reizi. Spēles stila ziņā esam atšķirīgi. Armands ir nepiekāpīgāks, vairāk spēlē ar spēku. Man labāk patīk darīt to, ko protu – mest. Bet tas nenozīmē, ka vairos no kontaktiem. Ja spēles situācija prasa, varu nospēlēt asāk.

Kā nonāci RSU komandā?

Sporta skolas laikos pēc mums tajā pašā zālē trenējās RSU studenti un treneri ierunājās par šādu iespēju. Galvenais, ka pavērās iespēja bez maksas studēt prestižā augstskolā un turpināt spēlēt basketbolu labā līmenī. Iespēja savienot šīs lietas kļūst aizvien populārāka, un arī man tas ir ļoti svarīgi.

Divas studentu komandas spēlē LBL 1.divīzijā...

Jā, bet konkrētas intereses par mani nebija. Toties ar RSU treneri Aivaru Vīnbergu saruna bija ļoti konkrēta.

Kā izdodas apvienot mācības un studijas?

Studēju mārketingu un reklāmu. Pirmais gads bija pasmags – kamēr pielāgojos augstskolas prasībām un darba ritmam. Šogad jau viss sakārtojies. Pagūstu izdarīt to, kas vajadzīgs skolā, pagūstu trenēties gan kopā ar komandu, gan individuāli. Laikam tāpēc arī laukumā veicas labi.

Varbūt RSU komanda kļūs par trešo studentu vienību virslīgā?

Oficiālā līmenī uzdevums izcīnīt pirmo vietu 2.divīzijā  mums nav izvirzīts, bet paši esam noskaņoti nopietni. Pērn ceturtdaļfinālā piedzīvotais zaudējums pret Ventspils Augstskolu joprojām nav aizmirsts. Sezonas laikā divreiz uzvarējām nākamos LBL2 čempionus Saldus komandu, bet beigās kaut kā pietrūka. Tagad paši jūtam, ka neesam vājāki par citām komandām tabulas augšgalā. Lielākās problēmas sagādā tas, ka ne vienmēr treniņos un pat spēlēs esam pilnā sastāvā. Daudzi puiši strādā un, ja iekrīt dežūra ātrajā palīdzībā, basketbols uz brīdi atkāpjas.

Kā patīk LBL2 čempionāts?

Izspēles sistēma patīk labāk, nekā pirms gada. Nav lieku spēļu ar vājiem pretiniekiem, otrajā posmā ikviena komanda var uzvarēt ikvienu pretinieku. Jauniešu komandas kļuvušas stiprākas, mēs neesam vājāki, tātad līmenis audzis. Divreiz zaudējām „Baltijas tranzīta servisa” komandai, jo laikam nebijām īsti gatavi asajam vīru basketbolam. Taču tāda skola ir ļoti vērtīga. BTS pagaidām ir turnīra līderi, bet neteikšu, ka viņi ir neapstrīdami favorīti. Būs daudz spēļu ar neprognozējamiem rezultātiem.

Nākamsezon vēl studēsi, bet ko pēc tam – darbs izraudzītajā profesijā vai basketbols?

Protams, būšu priecīgs, ja pavērsies iespēja turpināt basketbolista karjeru. Bet labi, ka ir arī rezerves plāns.