Pirmās profesionālās licences – prieks sporta skolai

Pirmās licences noteikums darbojas divus gadus pēc sporta skolas beigšanas un neattiecas uz spēlētājiem, kuriem vēl nav 18 gadu. Tāpēc 2012.gada sezonā no papildus izdevumiem tika „pasargāti” gan LBL debitanti Jūrmala/Fēnikss, kuru sastāvā bija daudzi virslīgas pirmziemnieki, gan komandas, kuri LBL1 spēlēs iesaistīja juniorus no saviem fārmklubiem.

2012.gada sezonā pirmās profesionālās licences noteikums attiecināms uz 17 basketbolistiem, kuri sagatavoti 11 sporta skolās (gadījumos, kad spēlētājs mainījis sporta skolas, par kompensācijas proporciju lēma LBS Treneru padome). Spriežot pēc šīs statistikas, visražīgāk strādājusi Ogres Basketbola skola, kas uz LBL deleģējusi četrus audzēkņus (Ls 1600). Seko Liepāja (Ls 1000), Ventspils Spars, Gulbene, Valmiera (visiem pa Ls 800), Alūksne, Jēkabpils, BS Rīga (visiem pa Ls 400), kā arī Saldus, BS Rīga/Rīdzene un Ķeizarmežs (visiem pa Ls 200).

Sporta skolu pārstāvji ir vienisprātis – patīkams jaunievedums!

Juris Iesalnieks, Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors

„Maza pilsēta, maza nauda – mums katrs simtnieks ir svarīgas, tāpēc ziņa par LBL pirmās licences maksas novirzīšanu sporta skolām patiesi iepriecināja. Naudiņu izmantosim attīstībai. Nākamgad turpināsim startēt Jaunatnes līgā un LBL3 – vajadzēs gan formas, gan degvielu, gan kādu treniņnometni.

Summa nav liela, bet svarīgi iedibināt šādu kompensāciju sistēmu. Ne tikai naudas – arī prestiža dēļ. Pašvaldībai ir svarīgi zināt un just, ka Alūksnes basketbolisti ne tikai tērē naudu, bet, labi strādājot, kaut ko var arī nopelnīt. Tad būs lielāks azarts treneriem un labvēlīgāka attieksme no naudas dalītāju puses.”

Ilga Neimane, Ogres Basketbola skolas direktore

„Patīkami, ka sporta skolu darbs tiek novērtēts, kaut gan noteikumi mēdz izspēlēt visādus jokus. Kāda, mūsuprāt, nopelnīta naudiņa aizgājusi garām, cita negaidīti parādījusies...

Par iztērēšanu vēl spriedīsim ar treneri Pēteri Ozoliņu, kurš aizbraucis pamācīties uz ASV. Aktuālie darbi – vasaras nometnes utt. – ir saplānoti, nerēķinoties ar šo summu. Ugunsgrēks nebūs jādzēš, bet pielietojumu atradīsim.

Savulaik, kad Jaunatnes līgā darbojās drafta sistēma, nolikumā bija reglamentēts, cik procentu no kompensācijas paliek sporta skolai, un cik jāizmanto attiecīgo spēlētāju izaudzinājušā trenera prēmēšanai. Tagad „no augšas” nekādu instrukciju nav, domāsim paši. Jaunatnes treneru algas nav tik lielas, lai par labu darbu pietiktu tikai ar morālo gandarījumu.”

 Artūrs Košeļevs, Liepājas sporta spēļu skolas direktors

„Mēs, liepājnieki, no jaunās sistēmas esam gan plusos, gan mīnusos. Liepājas Lauvas šosezon pieteica piecus „pirmās licences” spēlētājus, bet kompensācijas sadalījās – puse pienācās mūsu sporta skolai, puse – citām. Ar partneriem norēķinājāmies, arī savā starpā esam tikuši skaidrībā.

Manuprāt, šāda sistēma ir pareiza, jo stimulē sporta skolas un jaunatnes trenerus. Esam izrēķinājuši, ka gadā viens bērns sporta skolai izmaksā apmēram Ls 200 un pirmās licences maksa nosedz vismaz daļu izmaksu. Turklāt ne visi mūsu audzēkņi spēlēs Lauvās. Ja kāds iekļūs citas pilsētas komandā, sporta skolai būs patīkami sajust novērtējumu ieguldītajam darbam, un nopelnīto varēsim ieguldīt attīstībā.”