Vienprātīgais misēklis – kā VEF Rīga un BK Ventspils ekspertus pievīla

„Rīdziniekiem ir problēmas aizsardzībā, taču tās rodas pret ātri spēlējošām komandām. Ventspilnieki tik ātri nespēlē.” (Ainars Zvirgzdiņš, Valmiera)

Spēle izdarīja nelielu korekciju: nevis „ventspilnieki tik ātri nespēlē”, bet „nespēlēja”. Piektdien Saldū vicečempionu uzbrukums bija gana ātrs un čempionu problēmas izgaismoja vairāk nekā skaidri.

„Būs interesanta koncepciju sadursme, jo Ventspilij pagaidām ir labāka aizsardzība, bet rīdziniekiem – uzbrukums.” (Artūrs Visockis-Rubenis, Latvijas Universitāte)

Atslēgas vārds – „pagaidām.” Jo konkrētajā spēlē ventspilnieku uzbrukums daudzveidībā un kvalitātē spēja turēt līdzi Vefa kvalitātēm, bet aizsardzība bija labāka. Īpaši izšķirošajos brīžos, pat bez centru atbalsta neļaujot rīdziniekiem izmantot pārsvaru pie groziem. Savukārt Vefa snaiperi visu pulveri bija izšāvuši pirmajā ceturtdaļā.

Izskatās, ka Rīgas komanda ir uz panākumu vilnīša un drausmīgais zaudējums Ņižņijnovgorodā bija tikai nepatīkams izņēmums. (Egils Kaļva, Jūrmala/Fēnikss)

Atslēgas vārds – „izskatās”. Jo sagrāve Ņižņijnovgorodā bija simptoms, kura nozīmi un bīstamību pēc vienas spēles precīzi izmērīt nebija iespējams. Tagad problēma iezīmējas skaidrāk – Vefam divas spēles nedēļā ar vienlīdz lielu atdevi aizvadīt neizdodas.

VEF Rīga ir kāds ļoti spēcīgs faktors – ja Miladžs „uzsprāgst”, viņi nevar apturēt. (Pēteris Višņēvičs, BA Turība)

Atslēgas vārds – „ja”. Saldū Miladžs nepilnā 31 minūtē guva 8 punktus (no spēles 4/9), pārķēra trīs bumbas, izdarīja vienu rezultatīvu piespēli un pieļāva divas kļūdas – tā nav zvaigznes statistika. Viens iemesls – Ventspils „izlūkdienesta” labais darbs, sagatavojot savus spēlētājus efektīgā, tomēr prognozējamā VEF Rīga saspēles vadītāja apturēšanai. Par otro būtisko apstākli mazliet tālāk – komentārā pie Gunta Endzela izteikuma.

Favorīti ir rīdzinieki, cits jautājums – vai konkrētajā spēlē viņi to pierādīs laukumā. Ventspilij ir daudz jauno, kuru sniegumu grūti prognozēt. (Agris Galvanovskis, Liepājas Lauvas)

Favorīti nepierādīja, ventspilnieki patīkami pārsteidza. Īpaši Artūrs Bērziņš

Rīdziniekiem ir garāks un dziļāks „soliņš”, resursu šķiet vairāk, un, ja visi tiks likti lietā, pretiniekiem būs grūti. (Guntis Endzels, U18)

Vēlreiz atslēgas vārds ir „ja”. Proti, VEF Rīga optimālais sastāvs patiešām uzskatāms par gana plašu un sabalansētu, taču vienu jūtamu robu tajā iecirtis Gata Jahoviča savainojums. Savukārt otro LBL turnīrā vefs sev sagādājis pats, neiegādājoties (pagaidām?) piektā ārzemnieka kvotu (cena – Ls 10 000). No pieciem leģionāriem vienu nācās atstāt malā. Izvēle – Perijs – šķita neizbēgami loģiska, jo zem groziem bija vajadzīgi visi trīs (Simss, Kavaļausks un Keins), bet no „mazajiem” Miladžs līdz šim bijis krietni lietderīgāks par savu kolēģi. Tikai ar vienu piebildi – savās labākajās spēlēs ar Žalgiri un PAOK Miladžs nospēlēja pa 22 minūtēm un izšķirošos varoņdarbus ceturtajās ceturtdaļās paveica tūlīt pēc tam, kad bija labu brīdi atvilcis elpu uz rezervistu soliņa aiz Perija muguras. Saldū galvenais treneris Ramūns Butauts potenciālajam Perija aizvietotājam Jānim Kaufmanim uzticējās pusotru minūti pirmajā puslaikā, bet kopumā 31 minūti nospēlējušais Miladžs izšķirošajos uzbrukumos nopelnīja tehnisko piezīmi un iesprūda ventspilnieku aizsargu biežņā. Jautājums – vai VEF Rīga sastāvs atbilst kluba pozicionējumam un tam ir pa spēkam sasniegt ambiciozos mērķus visos četros turnīros – paliek atklāts.

Guntis Keisels