Galvanovskis: Prieks, ka labs rezultāts sasniegts ar jauniem spēlētājiem

Liepājas vīriešu komanda LBL medaļas izcīnījusi pēc 11 gadu pārtraukuma. Vai prieks un gandarījums tagad ir atbilstošs gaidīšanas ilgumam?

Prieks ir liels, dažādi pasākumi plānoti trīs dienas. Pašam lielākais gandarījums ir tas, ka medaļu izcīnīšanā lielu ieguldījumu deva jaunie spēlētāji – gan vietējie, gan ārzemnieki. Tātad puikas sezonas laikā kaut ko iemācījās.

Apmācības process bija grūts?

Sākumā gāja kā pa ciņiem. Jauna komanda, jauns treneru sastāvs – kamēr cits pie cita pieradām... Grūti bija Baltijas līgā, viegli nebija arī LBL, taču sagadījās tā, ka sezonas sākumā LBL mačos mums veiksme palīdzēja biežāk, nekā BBL. Pamazām spēlētāji sāka saprast, ko no viņiem prasām. Pats biju patīkami pārsteigts, cik sakarīgi nospēlējām pusfinālā un sērijā par trešo vietu. Domāju, ka tas ir apliecinājums arī labajam mikroklimatam, kam toni uzdeva treneru kolektīvs. Ar saviem palīgiem Artūru Štālbergu un Māri Bružiku strādājām ļoti saskanīgi – kā iepriekš nebiju piedzīvojis.

Sezonas laikā pārsteidza tas, ka komandas spēli neietekmēja pieredzējušu un individuāli meistarīgu basketbolistu aizbraukšana.

Kluba finansiālā varēšana ir ierobežota, tāpēc ar spēlētājiem – Mareku Jureviču, Raimondu Vaikuli, Sandi Buškevicu – bija noruna, ka viņi var braukt prom, ja saņem izdevīgākus darba piedāvājumus. Taču esmu viņiem pateicīgs gan par ieguldījumu spēlēs, gan arī treniņos. Protams, teorētiski varējām būt vēl spēcīgāki, bet būsim reālisti – trešā vieta atbilst mūsu iespējām.

 Uzteici jaunos spēlētājus, bet komandas kodolā tādu tomēr bija mazākums...

Man bija pieredze Ventspilī – izslēgšanas  spēlēs ar jaunajiem vien uzvarēt grūti. Pieredzējušie basketbolisti stabilizē komandas spēli. Manuprāt, mums izdevās labi sabalansēt dažādu paaudžu ieguldījumu.

Manuprāt, labākā sezona izdevās Mārtiņam Kravčenko (25). Sezonas sākumā svārstījāmies, vai viņu paturēt komandā, taču Mārtiņš pieradīja savu noderību.

Jurijs Aleksejevs (26) nospēlēja savā līmenī, un sakrāja labu lietderības koeficientu. Lai spēlētu vēl labāk, jāuzlabo taktiskā domāšana.

Jevgeņijs Kosuškins (34) izdarīja savu darbu laukumā un bija ļoti labs kapteinis ģērbtuvē. Tai skaitā labi komunicēja ar ārzemniekiem, kuriem vajadzēja palīdzēt iejusties ne tikai Eiropas basketbolā, bet arī pilnīgi jaunā vidē. Kad vajadzēja, spēja pateikt arī kādu asu vārdu jaunajiem.

Attiecībā uz Ati Ozolu (30) man laikam nostrādāja septītais prāts. Tuvojās play-off laiks, un likās, ka vēl viens pieredzējis spēlētājs komandai ļoti noderētu. Atcerējos mūsu sadarbību Gulbenes komandā, un izrādījās, ka Atim bija motivācija vēl pārbaudīt sevi augstākā līmenī, nekā Jūrmalas komandā. Cerēju, ka viņš palīdzēs, bet reālais ieguldījums bija patīkams pārsteigums. Ozols nospēlēja ļoti lietderīgi, īpaši, kad atrada iespēju vairāk patrenēties. Turklāt pozitīvi ietekmēja mikroklimatu, atbalstot partnerus arī no rezervistu soliņa.

Par jaunajiem. Ilgi runājām ar BK Ventspils pārstāvjiem par centra spēlētāja Mārtiņa Meiera izīrēšanu un esmu pārliecināts, ka ieguvējas bija visas trīs puses – gan abi klubi, gan pats basketbolists, kurš ar labu attieksmi pret darbu panāca ievērojamu progresu.

Uzbrucējam Marekam Mejerim sezonas laikā nebija viegli adaptēties pieaugušo basketbolā un atraisīt talantu, kāds viņam neapšaubāmi ir. Par viņam un arī citiem jaunajiem dotajām iespējām spēlēt, iespējams, sezonas sākumā samaksājām ar dažu zaudējumu, bet pavasarī viņš jau parādīja sevi kā komandas spēlētājs, kurš var palīdzēt komandai uzvarēt svarīgās spēlēs. Var būt viens no U20 izlases līderiem.

Esmu pārliecināts, ka sezona ir plusos arī citiem jaunajiem – Dāvim Lejasmeieram, Artim Atem, Kristapam Migliniekam, Arnoldam Helmanim –, kuri laukumā tika retāk.

Komandai labi palīdzēja ārzemnieki. Veiksme vai prasmīga selekcija?

Drīzāk otrais. Noderēja mana palīga Artūra Štālberga sakari Amerikā, rūpīgi izraudzījāmies kandidātus un, piemēram ilgi gaidījām, līdz Pīrss Koldvels pieņēma mūsu piedāvājumu.

Domāju, ka abus gaida laba nākotne Eiropas basketbolā, jo viņiem ir gan talants, gan pareiza attieksme. Eštonam Mičelam adaptācijas laiks nebija viegls, bet viņš ir apķērīgs puisis, ļoti labi spēlē aizsardzībā. Pēc stila līdzīgs CSKA zvaigznei Holdenam. Savukārt Koldvels ir talantīgs snaiperis. Finālsēriju spēlēja ar izsistu pirkstu, bet tas viņu neapturēja.  

Kāda izskatās komandas nākotne?

Svarīgi būtu saglabāt komandas kodolu, taču viegli tas nebūs. Turpinām sarunas par sadarbību ar BK Ventspils, taču viņiem vēl jātiek skaidrībā par saviem plāniem – kuri jaunie būs vajadzīgi pašiem. Marekam Mejeri, ir līgums ar itāliešu aģentūru, kas vēl domā par labāko variantu spēlētāja attīstībai. Manuprāt, viņam noderētu vēl gads Liepājā, bet – redzēsim, kas tiks izlemts. Arī klubam ir sadarbības līgums ar itāliešiem, kas varētu piedāvāt dažādus variantus.

Vai bronzas medaļas nepalielinās Liepājas apetīti un kluba budžets nevarētu palielināties?

Skatīsimies, kā reaģēs pilsētas uzņēmēji. Es kā treneris strādāju ar basketbolistiem, kādus klubs var atļauties un līgums man ir spēkā vēl arī uz nākamo sezonu.  Katrā ziņā pēc basketbola infrastruktūras kvalitātes Liepājai ir vieta LBL pirmajā trijniekā. 

Guntis Keisels