Latvijas Universitāte: pozicionālam basketbolam esam par jaunu

Kā cilvēks 26 gados var kļūt par galveno treneri LBL 1.divīzijas komandā? Jo vairāk, ja pats nav spēlējis šādā līmenī.

Latvijas Universitātes iepriekšējam galvenajam trenerim  Mārtiņam Zībartam sāku palīdzēt vēl tad, kad tā bija īsta amatieru komanda. Mārtiņam par asistentu labprāt vēl būtu strādājis trīs gadus, jo no viņa esmu ļoti daudz mācījies. Bet, kad Zībarts devās strādāt uz Ventspili, LU basketbola kluba vadītājs Uģis Bisenieks piedāvāja šo fantastisko iespēju. Sākumā teicu, ka varu pastrādāt, kamēr tiks atrasts īsts galvenais treneris. Bet, ja neizmantojam iespējas, pēc tam varam kost pirkstos...

Kāda vēl bijusi trenera prakse un izglītība?

Esmu beidzis LSPA treneru kursus. Strādāju basketbola skolas Rīga Pārdaugavas nodaļā, trenēju 1995./1996.gadā dzimušos puikas. Ja grib, var atrast fantastiskus veidus, kā apgūt zināšanas. Neklātienē un arī klātienē – piemēram, esmu strādājis basketbolistu nometnēs Amerikā. Galvenais nedrīkst apstāties, jo basketbola spēles stili, nianses – viss strauji mainās. Spēj tikai uzsūkt zināšanas.

Pērn Latvijas Universitātes komanda LBL ierindojās pēdējā 8.vietā. Laba izejas pozīcija jaunam trenerim – komandai nav ko zaudēt!

Labākais ir tas, ka no kluba vadības nav striktu prasību pēc konkrētas vietas. Jāparāda, ka studējot un spēlējot basketbolu var daudz iegūt.

Kāpēc no pērnā sastāva ierindā palikuši tikai četri spēlētāji?

Komandas koncepcija palikusi iepriekšējā – jāspēlē studentiem. Daži beiguši mācīties un vairs nevar savienot nopietnus treniņus ar darbu. Daži izvēlējās citus piedāvājumus. Kopā ar manu palīgu Gunāru Gailīti vasarā meklējām spēlētājus un izskatās, ka paveikts labs darbs. Vīriem deg acis, visi grib sevi pierādīt. Tā jau ir panākumu atslēga. Pērn uz soliņa bija 9-10 spēlētāji, šogad sastāvā ir 14-15, pirms katras spēles jāizlemj, ko atstāt malā. Tas nav viegli. Bet konkurence dzen uz priekšu – to var just.

Laba sadarbība izveidojusies ar aģentu Raivi Ušacki, kurš pie mums sūta spēlētājus, kas gaida līgumus. Pašlaik, piemēram, pie mums darbojas Ingus Bankevics. Tādi sparingpartneri noder, treniņos gaisotne pilnīgi elektrizējas.

LU komandā tikpat kā nav spēlētāju ar citu LBL klubu pieredzi. Kāda izskatās Jaunatnes līgas absolventu sagatavotība pieaugušo basketbolam?

Dažāda, bet, ja cilvēks ir motivēts trenēties un progresēt, tad visu iespējams izdarīt. Pats strādāju ar bērniem un redzu, ka viens treneris nevar audzēknī ielikt pilnīgi visu, jo basketbols ir ļoti plašs, ar daudz dažādām tehniskajām un taktiskajām niansēm. Paskatoties uz spēlētāju, katram var redzēt viņa trenera rokrakstu – stiprās un vājās puses. Labākā situācijā ir tie, kuri bijuši jaunatnes izlasēs vai vismaz kandidātos pie citiem treneriem, kuri vēl kaut ko pielikuši.

Kādā režīmā strādājat?

Trenējamies divreiz dienā, bet, ņemot vērā studentu specifiku, uz rīta treniņu katram noteikti jābūt vismaz divreiz nedēļā. Tad strādājam uz individuālo tehniku. Vakaros komandas treniņi.

Visi studē?

Visi. Zintis Plivda – Rēzeknes Augstskolā, Kristaps Dārgais un Toms Straudovskis – RTU, pārējie – LU. Manuprāt, Universitātes piedāvājums ir ļoti labs. Visiem komandas dalībniekiem pilnībā apmaksātas mācības, protams, jābūt sekmīgam. Labākajiem ir stipendijas. Kam vajag – nodrošinām, kur dzīvot.

Basketbola pozitīvais efekts jūtams?

Noteikti. Puiši iepriekš treniņos ieguldījuši lielu darbu un nu tas dod dividendes – varbūt ne milzīgu naudu, bet  palīdz nodrošināt nākotni. Patīkami arī, ka studējošajiem basketbolistiem dzīve neaprobežojas ar basketbola laukumu. Intereses ir ļoti plašas un dzīves uztvere - pozitīva. Kolektīvs ir ļoti saliedēts – tas ir stiprs ierocis.

No trim zaudējumiem divus piedzīvojāt pret LBL smagsvariem, bet vienu – pret BA Turība, ko uzskata par jūsu principiālākajiem pretiniekiem...

Tā bija pati pirmā spēle - ļoti liela mandrāža bija gan spēlētājiem, gan treneriem. Iebuksējām, neko nevarējām iemest. Paši sev esam apsolījuši, ka ar Turību tādas spēles vairs nebūs.

Spēlēs ar VEF Rīga un BK Ventspils daudzsametāt – vairāk par 80 punktiem. Tiesa, ielaidāt vēl vairāk. Apzināta taktika?

Man ļoti patīk aizsardzības basketbols, bet redzu, ka komandā sapulcētie spēlētāji ir vairāk tendēti uz uzbrukumu. Varbūt pozicionālai spēlei mūsu spēlētāji ir par jaunu un nepacietīgu. Pret Turību pamēģinājām spēlēt lēni, bet nekas nesanāca. Ir savi plusi, kurus jāizmanto. Kristaps Dārgais spēlē kā ceturtais numurs, bet viņa pretspēlētāji ir lielāki un lēnāki. Tātad grēks neizmantot viņa ātruma īpašības. Centrs Harijs Rubenis labi uzbrūk no tālās distances. Žanis Peiners sevi labi parāda ātrā basketbolā. Ja likšu spēlēt lēnām – ne pašiem būs labi, ne skatītājiem.

Spēka un ātruma pietiks?

Trenējamies, lai pietiktu. Augstais lēciens, eksplozivitāte, ātruma īpašības daudziem dotas no dabas. Vismaz reizi nedēļā ir īpaši fiziskās sagatavotības treniņi pie mana brāļa Ērika Visocka. Treniņprocesu plānojam, ņemot vērā spēles stilu. Piemēram, daudz strādājam pie metienu precizitātes. Liepājā noskaidrojām, ka varam izturēt pat divus pagarinājumus.

Kā izdevās uzvarēt Lauvas?

Braucām uz spēli ar ticību, ka varam veiksmīgi cīnīties. Bija laba komandas aizsardzība, neļāvām daudz mest Kravčenko, strādājām, lai Meijo nedabū savus metienus. Brīžiem pazaudējām disciplīnu, bet  visumā izdevās plānu īstenot. Protams, vēl jāstrādā, lai kvalitātes kritumi spēles laikā nav tik gari.

Kā to panākt?

Daudz uzmanības pievēršam savai spēlei. Gunārs Gailītis izanalizē mačus un puišiem treniņa laikā parādām  video – tieši pašu darbības, mazāk pretiniekus. Lai uz sevi var paskatīties no malas. Efekts jūtams nākamajā mačā.

Daudz deva spēles ar VEF Rīga un Ventspili. Ja sezonas sākumā pretī nāk tik stipri pretinieki, lieliski var ieraudzīt visu, pie kā jāstrādā. Atliek tikai darīt.

Nākamajā spēlē pretī būs Valmiera ar taktikas guru Ainaru Zvirgzdiņu pie stūres...

Zinot trenera Zvirgzdiņa rokrakstu ar uzsvaru uz aizsardzību, jābūt gataviem, ka pretinieki centīsies nobremzēt mūsu ātro spēli. Bet – jaunībai ir savas priekšrocības (smaida). Centīsimies pēc iespējas labāk izmantot to, kas mums ir.

Priekšniecība konkrētas vietas neprasa, bet pašiem taču ir konkrēts mērķis?

Protams – vismaz sestā vieta pamatturnīrā! Gribam uzburt play-off sajūtu paši sev un mūsu līdzjutējiem, kuru netrūkst.

Guntis Keisels