Roberts Štelmahers: “Gribu, lai mana komanda spēlē gudru basketbolu”

Ar “Ventspils” komandu esi aizvadījis pirmo sezonas pusi. Kā veicies šajā laikā?

Man ir prieks būt Ventspilī, strādāt ar šiem jauniešiem, no kuriem daži, šķiet, jau kļuvuši par vīriešiem/Smejas/. Patīk atdeve. Man, kā trenerim, patīkami redzēt puišu acīs vēlmi palikt labākiem, pilnveidoties gan kā spēlētajiem, gan kā personībām. Svarīgi redzēt, ka neesi atnācis strādāt uz komandu, kura ir sapuvusi. Te tā nav. Jebkurš spēlētājs Ventspils komandā strādā ar milzīgu atdevi. Prieks strādāt ar šo komandu. Patiešām izbaudu katru darba dienu.

Vai ir kāds spēlētājs, par kuru tu varētu teikt, ka viņš šī pusgada laikā ievērojami progresējis?

/Smejas/ To man bieži mēdz prasīt, bet atbildēšu kā es patiešām arī vienmēr esmu domājis. Man, kā trenerim, vienmēr ir bijusi svarīga komandas kopīgā spēle, atmosfēra. Svarīgi kā spēlētāji saprotas laukumā, kā ārpus tā. Mums šobrīd komandā izveidojies ļoti labs mikroklimats. Varu teikt, ka katrs spēlētājs ir pielicis kaut pussolīti savā meistarībā, lai arī varbūt viņš pats to šobrīd nemana. Iespējams tikai pēc dažiem gadiem sapratīs, ko ieguvis šajā laikā. Protams, vienā gadā uztaisīt komandu, kurā visi cits citu ļoti labi saprot, ir grūti, bet es domāju, ka mēs varam izdarīt lielas lietas, ja mēs esam visi kopā.

Jāteic, ka esi izveidojis komandu ar ļoti jauniem spēlētājiem, esi devis viņiem lielu uzticības kredītu. Vai tomēr saskatīji puišos potenciālu?

Domāju, ka trenera darbs ir izveidot spēlētājus labākus, nekā viņi ir. Protams, nav mazsvarīgi kādi ir pārējie komandas biedri un vai viņi spēj cits citu papildināt. Manā uztverē, labs spēlētājs ir tas, kurš spēj padarīt citu labāku. Tāpēc svarīgi, ka komandā spēj viens otru papildināt un strādāt ar milzīgu gribasspēku,tad arī viduvējs spēlētājs var kļūt daudz labāks. Teikšu kā ir, ne vienmēr talanti ir tie labākie. Citreiz, paļaujoties uz savu talantu, var zaudēt zināmu koncentrēšanos, un talants pārvēršas par nenozīmīgu faktoru. Cits, mazāk talantīgs, ar smagu darbu panāk daudz vairāk. Katrā ziņā, neviens no spēlētājiem nav pasargāts no kļūdām. Mans uzdevums ir tās pamanīt un izlabot, tas piederas pie mācību procesa. Negribētos, ka spēlētāji pievērš uzmanību statistikas cipariem, jo es to nedaru. Spēles laikā neskatos uz tiem, tikai novērtēju situāciju, kurš man un komandai šobrīd var visvairāk palīdzēt.

Katram trenerim ir savas metodes kā panākt savu audzēkņu attīstību, pilnveidošanos.Kādas ir tavējās?

Es viņus uztveru kā savus bērnus, tie ir manējie! Es viņiem uzticos, cienu kā personības. Es redzu viņos potenciālu. Mēģinu iemācīt viņiem to, ko viņi vēlas visvairāk – spēlēt basketbolu. Mēģinu veidot viņiem lielisku sportisko karjeru nākotnei, panākt, lai viņi ir vispusīgi spēlētāji, lai kļūtu tik meistarīgi, ka spētu atšifrēt pretinieku komandas spēlētājus un viņu darbības bez nekādām kombināciju izanalizēšanām un citām lietām. Es mēģinu šīs lietas aiznest līdz viņiem ik dienu. Treniņos redzu, ka viņi to saprot un kāri mācās. Šāda savstarpējā uzticēšanās, smags kopējs darbs, ir mana metode un ieguldījums viņu nākotnē. Man vienmēr ir bijis svarīgi, lai visi par simts procentiem atdodas gan treniņos, gan spēlēs. Liekas, ka mums Ventspilī tas izdodas. Nezinu, varbūt vienkārši visiem labvēlīgi sakritušas rakstura īpašības. Tas ir nozīmīgs faktors, un sezonas sākumā mēs rūpīgi izvērtējām arī katra spēlētāja rakstura īpašības, kā to saderība varētu veidot mūsu komandu. Svarīgākie jautājumi mums pašiem sev bija – vai viņš būs cīnītājs, vai viņš ir gatavs smagi un neatlaidīgi strādāt aizsardzībā? Šie jautājumi bija noteicošie, kad lēmām, vai kāds varēs iekļauties mūsu komandā. Vienmēr esmu teicis, ka aizsardzība ir galvenais basketbola stūrakmens. Man ne vienmēr ir svarīgi, cik punktus pretinieks sametis mūsu grozā, neuzstādu nosacījumus, ka šodien neielaidīsim vairāk par 50 punktiem. Tie ir tikai skaitļi, uz kuriem paskatos spēles beigās. Svarīgi, ka redzu - viss un visi aizsardzībā strādā.

Atskatoties uz pirmo sezonas pusi, daudzi teica, ka mums laimējies ar pretiniekiem FIBA Izaicinājuma kausā un arī BBL. Tiešām bijām veiksmes lutekļi, vai tomēr uzskati, ka katrs pretinieks bija nopietns izaicinājums mūsu komandai?

Var jau teikt, ka laimējies iebirt skandināvu grozā, tomēr es tā neteikšu. Skandināviem basketbols attīstās, un vairāki skaļi skandināvu spēlētāju uzvārdi jau šobrīd redzami un dzirdami Eirolīgas klubos. Tā kā viņiem ir daudz meistarīgu spēlētāju. Protams, nevaru teikt, ka esam izdarījuši lielus varoņdarbus. Mēs bijām grupas favorīti un to arī pierādījām. Apakšgrupas turnīru noslēgt tikai ar uzvarām pret skandināviem vai vienalga kādas citas valsts komandām, kurās nav tik attīstīts basketbols, tomēr ir atzīstams sniegums un nav viegli izdarāms. Turklāt izbraukumā aizvadījām diezgan smagas spēles, kurās parādījām savu raksturu. Domāju, tieši šajās spēlēs parādījās mūsu komandas gars, jo galotnēs nācās sīvi pacīnīties par uzvaru. Mums ir gados jauni spēlētāji, un šādas spēles viņus pamatīgi norūda. Nepieciešams viņiem sadegt, saprast savas kļūdas, tas ir svarīgi viņu sportiskai izaugsmei. Un zini, man ir liels prieks, ka šādās spēlēs mēs pieļaujam ne tikai muļķīgas kļūdas, bet arī vēl galu beigās atrodam spēku uzvarēt. Protams, pieredze krājas arī ar sāpīgu zaudējumu, bet foršāk tomēr ir šādu spēli uzvarēt, lai nezūd uzvaras prieks. Jā, spēlētāji saprot, kaut kas nesanāca, kaut kur pieļāvām kļūdas, tomēr mēs pratām uzvarēt, un tas ir daudz nozīmīgāk, ja varam mācīties tieši no tādām uzvarām. Personīgi man kā trenerim šajā apakšgrupā bija ļoti daudz lietas, ko vajadzēja saprast, izcilāt, pārdomāt. Nebiju sastapies ar tādu aizsardzību, kādu viņi mums demonstrēja. Varu teikt, ka tādu aizsardzību Eiropā nespēlē nekur. Pilnībā sajauca mums galvu, tas bija diezgan liels izaicinājums. Protams, ar augstu individuālo meistarību šāda aizsardzība spēlētājam būtu pārkožama daudz vieglāk. Jāteic, ka mani puiši tika galā, tomēr nācās pacīnīties. Tāpēc mēs treniņos cītīgi strādājam, lai katru spēlētāju padarītu gudrāku un viņš spētu saprast, atpazīt un zinātu, ko darīt ar radušos situāciju. Atbildes spēles bija daudz vieglākas, jo bijām visu izanalizējuši, un spēlētāji zināja, kas ir jādara.

Baltijas Basketbola līgā apakšgrupā pretiniekos diezgan neērtais pretinieks „Šauļi”, arī igauņu „TTU”. Kā vērtē aizvadīto BBL apakšgrupas turnīru, kurā arī mums izdevās izcīnīt tikai uzvaras?

Par ”Ventspils” vēsturiskiem dueļiem ar „Šauļiem” uzzināju tikai nonākot šajā klubā. Zinu, ka piedzīvoti daudzi nepatīkami zaudējumi un uzvarēt viņus vienmēr bijis grūti. „Šauļi” ir spēcīgs pretinieks ikvienam, tā ir stabila vērtība Lietuvā, un ar viņiem visi rēķinās. Protams, komanda katru gadu mainās, sastāvs un treneri mainās, tomēr savu basketbola komandas līmeni notur. Vispār man Baltijas Basketbola līgas spēles ļoti patīk, īpaši izbraukumā. Šīs spēles prasa lielāku koncentrēšanos, ir jāspēlē daudz gudrāks basketbols, un es gribu, lai mana komanda tādu spēle. Nevar skriet un pārskriet, piemēram, Šauļus vai iemest vairāk trīspunktu metienus, nekā viņi tos iemetīs. Tā to nedrīkst darīt. Nedrīkst pieļaut arī skaistu punktu guvumus, kas emocionāli uzlādēs kā skatītājus, tā pretinieku spēlētājus. Jāspēlē gudrāk gan par pretiniekiem, gan tiesnešiem, gan skatītājiem. Jābūt pārākiem un to var panākt, spēlējot gudri.

Vienīgais zaudējums šajā pussezonā mums bija jāpiedzīvo Aldaris Latvijas Basketbola līgā, piekāpjoties BK ”Valmiera” komandai.

Tāpēc jau sports ir brīnišķīgs, ka vienmēr paliek vieta pārsteiguma momentam. Var jau daudz ko teikt un meklēt iemeslus, bet principā atbilde ir skaidra – spēli mēs zaudējām paši. Jāteic, ka tā bija apstākļu sakritība. ”Valmierai” spēle gāja no rokas, mums nepadevās nekas. Iespējams, tā ”Valmierai” bija sezonas labākā spēle un varēja redzēt, ka valmierieši bija noskaņojušies īpaši. Parasti jau tā ir, ka spēlēs ar potenciāli spēcīgākiem pretiniekiem noskaņošanās ir daudz lielāka. Emocionāli viņi bija uz viļņa, viņiem viss ļoti labi padevās, savukārt mums, kā par spīti, neizdevās nekas, pat atlēkušās bumbas leca tur, kur nevajadzētu. Iespējams, šis zaudējums mums nāca par labu. Varbūt vajadzēja sapurināties, lai pēc tam vairs nezaudētu nevienā spēlē šīs sezonas pirmajā pusē.

Drīz pēc tam sekoja arī viena diezgan būtiska uzvara pār ”VEF Rīga”. Basketbola līdzjutēji ar nepacietību gaidīja šo dueli, un jāteic, ka pārsteiguma moments izdevās. Šķiet, ka Tev bija kādi īpaši paņēmieni, un Tu jau no paša sākuma zināji, ka uzvara būs mūsu.

Jāteic, mēs tiešām pastrādājām, lai izcīnītu uzvaru. Tomēr arī šajā spēlē bija lietas, kuras ne visai labi izdevās, un varējām vairākās epizodēs nospēlēt veiksmīgāk. Protams, mēs priecājamies par uzvaru, kā jau visām. Šķiet, arī puišiem šī uzvara nesa lielāku pārliecību par savu un komandas spēku, ja vien visi spēlējam kā viens. Protams, lielāka cīņa mūs sagaida finālā, ja vien tajā tiksimies /Smaida/. VEF ir diezgan labi nokomplektēta komanda, katrā no pozīcijām spēcīgi basketbolisti, tāpēc mūsu spēlētājiem šī uzvara bija īpaši nepieciešama. Viņi saprata, ka smagais darbs treniņos nekur nav pazudis un, ja viss tiek izdarīts pareizi, tad varam spēlēt pret jebkuru Eirokausa komandu.

Vai Tev bija kāds īpašs spēles plāns?

Uzvarēt! Spēlei pret VEF gatavojāmies kā visām citām. Parasti sagatavojam vairākus spēles plānus, kuri mainās atkarībā no tā, ko mums piedāvā pretinieks. Un nav svarīgi, vai pretī nāk VEF vai kāda cita komanda. Vienlīdz nopietni gatavojamies pret visiem pretiniekiem. No mūsu puses katrā spēlē ir jāizdara maksimālais, tikai tad es būšu apmierināts ar savas komandas spēli.

Sezonas pirmo pusi esat noslēguši ar graujošu bilanci 24:1

To gan es īpaši neskaitu, ar to parasti nodarbojas mani treneri (Gints Fogels un Kaspars Rūmnieks aut.piez.) Viņi ir ļoti zinoši, parasti mani informē par notikumiem citās grupās, izrēķinājuši iespējamos pretiniekus, izanalizējuši spēles. Tā kā tieku informēts par visiem notikumiem, jo viņi un arī spēlētāji zina, ka man svarīga vienīgi katra nākamā spēle. Es gatavojos tikai tai, bet, kad tā būs aizvadīta, domāsim par nākamo, lai manai komandai nebūtu mazsvarīgu spēļu. Domāju, tādā veidā es varu iemācīt saviem spēlētājiem koncentrēties katrai nākamai spēlei. Ja to pierodi darīt pirms katra mača, beigsi šķirot pretiniekus svarīgos un mazsvarīgos, tad tev ir iespēja ātrāk kļūt par meistarīgāku spēlētāju. Koncentrēšanos var iemācīties, darot to sistemātiski. Apgūstot koncentrēšanās spējas vienā situācijā, nemaz pats nepamanīsi, cik viegli to ir izdarīt arī citās. Un šo lietu es spēlētājiem saku bieži. Varbūt viņiem liekas, ka pārāk bieži to atkārtoju un cik var malt, tomēr es lieku reizi pateikšu atkal un atkal. Man šķiet, ka koncentrēšanās ir viena no svarīgākam lietām, kas sportistam jāiemācās.

Eiropas Izaicinājuma kausa žurnālisti atzinuši, ka mūsu komanda svētkus varēs sagaidīt kā bērni rotaļu fabrikā. Saki, vai Tava komanda ir nopelnījusi svētku dāvanas?

Pirmā sezonas puse un īpaši laiks ap Jauno gadu ir tāds kā atskaites punkts visam, ko esi darījis. Protams, vēlējāmies šo gadu beigt bez zaudējumiem, un to arī vairākas reizes uzsvēru. Tas gan nenozīmē, ka jauno gadu iesāksim ar tiem. Daudz svētku brīvdienu mums nebūs, turpināsim strādāt, lai sagatavotos nākamām sezonas cēlienam. Svētku dāvanas ir nopelnītas /Smejas un piebilst, ka žagaru nebūs/.

Lai gan zinu, ka par tālāko nākotni nedomā, tomēr jautāšu par pretiniekiem FIBA Izaicinājuma kausa nākamajā kārtā. Pretī nāk ļoti spēcīgais Turcijas klubs „Pinar Karsiyaka”, kuri šobrīd spēlē ļoti labu basketbolu. Ko domā par mūsu pretiniekiem, un vai mums beidzot izdosies ielauzties kausa fināla četriniekā?

Turcijas “Karsiyaka” man ir ļoti labi zināms klubs, jo pats tur esmu savulaik spēlējis. Varu teikt, ka Izmira ir lieliska pilsēta, kurā ļoti mīl basketbolu. Viņi paši uzskata, un nenoliedzu arī es, ka šim klubam ir paši labākie, skaļākie līdzjutēji, kuri lieliski saprot basketbolu. Turcijā ir labi attīstīts basketbols. Ja man būtu jāsaliek pa vietām, tad uzskatu, ka vislabāk basketbolu spēlē Spānijā, tad Krievijā un, iespējams, nākamā vieta, kurā to dara teicami, ir Turcija. “Karsiyaka” ir ļoti labs treneris Ufuks Sarica , kurš pats ir spēlējis augstā līmenī kā spēlētājs, trenējis iepriekš citu Turcijas klubu “Anadolu Efes“. Turcijas klubos parasti ir ļoti labi viesspēlētāji, kuri uzņemas līdera lomu komandā. Arī paši Turcijas spēlētāji šobrīd ir ļoti labi izskoloti. Domāju, ka mūs sagaida interesants duelis. Bailēs mēs netrīcam, bet apzināmies, ka cīņa būs pamatīga. Domāju, šī un arī “Krasnye Krylia” ir komandas, kuras pilnīgi noteikti pretendē uz turnīra kausu. Katrā ziņā, tuvojoties savstarpējām spēlēm, komandai būs jābūt ļoti emocionāli gatavai, jo līdzjutēju spiediens Turcijā būs liels. Tas var nospēlēt diezgan būtisku lomu. Nedomāju, ka viņi ir neuzvarami, jo turki ir zaudējuši šajā sezonā arī potenciāli vājākam komandām, tā kā iespējas uzvarēt ir. Skatīsim, analizēsim un mēģināsim atrast tās lietas, ar kurām varēsim viņus apspēlēt. Arī pārējās grupas komandas ir nopietni pretinieki. Nevajag domāt, ka Rumānijā ir miris basketbols, viņi spēlē pietiekami labi, tāpat Somijas klubam ir meistarīgi viesspēlētaji, kuri mums var sagādāt nopietnu pretestību. Tā kā šajā posmā sagaidu ļoti interesantas cīņas. Gribētos no grupas iziet atkal pirmajiem.

Baltijas Basketbola līgas nākamajā kārtā esam vienā grupā ar Lietuvas “Lietkabelis”, mūsu pašu “Barons Kvartāls” un Igaunijas “Parnu”.

Nebūs vieglu spēļu arī šajā turnīrā, jo, pirmkārt, mēs neesam tā komanda, kura jau izejot laukumā ir uzvarējusi. Mēs pirms tam esam smagi strādājuši, un spēles laikā ir milzīgi jānopūlas, lai uzvarētu. “Barons“ vairs nav tā komanda, kas sezonas sākumā, tāpēc sagaidām, ka spēle būs pavisam savādāka. “Lietkabelis“ ir ļoti sabalansēta komanda, kurā sastāvu veido gan pieredzējuši spēlētāji, gan arī jaunie, kuri ļoti vēlas sevi pierādīt un pēdējās spēlēs parādījuši atzīstamu sniegumu. Būs jāpastrādā! Tāpēc jau mūsu darbs ir brīnišķīgs, ka nākas analizēt un atrast tos ceļus, lai būtu labāki.

Kā ar Aldaris Latvijas Basketbola līgu, kā paredzi sezonas otro pusi, pavasarī basketbols pavisam savādāk izskatās.

Mūsu variantā viegli nebūs nekas. Mēs strādāsim! Kādam varbūt no malas izskatās viss tā viegli, bet apakšā tam ir ļoti smags darbs. Mūsu mērķis ir tikt finālā un cīnīties par uzvaru tajā, tāpēc arī strādājam, lai tas tā notiktu.

Basketbola klubs "Ventspils" Jauno 2013. gadu iesāka ar graujošu uzvaru, Aldaris LBL ar rezultātu 105:59 pārspējot BK "Jelgava". Līdz ar to pirmā sezonas pusē izcīnītas 25 uzvaras un piedzīvots tikai viens zaudējums.

Informāciju sagatavoja BK Ventspils