Gulbis: "Pēc Štimaca aiziešanas sākām spēlēt labāk"

Žūrija, kuru veido sporta žurnālisti un šoreiz arī viesa statusā pieaicinātais Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis, par SEB Decembra troksni atzinusi "Ventspils" uzbrucēju Māri Gulbi, kura sniegums mačā pret Rīgas VEF palīdzēja komandai izcīnīt uzvaru spēles galotnē – 93:89. Pašam Mārim šajā spēlē 14 punkti, to starpā minūti un 14 sekundes līdz beigām pie plus trīs iemestais trejacis, kas arī iedzina pēdējo naglu pretinieka zārkā.

Citi pretendenti uz SEB Decembra trokšņa balvu bija Rīgas VEF spēka uzbrucējs Kaspars Bērziņš, kurš balvu būtu ieguvis VEF uzvaras gadījumā, un Jelgavas "Zemgales" saspēles vadītājs Ilmārs Bergmanis, kurš palīdzēja savai komandai nonākt Izaicinājuma kausa A grupas galvgalī, pats nodemonstrējot teicamu sniegumu. Tomēr par labu Gulbim runāja fakts, ka "Ventspils" spēlē augstāka līmeņa turnīrā – Elites divīzijā.

Esi atzīts par SEB decembra troksni, galvenokārt par sniegumu galotnē uzvarētajā spēlē pret VEF!
- Ļoti negaidīti! Sen gan jau tā spēle bija. Mums te viena pēc otras viņas un šķiet, ka pret VEF spēlējām jau pirms kāda pusgada (smejas).

Tomēr spēle pret bijušo klubu...
- Zini, man ir tik daudz to bijušo komandu Latvijā, ka nav īpašas nozīmes, pret kuru spēlēju (smejas). VEF, Valmiera, "Barons", Jelgava – puse vismaz ir manas bijušās komandas.

Kā esi apmierināts ar savu lomu "Ventspils" komandā?
- Esmu apmierināts. Man patīk, ka pēc Štimaca aiziešanas katrs komandā esam sākuši spēlēt labāk un katrs zinām savu lomu komandā. Tas ir svarīgi. Katrs zina, ko no viņa vēlas redzēt treneris, un, iespējams, tieši tas ir pamatā mūsu labajiem rezultātiem līdz Jaunajam gadam. Pats zinu, ka spēlēšu savas 20 minūtes aptuveni un varu ar to rēķināties. Treneris dod iespēju un nav tā, ka pie pirmās kļūdas rauj malā.

Ar Štimacu komandā tā nebija?
- Bija savākti spēlētāji, bet viņiem visiem nebija vietas laukumā, tā drīzāk varētu teikt. Varbūt Štimacs nedaudz mēģināja vezumu vilkt uz savu pusi, un kaut kas komandā nesaskanēja tā, kā vajadzētu. Tagad, kad daži ir savainoti, atkal pajūk mehānisms, bet, ierindā esot visiem desmit, katrs zināja savu vietu un to, kas jādara. Katrs arī darīja savu darbu, neviens nedomāja par savu individuālo statistiku vai tamlīdzīgi. Tādās komandās kā "Ventspils" pamatā uzvarām ir komanda, nevis atsevišķu spēlētāju sniegums.

Tad sanāk, ka spēle pret "Baronu" Latvijas līgā bija labs apliecinājums tam, ko teici par mehānisma izjukšanu.
- Tieši tā. Daudz kas pajūk, ja nespēlē Jānis Strēlnieks, jo tomēr ar viņu spēlēts kopā jau pusgadu, un visi jau ir iepazinuši viens otra spēli laukumā. Protams, nespēlējot pamata saspēles vadītājam, tā ir pavisam cita spēle, pie tam zinot viņa lomu komandā.

Kā Sandis Buškevics iejuties komandā?
- Labi iejuties. Viņš ar mums trenējas jau no sezonas sākuma – gan pirms viņš aizbrauca uz Poliju, gan arī pēc tam. Viņš vairāk vai mazāk jau zināja, kā mēs spēlējam.

Pats šosezon spēlē tikai ceturtā numura pozīcijā. Vai pastāv iespēja spēlēt arī ārējā līnijā?
- Varbūt minimāli sākumā uzspēlēju arī trešajā pozīcijā, bet līdz ar Štimaca aiziešanu sanāca, ka garajā galā vajadzēja rotācijā četrus spēlētājus. Man jau būtībā nav starpības – kur treneris liek, tur spēlēju. It kā sākumā bija domāts, ka vairāk uzspēlēšu arī ārā, bet tas ir trenera kompetencē.

Pašam vairāk nevelk uz āru?
- Labāk man, protams, patiktu spēlēt trešajā pozīcijā, bet es jau tik daudz esmu spēlējis šajās abās pozīcijās, ka man ir pilnīgi vienalga. Ja komandai labāk tā, varu spēlēt ceturtajā pozīcijā.

Pēdējā laikā dažādas runas bijušas par un ap galvenā trenera krēslu. Vai tas kādā veidā ir ietekmējis komandu?
- Dažādas runas klīst apkārt, bet, ja tu visu to sāc klausīties, tad tu vairs nespēj koncentrēties savam darbam. Ir dzirdētas runas, bet domāju, ka lielākajā daļā gadījumu tās ir spekulācijas. Es pat nezinu, kāpēc tā notiek, jo rezultāts ir, arī visi spēlētāji komandā ir apmierināti ar viņu, viņš ir labs treneris.

Pagājušajā sezonā spēlēji pie cita lietuviešu trenera Antana Sireikas. Vai ir līdzības abu darba metodēs?
- Brazis viennozīmīgi ir labāks treneris. Arī kontakts ar viņu ārpus laukuma ir labāks. Sireika vairāk ir kā vadonis – viņam ir savs viedoklis un ar citiem viņš nerēķinās. Pat ja viņam nav taisnība, viņš to neatzīst. Brazis pakonsultējās arī ar spēlētājiem par konkrētām lietām, pajautā viedokli, kā būtu labāk kādās situācijās. Protams, viņam pieder pēdējais vārds.

Gads sākts ar zaudējumu "Rudupim". Arī pirmais mačs Ventspilī pret viņiem nebija vieglākais. Vai var teikt, ka "Rudupis" ir neērts pretinieks?
- Domāju, ka spēles Lietuvā vienmēr ir grūtas. Ja tu neesi ieguvis vairāk nekā desmit punktu pārsvaru, tad lielā daļā gadījumu tiesneši iedod kādu strīdīgu svilpi un ar to jau pietiek, lai salauztu maču. Domāju, ka šoreiz gan tas vairāk saistīts ar to, ka mums bija divu nedēļu pauze no spēlēm. Trenējāmies manēžā, likām iekšā fizisko un bijām pazaudējuši spēles ritmu. Galvenais tagad tikt formā uz pirmo Izaicinājuma kausa spēli 18. janvārī.

Bet nākamais mačs pret "Šiauliai" jau sestdien. Kas jādara, lai uzvarētu Šauļos? Tu taču zini, esi pats tur spēlējis...
- Šauļos spēlēt ir ļoti grūti. Viņiem nedrīkst ļaut iespēlēties līderiem. Šogad viss sastāvs gan tur nomainījies, bet pagājušajā sezonā, ja Kuzminsks un Gaiļus iemeta pirmos metienus, sajuta spēli, tad kā ar ceļarulli pārbrauc pāri. Toreiz viņi "Lietuvos Rytas" sameta 115 punktus. Ja viņus piebremzē sākumā, tad var cīnīties. Tas ļoti labi izdevās Tartu "Rock" pirmajā izslēgšanas spēlē. Viņi nosedza visus ārējos spēlētājus, sākām nervozitāte, un Tartu uzvarēja pārliecinoši. Tātad pamatuzdevums nosegt ārējos metējus, kā arī Šarakausku, kurš šogad rāda ļoti labu sniegumu zem groziem. Viņi viennozīmīgi ir mājas komanda, viegli nebūs.

Pieminēji arī Izaicinājuma kausu. Grupa otrajā kārtā izskatās pat vieglāka nekā pirmajā...
- Jā, man arī tā izskatījās, bet, redz, kā "Delfīni" savās mājās sagrāva "Šiauliai" ar 30 punktiem un, ja jau viņi ir tikuši tanī otrajā kārtā, tad viņi nav vāji. Tāpat kā visas pārējās komandas. Tā tas ir tikai uz papīra, bet mums tas jāpierāda arī laukumā.

Apetīte noteikti ir augusi, jo pirmais posms tika aizvadīts diezgan pārliecinoši.
- Domāju, ka šajā gadījumā visi saprot – tālāk ir jātiek. Neviens jau skaļi par to nerunā, bet, protams, visi cer uz iekļūšanu "Final Four". Kā būs dzīvē, to redzēsim, bet mēs darīsim visu, lai tā arī notiktu.

Līdz ar to Māris Gulbis pievienojies Jānim Strēlniekam un Ernestam Kalvem, kuri atzīti par attiecīgi oktobra un novembra trokšņa balvas ieguvējiem. Līdz sezonas beigām uzvarētājs tiks noskaidrots katru mēnesi, bet galveno balvu iegūs viens no katra mēneša balvas ieguvējiem.

Galvenā balva - ceļojums uz vienu no 2011. gada NBA "play off" spēlēm!