Varis Krūmiņš: „Nespēlējot Ciprusam, lietuviešiem bija nospiedošs augumu pārsvars”
Plus 19 pirmajā astotdaļfināla spēlē ar Ķēdaiņu „Nevežis”, mīnus 26 otrajā, summā mīnus 7 un Latvijas trešajai komandai BK „Valmiera” Baltijas Basketbola līgas 10.čempionāts beidzies agrāk, nekā cerēts. „Diemžēl jau otro sezonu pēc kārtas paklūpam pie ceturtdaļfināla sliekšņa, nesasniedzot mērķi, kaut arī bija reālas iespējas to izdarīt,” kluba ģenerālmenedžeris Mārtiņš Bērziņš atzīst, ka viens no sezonas uzdevumiem nav izpildīts. „Pastrādāsim, lai līdz 11.martam pagarinātu „soliņu”, kam būs izšķiroša nozīme Latvijas čempionāta izslēgšanas spēlēs.”
Gan M.Bērziņš, gan komandas galvenais treneris Varis Krūmiņš uzsver, ka milzīgu robu komandas sastāvā un izredzēs iecirtusi Kaspara Ciprusa iziešana no ierindas slimības dēļ (par rehabilitācijas ilgumu informācija būs tuvākajā laikā).
Varis Krūmiņš:
„Cipruss bija sasniedzis labu sportisko formu un deva lielu ieguldījumu pirmdien izcīnītajā uzvarā. Diemžēl trešdien no rīta noskaidrojās, ka uz Ķēdaiņiem viņš nevarēs doties. Nācās piektā numura izmantojot Māri Ziediņu. Tas nozīmēja, ka lietuviešiem ir nospiedošs augumu pārsvars soda laukumā, ko viņi nekavējās izmantot, daudz un precīzi uzbrūkot no tuvās distances (36/46=74%). Savukārt mēs visu sezonu daudz esam spēlējuši „caur apakšu”, kur šoreiz nebija ne Ciprusa, ne atpakaļ uz „VEF Rīga” aizsauktā Viktora Iļjina. Pret lietuviešu aizsardzību Ziediņš uzbruka nesekmīgi (no spēles 0/10). Nācās pārkārtot taktiku, turklāt neveiksmīgais sākums pastiprināja psiholoģisko spiedienu.
Jāatzīst, ka lietuvieši divarpus dienas starp spēlēm bija izmantojuši lietderīgi. Mūsu spēlētāji bija izpētīti, ļaujot mest no distances tiem, kuri nav nekādi snaiperi un cītīgāk uzmanot mūsu bīstamākos vīrus. Bija daudz spēles viens pret vienu un tādā basketbolā tikai Jānis Kaufmanis spēja regulāri apspēlēt savu pretspēlētāju.
Pēc katastrofālā sākuma otrajā puslaikā daudz izmantojām presingu un izlīdzinājām spēli, tomēr tuvāk par mīnus 22 netikām. Presings prasīja daudz spēka, kura acīmredzot pietrūka, piemēram, metot sodus.
Statistika ir gana daiļrunīga – no pretiniekiem pamatīgi esam atpalikuši metienos no tuvās distances (14/30 pret 34/46) un cīņā par atlēkušajām bumbām (21-38). Esam divreiz mazāk kļūdījušies (7-15) un izdarījuši par vienu rezultatīvu piespēli vairāk (17-16), tomēr šoreiz spēles liktenis izšķīrās soda laukumā.”
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]