Latvija Eiropā: Ziemassvētku bilance sola interesantu un priecīgu pavasari

VEF Rīga – tuvu maksimumam

Pār Latvijas čempionu gaitām sezonas sākumā melnu ēnu meta neveiksmīgi uzdotais tonis – nepiedienīgi pārliecinošā kapitulācija Eirolīgas kvalifikācijas mačā ar Berlīnes Alba, kā arī divi Rīgā piedzīvotie zaudējumi VTB Vienotās līgas spēlēs ar Krievijas superklubiem Khymki un Kazaņas Unics. Šī bilance un, jo vairāk, spēļu saturs, skaudri norādīja uz defektiem komandas komplektācijā un iespējās, tās salīdzinot ar Eiropas biznesa klases standartiem. Toties, tiklīdz pretī sāka nākt sāncenši no „ekonomiskās klases” (tās ietvaros gan ir visai plaša iespēju gradācija), izpaudās VEF Rīga trumpji – gana plašais potenciālo līderu loks, spēja savstarpēji kompensēt atsevišķu spēlētāju mīnusus un maču lielākajā daļā panāktais balanss starp ārējās un „iekšējās” līnijas spēlētāju pienesumu.

Turnīru tabulas runā pašas par sevi . Proti, Eiropas kausa izcīņā „komanda ar ierobežoto potenciālu” (franču Cholet trenera Ermana Kuntera apzīmējums) apsteidza divus vārdos varenākus, taču darbos kuslākus sāncenšus un pirmo reizi savā vēsturē kvalificējās Top 16 turnīram. Savukārt VTB Vienotajā līgā pēc pirmā apļa ir pozitīva bilance (arī pirmo reizi vēsturē!) un cienījamā 3 vieta grupā.

Par VTB līgu VEF Rīga nodomi ir skaidri. Līdzdalība izslēgšanas turnīrā (tas nozīmē – vismaz 4.vieta pamatturnīrā) ierakstīta komandas mērķos, tāpēc  sasniegtais ir tikai tāds veiksmīgs starpfinišs. Labi, ka sezonas otrajā pusē savā laukumā būs jātiekas ar savas klases vai vājākām komandām, tāpēc četras uzvaras četrās spēlēs būs ne tikai sasniedzams mērķis vien – tā ir minimālā programma. Maksimālā – kaut ko atvest arī no izbraukumiem, kuru maršruts  gan būs skarbs (Himki – Kazaņa – Kauņa – Kijeva). Starp citu, VEF Rīga trīs starptautiskās uzvaras pretinieku laukumos Astanā, Salonikos un Samārā ir vēl viena jauna patīkama iezīme komandas portretā.

Eiropas kausā sezonas minimālā programma jau izpildīta, taču , jācer, apetīte vēl nav remdēta. Teikt, ka VEF Rīga ir pa spēkam izcīnīt galveno balvu, būtu stiprs pārspīlējums, tomēr otrā posma barjera nebūt nav nepārvaramā augstumā. It īpaši, ja izdosies aizdarīt robus sastāvā – uzbrucēja un saspēles vadītāja pozīcijās. Un var paskatīties arī no šāda aspekta: ja reiz sastāva koriģēšana tiek veikta, izteikti domājot par labumu šodien, nevis atdevi rīt vai parīt, par veiksmīgu starti otrajā posmā var runāt vajadzības, nevis vēlējuma izteiksmē.

BK Ventspils – spēku koncentrācijas efekts

Unikāls gadījums - tūlīt pēc komandas līdera Jāņa Strēlnieka pārdošanas FIBA Izaicinājuma kausa turnīrā tika izcīnītas trīs uzvaras pēc kārtas un pārliecinoši ieņemta otrā vietu grupā. Reālisti gan iebildīs, ka divi panākumi iegūti ar laimīgiem tālmetieniem pēdējās sekundēs, taču – spēles gaita aizmirstas, bet ierakstu no tabulas neizdzēsīsi.

Tiesa, par ieguvumiem FIBA kausa izcīņā (un neaizmirsīsim iekarotās līderpozīcijas LBL čempionātā!) ventspilnieki „samaksājuši” ar vairākām pēdējo sekunžu neveiksmēm Baltijas Basketbola līgā, kuras tabulā pēc pusceļa veikšanas komanda ieņem nepiedienīgo 6.vietu – ārpus play-off zonas (tajā spēlēs trīs priviliģētās komandas – Žalgiris, VEF Rīga, Lietuvos rytas – un piecu pirmo vietu ieguvēji pamatturnīrā).

Katram no pieciem zaudējumiem bijis savs izskaidrojums, bet lielais secinājums ir tāds – komandai pietrūkst resursu, lai vienlīdz veiksmīgi cīnītos uzreiz vairākās frontēs. Jaunie amerikāņi vēl tikai meklē sev stabilu vietu Eiropas basketbolā, Bojans Bakičs spoži apliecina sevi vienas spēles varoņa nevis stabila līdera ampluā. Savukārt latviešu basketbolistu sniegums no spēles uz spēli svārstās visai plašā amplitūdā, nekādi nespējot apmierināt stabilitāti cienošo galveno treneri Gundaru Vētru.

Pieredze teic priekšā, ka Vētras vadītās komandas pavasarī spēlē labāk , nekā rudenī. Tiesa, BK Ventspils šāgada modeļa sakarā tik un tā pagaidām neatbildēts ir jautājums, vai komandas potenciāls būs gana plašs, veiksmīgai cīņai vairākās frontēs.

Baltijas spogulis

Citām Latvijas komandām starptautiskās aktivitātes šosezon aprobežojas ar Baltijas reģionu, kur klājas visādi.

 Liepājas Lauvas Baltijas līgā pirmajā aplī saspēlējušas 2-7, un, ņemot vērā vērienīgo sastāva rekonstrukciju un augšanas grūtības, par to nav ko brīnīties vai sašust. Var cerēt, ka pēc Jaungada būs labāk, jo vismaz LBL līmenī liepājnieku – gan atsevišķu spēlētāju, gan visas komandas – progress decembrī iezīmējās pārliecinoši. Mērķis – iekļūt pirmajā septiņniekā, kam būs garantētas tiesības spēlēt elites grupā arī nākamsezon. Tiesa, Baltijā Lauvām otrā apļa kalendārs nav ļoti pateicīgs lielu varoņdarbu veikšanai. Būs labi, ja laukumā turpināsies patīkamās tendences atsevišķu spēlētāju nobriešanas procesā.

Par Valmieras izkrišanu no BBL elites grupas vasarā tika spriests visādi, bet dzīvē izrādījies, ka nekāda traģēdija nav notikusi. Proti, Izaicinājuma kausā pretinieku līmenis ir gana augsts, lai būtu interesanti un vienlaikus ļautu izvirzīt komandai visaugstākos mērķus, mudinot spēlētājus ne tikai labāk spēlēt, bet arī mācīties uzvarēt. Līdz šim valmieriešiem tas izdevies gluži labi (6-3) un pēc Jaungada tādā garā vajadzētu turpināt., neļaujot kaimiņiem lietuviešiem būt pārliecinātiem par BBL Izaicinājuma kausa iegūšanu. Uz kolēģu BK Jelgava (0-6) un BA Turība (2-7) atbalstu gan nav ko cerēt.

Visbeidzot TTT Rīga Veco gadu pabeidza ar divām uzvarām Baltijas sieviešu līgas izbraukuma spēlēs Lietuvā pār kaimiņvalsts ceturto un sesto komandu, kuras mūsu flagmanēm spēja izrādīt krietnu cienījamāku pretestību, nekā tas ir pa spēkam LSBL vienībām. Trūcīgos laikos arī šādas spēles jāprot novērtēt, neaizmirstot, ka galvenās cīņas Baltijā sāksies nākamajā posmā, kad dalībniecēm pievienosies arī komandas ar Eirolīgas.

Par kausiem zem svešiem karogiem

Latviešu basketbolisti starptautiskajā arēnā bijuši pamanāmi arī savu ārzemju klubu sastāvos – arī trijos visaugstākajos līmeņos.

Eirolīga – otrajā posmā iekļuvuši gan Jānis Blūms (Bilbao Bizkaia Basket), gan Kristaps Valters (Malagas Unicaja). Grupu izloze 28.decembrī. Lai kā tā beigsies, savās grupās abas Spānijas komandas nebūs favorītes, taču – arī ne bez cerībām iekļūt ceturtdaļfinālā.

Eiropas kauss – cīņu turpina gan Rihards Kuksiks (Valencia), gan Jānis Strēlnieks (Sanktpēterburgas Spartak). Rihardu, cerams, redzēsim Rīgā – lai arī latviešu snaiperis Valensijā nebauda pilnīgu uzticību un dzirdētas baumas par kluba vēlmi viņu aizstāt ar citu spēlētāju, Kuksiks gana veiksmīgi izmantojis atvēlētās iespējas parādīt savu talantu.  Savukārt Strēlnieks Krievijas klubā vēl bauda debitantam atvēlēto saudzēšanas laiku un pamazām iejūtas jaunajā komandā un līmenī. Gan Valencia (pirmajā posmā 4-2), gan Spartak (6-0) pieskaitāmi galvenajiem pretendentiem uz kausu, ko pagaidām no latviešiem virs galvas cēlis tikai Roberts Štelmahers (2005).

Sieviešu Eirolīga – pēc Jaungada vēl tiks nospēlētas pirmā posma pēdējās kārtas, tomēr jau tagad var droši teikt, ka otrajā posmā cīnīsies Anete Jēkabsone –Žogota (Jekaterinburgas UMMC), Ieva Kubliņa (Bourges Basket), Zane Tamane un Elīna Babkina (abas Stambulas Fenerbahce) un labas izredzes viņām pievienoties ir arī Aijai Brumermanei (Familia Schio). Ir gana reālas izredzes, ka Eirolīgas uzvarētāju sarakstā Anete Jēkabsone-Žogota (2010.gads – Vidnojes Sparta&K) nepaliks pēdējais ieraksts latviešu valodā.

Guntis Keisels