Trīs akcenti VEF Rīga gaišajam sarūgtinājumam

Guntis Keisels 2011-04-11 02:36

Labi, ka finālā bijām līdzvērtīgi pretinieki Lietuvas superklubam, bet slikti, ka neizdevās pilnībā izmantot izdevību izraut čempionu kausu no favorītu rokām – tādas bija galvenās izjūtas pēc VEF Rīga līdzvērtīgās spēkošanās MasterCard Baltijas Basketbola līgas finālmačā ar Kauņas Žalgiri (67:75). Par šo spēli vēl runās daudz un daudzi, saliekot akcentus pa savai gaumei. Te būs manējie.

Pirmais. Ja kāds vēl šaubās, vai airēšana pa smiltīm ir lietderīga treniņmetode, tad ziniet – ir gan! Par leišu karaļa (domāts Rimass I) darba metodēm, protams, var stāstīt anekdotes, pasakas un briesmu stāstus, taču žanram nav nozīmes – visu izšķir rezultāts. Bet rezultāts – komandas spēles zīmējums un prasme to konsekventi īstenot arī brīžos, ka trīnīši nekrīt, „tiesneši kož” un publika fanātiski atbalsta pretiniekus – bija redzams arī finālmačā, kurā Vefam bija darīšana ar īstu Eirolīgas Top 16 komandu. Jā, brīžiem pietrūka stabilitātes, brīžiem – individuālās meistarības un aukstasinības, brīžiem pretinieki vienkārši bija meistarīgāki. Taču stils nepajuka un tā jau ir labas komandas pazīme. Tāpat, kā kolektīvā noskaņošanās kārtīgai cīņai par zeltu, kad sudrabs jau bija rokā.

Otrais. VEF Rīga pašreizējā kvalitāte tapusi ar tādām pūlēm, ka nudien būtu žēl, ja ieguldītā darba raža aprobežotos „tikai” ar BBL vicečempionu titulu un, iespējams, Latvijas čempionu medaļām (starp citu, tās neviens nekārs kaklā par tikko iegūto un vēl lāga nenostiprināto reputāciju – līdz sezonas beigām vēl savs desmits uzvaru būs jāizcīna vaigu sviedros). Nākamsezon vajadzīgs turpinājums vēl augstākā līmenī! Taču, lai uz sūri grūti ieliktajiem pamatiem būvētu ēkas nākamo stāvu, vispirms jāsaglabā sastāva kodols. Darbs kluba menedžmentam, turklāt, iespējams, neatliekot uz vasaru.

Trešais. Principā Vefs svētdien varēja uzvarēt Žalgiri un apklusināt nomācoši zaļos toņos krāsotās Sporthalles tribīnes. Taču salīdzinot spēles laikā, kā arī pirms un pēc tās Kauņas leģendārajā basketbola Mekā valdošo supersvētku gaisotni ar ikdienišķajiem apstākļiem, kādos VEF Rīga cīnās savā laukumā, bija grūti aizgaiņāt domu, ka rīdzinieku uzvarā būtu kaut kas neloģisks. Taču lietuviešu basketbola mīlestību nevajag skaust ne ar baltu, ne melnu skaudību. Tai pretī jāliek tāda pati attieksme pret savu sporta veidu, turklāt ilgā laika posmā un nenovirzoties no kursa atsevišķu neveiksmju vai nelabvēļu dēļ. Konsekventas jūtas agri vai vēlu tiks novērtētas, reputācija nostiprināsies un tad reiz uzsmaidīs gan veiksme, gan pat tiesneši.

Guntis Keisels