Mārtiņš Zībarts: puišiem ļoti vajadzīgs LBL2 rūdījums

Pēdējā mačā Melnkalnei revanšējāties bez četriem pagarinājumiem.

Pēdējie mači puišiem deva pārliecību par saviem spēkiem, bijām labi noskaņojušies. Stabilitātes pietrūkst, tomēr svarīgākajos brīžos bijām labāki par pretiniekiem. Arī man bija skaidrs, uz kuriem spēlētājiem var droši paļauties. Lielāko progresu esam sasnieguši aizsardzībā. 61 ielaists punkts pret Melnkalni, 65 pret Krieviju – nav slikti.

Vai līderu loks turnīra gaitā iezīmējās savādāk, nekā pirms braukšanas uz Turciju?

Bilde mazliet pamainījās gan, jo ar divām treniņu nedēļām un divām pārbaudes spēlēm bija par maz, lai iepazītu komandu. Visstabīlāk turnīru nospēlēja Rūdolfs Strādnieks. Trabzonā labi sevi parādīja jēkabpilietis Artis Arnītis, kuram šis bija pirmais nopietnais starptautiskais pārbaudījums. Puisim ir raksturs, cīņasspars. Patīkams pārsteigums bija talsinieka Riharda Lomaža veiksmīgā darbība. Jaunatnes līgā viņš spēlē 2.divīzijā, uz izlasi Rihardu aicinājām pētot SJBL statistiku, kur acis iekrita tas, ka viņš bija rezultatīvs ne tikai savos gados, bet arī pie vairākus gadus vecākiem spēlētājiem. Laukumā redzētais nelika vilties, šodien tieši viņš svarīgos brīžos trāpīja trīspunktniekus. Gustavs Treimanis tika galā ar stresu un pēdējos divos mačos labi palīdzēja. Kopumā turnīra gaitā iezīmējās kodols – seši septiņi spēlētāji, kuri spēja parādīt atzīstamu meistarību arī spriedzes apstākļos un uzlaboja sniegumu no spēles uz spēli.

Vai komandā bija iekļauti visi labākie 1996.gadā dzimušie basketbolisti?

Nebija valmierieša Rinalda Mālmaņa, kurš patlaban spēlē U16 Eiropas čempionātā un zem groziem noteikti būtu noderējis. Mājās palika vēl vairāki labi puiši. Tiesa, lielākā konkurence ir uz otro un trešo pozīciju, kas mums bija nosegta labi. Uzvārdi var mainīties, bet komandas spēku tas būtiski neietekmēs.

Vēl kāds perspektīvs virsdivmetrinieks nav palicis nepamanīts?

Diemžēl nē. Tā ir un paliek Latvijas problēma – no groza apakšas punktus gūstam ātrajos uzbrukumos un izcīnot kādu atlēkušo bumbu, taču mērķtiecīgi iespiest neko nevaram. Pietrūkst augumu, arī meistarības.

Liela nozīme arī tam, cik ātri kurš jaunietis attīstījies. Piemēram, saspēles vadītājam Dāvim Zonnem, kurš Latvijā šajā vecuma grupā ir viens no labākajiem, Trabzonā klājās grūti, jo fiziski viņš vēl nav tik nobriedis, cik serbu, turku vai krievu spēlētāji. Plus vēl LJBL nav jāsaskaras ar tik ciešu segšanu, kā starptautiskajos mačos. Te fiziskais un psiholoģiskais spiediens bija daudz asāks.

Par jauno latviešu spēlētāju slikto individuālo gatavību asajam modernajam basketbolam runā gan U20 izlases galvenais treneris Agris Galvanovskis, gan U18 izlases vadītājs Pēteris Ozoliņš. Jautājums Mārtiņam Zībartam – LBS Treneru komisijas vadītājam: varbūt ir vērts LJBL ieviest obligātu prasību pēc presinga 35 minūšu garumā vai izdomāt ko citu, lai rūdītu spēlētājus?

Par to spriežam jau labu laiku, un ar katru lielo starptautisko turnīru pārliecināmies, ka problēma briest. Diemžēl līdz reālam risinājumam neesam tikuši. Ideju par aizsardzības aktivizēšanu piespiedu kārtā pacilājām, bet kolēģu vairākums to noraidīja – tiesnešiem būšot grūti notiesāt. Jārunā vēl. Svarīgi arī, lai LJBL būtu pēc iespējas vairāk spēļu starp līdzvērtīgām komandām, jo tikai tādās aug spēlētāju meistarība.

Kas jādara, lai nākamgad, kad 1996.gadā dzimušo basketbolistu izlasei būs jāspēlē Eiropas U16 čempionātā, komanda būtu vēl stiprāka?

Pirmkārt, pašreizējiem līderiem vēl ļoti daudz jāiemācās. Dribls, piespēles, prasme pārredzēt laukumu, taktikas izpratne – pareizi lēmumi gan uzbrukumā, gan īpaši aizsardzībā... Otrkārt, būtu lietderīgi izveidot U16 izlases bāzes komandu, kas sezonas garumā spēlētu LBL 2.divīzijā. Pašreizējās kadetu izlases piemērs jau parāda, cik tas lietderīgi. Spēlētāji progresē, treneris viņus labāk iepazīst un var kvalitatīvi vadīt komandu arī stresa situācijās.

Valmieras klubam attiecībā uz jaunajiem ir savi plāni, Ventspilij – savi...

Tos jāņem vērā, taču tā, lai atrastu vislabāko risinājumu gan atsevišķiem spēlētājiem, gan izlasei. Būs vēl individuālas sarunas ar katru spēlētāju – pārrunāsim plusus un mīnusus, pie kā īpaši jāpiestrādā, kādi nākotnes plāni. Varbūt izlases interesēs būtu labi trīs centri, kuros koncentrētos jaunie talanti  - piemēram, Ventspilī, Valmierā un Rīgā. Trabzonā bija trīs puiši no Ķeizarmeža, divi no Rīdzenes, pa vienam no Juglas un BS Rīga. Varbūt ir vērts izveidot Rīgas izlasi. Lai trenējas un spēlē kopā, slīpējot gan tehniku, gan taktiskos ieročus. Jācer uz sporta skolu atsaucību.

Guntis Keisels

Latvijas komandas Eiropas jaunatnes olimpiādē: Rūdolfs Strādnieks (Ķeizarmežs; 5 spēles, 90 punktu), Artis Arnītis (Jēkabpils; 5/67), Rihards Lomažs (Talsi; 5/57), Ričards Melderis (Valmiera; 5/49), Dāvis Zonne (Ķeizarmežs; 5/35), Gustavs Treimanis (BS Rīga/Jugla; 5/28), Dāvis Ērglis (BS Rīga/Rīdzene; 5/26), Emīls Caune (BS Rīga; 5/11), Artūrs Grīnbergs (Ventspils; 5/4), Ralfs Rūsiņš (Ķeizarmežs; 5/4), Maksis Sokolovs (BS Rīga/Rīdzene; 4/4), Eduards Ceplis (Ventspils; 2/0).