Jaunatnes čempionātos pozīcijas nosargātas

Jaunatnes izlašu startam oficiālu atzīmi vēl dos LBS valde. Kāds ir LBS ģenerālsekretāra personiskais vērtējums?

Sportiskie rezultāti ir labi. Pat ļoti labi, ja vērtējam kategorijā vieta pret ieguldītajiem līdzekļiem. Protams, spēkā paliek arī otrais jauniešu komandu kvalitātes kritērijs – pienesums pieaugušo valstsvienībām. Bet to varēs novērtēt tikai pēc dažiem gadiem.

Par ieguldītajiem līdzekļiem. LBS budžets šogad ir trīsreiz mazāks, nekā pirms dažiem gadiem, kad jauniešu izlašu treneri atzina, ka sagatavošanās procesā nekā nav trūcis. Kā tagad izpaudās taupības režīms?

Pieejamo līdzekļu ziņā mēs esam vienā līmenī ar Igauniju vai Rumāniju un apmēram trīsreiz trūcīgāki par lietuviešiem. Tomēr kvalitatīvam sagatavošanās darbam bija nodrošināts viss nepieciešamais – treniņnometnes, medicīniskais nodrošinājums, treneru atalgojums, iespēja aizvadīt pārbaudes spēles. Grafiku gan nācās pieskaņot iespējām, jo uzņemt viesus mums iznāk lētāk, nekā braukt ciemos pašiem. Latvijā viesojās ne tikai tuvākie kaimiņi, bet arī Turcijas, Izraēlas komandas. Protams, atalgojums patlaban nevar būt izšķirošais arguments, lai treneri piekristu vadīt izlases, tāpēc papildu jāsaka liels paldies visiem, kas veltīja savu laiku, enerģiju un idejas darbam ar jauniešiem.

Kas nodrošināja jauniešu izlašu darbību?

Septiņu jaunatnes basketbola izlašu darbs kopā izmaksājis Ls 197 000. No tiem Ls 42 000 esam saņēmuši no valsts. Pārējo finansējumu nodrošinājuši mūsu sponsori, izmantoti arī citu LBS programmu līdzekļi. Tie, kuri darbojas sportā vai kultūrā, labi zina, cik grūti piesaistīt līdzekļus nekomerciāliem projektiem, tāpēc īpašs paldies akciju sabiedrībai Latvijas valsts meži, Apdrošināšanas akciju sabiedrībai Balva un akciju sabiedrībai Balticovo, kas līdzfinansēja Latvijas jaunatnes izlašu startus. Savu artavu devuši arī klubi, sporta skolas, vecāki.

Atšķirībā no lietuviešiem, neviena Latvijas komanda šogad nebalansēja uz Eiropas čempionāta A līgas izkrišanas sliekšņa. Tomēr skeptiķi norāda uz medaļu trūkumu un piecu komandu negatīvo uzvaru un zaudējumu bilanci pasaules čempionātā un A līgā.

Ņemot vērā mūsu ierobežotos cilvēku resursus, jābūt īpašiem talantiem, gudrībai un arī veiksmei, lai varētu cīnīties par medaļām. Turklāt patlaban aizvien asāk izjūtam deviņdesmito gadu sākumā piedzīvotās pirmās demogrāfiskās krīzes sekas. Tā gan nodarbina arī citus un interesanti, ka Eiropas meiteņu turnīros šogad labus panākumus guva Beļģija, Zviedrija, Anglija – valstis, kurās tiek īstenota ļoti liberāla imigrācijas politika. Latvija šajā ziņā stingri turas pie tradīcijām. Starp citu, esam vieni no nedaudzajiem, kas Eiropas pieaugušo čempionātos startē bez naturalizētajiem spēlētājiem.

Tas ir trūkums LBS darbībā?

Tāda ir Eiropas tendence, bet nedomāju, ka arī Latvijas basketbolam būtu jāattīstās pa šo ceļu. Jā, mums iedzīvotāju skaits sarūk, bērnu dzimst mazāk un saasinās konkurence starp sporta veidiem, kas cenšas piesaistīt sev bērnus pēc iespējas agrākā vecumā. Četros gados nav iespējams uz visu mūžu izdarīt  izvēli – kļūt par basketbolistu vai futbolistu, svarīgi nodarboties ar visiem sporta veidiem, attīstot elementārās iemaņas. Bet basketbola sabiedrības uzdevums ir veidot savu vidi tik interesantu, lai desmit gados bērns izvēlētos basketbolu. Tas nozīmē, ka attīstīsim sākumskolas vecuma turnīrus, padarīsim pieejamākus to noteikumus utt.

Atgriežamies pie jaunatnes izlasēm. Faktiski visu komandu treneri pirms turnīriem runāja, ka galvenais uzdevums ir saglabāt vietu A līgā. Vai tāda pieticība jau no agras jaunības neatradina basketbolistus izvirzīt augstus mērķus?

Nedomāju vis. Realitātes izjūta jāsaglabā, jo, ar retiem izņēmumiem, mūsu komandu sastāvos nav supertalantu, kuru līdzdalība ļauj pirms turnīra pieskaitīt sevi favorītiem. No otras puses, akcents uz minimālās  programmas izpildi neatceļ maksimālos uzdevumus. Katrā ziņā šogad nevienas komandas spēlē neizpaudās agra samierināšanās ar sasniegto un visas līdz pēdējam reāli pretendēja spēlēt ceturtdaļfinālos. Vēl vairāk – U20 puišiem spēles gaitā nebija nereāla uzvara pret Spāniju, bet U16 izlasi no iekļūšanas pusfinālā šķīra tikai dažas minūtes.

Izlašu treneru komentāros bez konkrēto komandu un spēļu niansēm skanēja arī kopīgas tēzes – no Eiropas labākajiem standartiem atpaliekam tehniskajā sagatavotībā, arī individuālajā taktikas izpratnē. Ko var darīt LBS, lai nepilnības ne tikai fiksētu, bet arī censtos izlabot?

Vienu ceļu jau esam sākuši iet, noslēdzot līgumu ar fiziskās sagatavotības treneri Viktoru Lāci, pie kura visas sezonas garumā var darboties ikviens izlases kandidāts. Iespējams, līdzīgu sistēmu varētu veidot ar individuālās tehnikas speciālistu.

Otrs veids – atbalstīt izlašu startu Latvijas čempionātos, kā šogad izdarījām ar abām U16 komandām. Tas noteikti bija viens no  priekšnoteikumiem sekmīgam startam. Nākamajā sezonā šādu praksi  gribam turpināt, nodrošinot, lai labākie treneri ar labākajiem spēlētājiem strādā visas sezonas garumā. Domājam arī par U18 izlases bāzes komandas veidošanu.

Bet vēl lietderīgāk un iedarbīgāk ir visā basketbola sabiedrībā veidot kopīgu izpratni, kā vispareizāk un efektīvāk strādāt ar jaunajiem. Šajā ziņā pēdējā laikā jūtams progress, jo lielajos basketbola centros un klubos piesaistīti pieredzējuši treneri un palielinās interese par darbu ar jauniešiem, par to, kas notiek sporta skolās. Pa šo ceļu jāiet tālāk.

 Vai starp šiem ceļiem nerodas pretrunas – klubiem, kuri nopietni strādā ar jaunajiem ir savi plāni, kurus būs grūti saskaņot ar izlašu nodomiem?

Arguments par labu centralizētam darbam izlasēs var būt tikai viens – kvalitatīvāki apstākļi jauno spēlētāju progresam. Ja tādus spēsim nodrošināt, klubiem vajadzētu objektīvi izvērtēt, kas visvairāk atbilst spēlētāju interesēm, lai neapzagtu savus bērnus. Turklāt klubu intereses ir iespējams maksimāli ievērot, laikus noslēdzot juridiski saistošus līgumus, lai nerodas aizdomas, ka kaut kas tiek darīts kāda cita kluba interesēs.

Kad un kā tiks izvērtēti jaunatnes izlašu starti un lemts par treneriem 2012.gada sezonai?

LBS valde pakāpeniski izskata komandu startus. Treneri un menedžeri iesniedz atskaites un tiek uzklausīti klātienē. Jau esam runājuši par U20 meiteņu un U19 puišu izlasēm, turpināsim ar citām. Profesionālu vērtējumu sagaidām no treneru komisijas, kurai arī piederēs iniciatīva, izvirzot nākamo izlašu vadītāju kandidatūras apstiprināšanai valdē.

Guntis Keisels