EuroBasket’2015: ko īsti esam dabūjuši un ko varam dabūt?

Viltīgā aritmētika

Klasiskos teicienus laika zobs nemaitā un joprojām ir spēkā arī šī patiesība: ir meli, lieli meli un ir statistika.

Piemēram, salīdzinot EuroBasket’2015 grupu spēku gluži loģiski šķiet izmantot  FIBA oficiālo rangu tabulu, kurā valstis sarindotas pēc pieaugušo komandu sasniegumiem lielajos turnīros – olimpiskajās spēlēs, Pasaules kausa izcīņā un FIBA zonu čempionātos – pēdējos astoņos gados. Objektīvi? Protams, jo skaitļi taču nemelo! Subjektīvi? Tomēr jā, jo, saskaņā ar izstrādāto sistēmu, lielākais punktu skaits pienākas par pasaules mēroga turnīros sasniegtajiem rezultātiem. Lielākajai daļai Eiropas komandu ceļš trup slēgts relatīvi nelielās kvotas dēļ, savukārt Āfrikas un Āzijas labākajām komandām ir iespēja labākajā sabiedrībā apgrozīties regulāri. Iznākums – FIBA reitingā Angolai 16., Irānai 17., Jordānijai 28. un, piemēram, Itālijai 36.vieta... Savukārt Rīgas grupas sastāva kvalitāti raksturo Lietuvas izlases otrā vieta un pārējā piecnieka pozīcijas starp Latvijas 38. un Igaunijas 60.+ pozīciju. Skaitļi nemelo?

Tabula sāk izskatīties loģiskāk, ja no FIBA reitinga izlasa Amerikas basketbola lielvalstis un visas eksotiskās „odziņas”, atstājot tikai eiropiešus. Tīri aritmētiski saskaitot katrā EuroBasket’2015 grupā iekļuvuši valstu vietu summu, iznāk, ka stiprākā sabiedrība, protams, pulcējusies Berlīnē (1.Spānija, 5.Serbija, 6.Turcija, 10.Vācija, 14.Itālija, 30.Īslande – vietu summa 66), seko Monpeljē (3.Francija, 13.Somija, 24.Bosnija, 18.Polija, 15.Izraēla, 4.Krievija - 77), Zagreba (8.Horvātja, 9.Slovēnija, 7.Grieķija, 12.Maķedonija, 23.Gruzija, 28.Nīderlande - 87) un visbeidzot Rīga (2.Lietuva, 16.Latvija, 17.Ukraina, 20.Čehija, 21.Beļģija, 29.Igaunija - 105). Skaitļi nemelo?

Taču, ja ņem vērā sasniegumus pēdējā turnīrā, kurā visas Eiropas komandas bija vienādā situācijā – EuroBasket’2013 –, aina izskatās krasi savādāk: izrādās, visstiprākā sabiedrība brauks uz Rīgu! Neticiet – pārskaitiet. Rīgas grupas komandām 2013.gadā iegūtā vietu summa 66 (2.Lietuva, 11.Latvija, 6.Ukraina, 13.Čehija, 9.Beļģija, 25.Igaunija), Berlīnes grupai – 77 (3.Spānija, 7.Serbija, 17.Turcija, 17.Vācija, 8.Itālija, 25.Īslande), Zagrebas grupai – 83 (4.Horvātija, 5.Slovēnija, 11.Grieķija, 21.Maķedonija, 17.Gruzija, 25.Nīderlande), bet Monpeljē grupai – 86 (1.Francija, 9.Somija, 13.Bosnija, 21.Polija, 21.Izraēla, 21.Krievija). Skaitļi nemelo? Protams, ka nē!

Bet – liksim mieru aritmētikai.

Iespējas krāt, apkopot un dažādi interpretēt statistiku ir viens no aspektiem, kas sekmē sporta publicitāti, tomēr īsto smeķi sacensībām piešķir iepriekš neparedzams sižets un iznākums. Un te nu ir vērts no iepriekšējās divās rindkopās apkopotās pieredzes secināt, ka šajā aspektā Eiropas čempionāts basketbolā ir unikāli labs piemērs daudziem veiksmīgiem Pelnrušķītes stāstiem. 2007.gadā par tāda autori kļuva Krievijas izlase (zelts!), 2011.gadā maķedonieši  (4.vieta), 2013.gada septembrī tādu sacerēja Ukrainas un Beļģijas basketbolisti, grupas turnīrā apsteidzot tādas basketbola tradīcijām bagātas valstis kā Vāciju un Izraēlu, kā arī olimpiskajos uguņos rūdīto Lielbritānijas izlasi. Turklāt ukraiņi turpinājumā pārspēja Serbiju un Itāliju, pelnīti izcīnot ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņu. Tālu neatpalika latvieši, Balkānu grupā apspēlējot trīs eksDienvidslāijas komandas. Turpat līdzās varēja būt arī čehi, kuriem pietrūka tikai divu punktu mačā ar mājiniekiem Slovēnijas basketbolistiem.

Pieredze (un statistika) gan saka priekšā, ka EuroBasket turnīros „Pelnrušķītes stāsti” divreiz pēc kārtas neatkārtojas – katram turnīram vajadzīgi jauni varoņi. Droši vien tādi būs arī šoreiz, taču pa īstam to zināsim tikai septembra otrajā pusē. Bet pagaidām piecas D grupas komandas (Lietuvu atstājam aiz iekavām – tur valda gadiem kopta favorītu psiholoģija) uz Rīgu pošas ar domu, ka šajā sabiedrībā reālas izredzes iekļūt Lilles braucēju kvartetā ir visiem. Motivācija garantēta un, ja to papildinās kvalitatīvs sagatavošanās darbs un cīnītāju rindas neizretinās savainojumi vai citas ligas – Arēnā būs ko redzēt ne tikai Latvijas valstsvienības spēļu laikā vien.

Viltīgais kalendārs

Latvijas valstsvienības spēļu grafika izkārtotā iespēja EuroBasket’2015 grupas turnīru sākt ar revanšu pār Beļģijas izlasi, bet pabeigt, spēlējot ar Igauniju, pirmajā acu uzmetienā izskatījās pēc vēl vienas basketbola Dieva dāvanas. Kaut patiesībā šādā spēļu secībā saskatāmas vairākas mīnas, kuras nav pat īpaši nomaskētas. Ieskaties tik vēstures mācībās un izdari secinājumus.

Pirmkārt, revanša motīvs sportā ir abpusēji griezīgs asmens un liela turnīra pirmajā mačā – jo īpaši. Kad EuroBasket’2003 pirmajā mačā izloze saveda kopā Latvijas un Lietuvas izlases, vispārējā noskaņa bija tāda, ka lietuvieši par zaudējumu iepriekšējā turnīra astotdaļfinālā mūsējiem atmaksās ar pamatīgu pērienu. Taču supermotivācijas un pirmās spēles drudža kokteilis Lietuvas zvaigznes padarīja nevis stiprākas, bet gan nervozākas, savukārt latvieši, spēlējot ar „šoreiz nav ko zaudēt” sajūtu aizvadīja labāko maču visā turnīrā. Galu galā lietuvieši laimīgu uzvaru ar plus 1 izrāva tikai pagarinājumā un nākamajiem čempioniem tas bija smagāk nākušais panākums visā čempionātā. Vienvārdsakot, pirmā spēle būs skarba pārbaude ne tikai latviešu spēlētprasmei, bet arī spējai izturēt psiholoģisko spiedienu.

Otrkārt, nav šaubu, ka spēles Latvija – Lietuva iekrišana otrajā kārtā svētdienas pievakarē garantēs kārtīgu līdzjutēju festivālu un noskaņas ziņā būs kas īpašs. Taču, no sportiskā viedokļa, tas nebūs Latvijai visizdevīgākais brīdis. Pirmā mača drudzis, kas mēdz nivelēt komandu izredzes, lietuviešiem jau būs pāri, bet turnīra tabula pietiekami neskaidra, lai atļautos kādas vaļības noskaņošanās ziņā. Labāk būtu bijis ar Lietuvu spēlēt pirmajā vai pēdējā dienā, bet...

Treškārt, lai kā beigtos cīņa ar Lietuvas izlasi, nav šaubu, ka tajā būs iztērēts daudz fizisko un emocionālo resursu, kuru atjaunošanai līdz mačam ar Čehiju būs apmēram 20 stundas. Pret fiziski stiprajiem un augumos garajiem čehiem spēks un enerģija būs vajadzīgi pārpārēm, bet, kā Latvijas komandai klājies nākamajos mačos pēc labi aizvadītām cīņām ar favorītiem – tas ir sāpīgs stāsts. Lai atceramies Portugāles izlasi Seviljā’2007 un Beļģijas komandu Ļubļanā’2013. Bet šis ir gadījums, kad ar savlaicīgu diagnozes uzstādīšanu nepietiks – jārod pareizās zāles ārstēšanai.

Visbeidzot, pēdējās kārtas spēli ar Igaunijas izlasi visdrošāk būtu sagaidīt ar stabilu vietu pirmajā četriniekā un, vēlams, jau noskaidrotu pozīciju turnīra tabulā. Lai ko arī publiskajā telpā skandētu par to, ka basketbolu prot spēlēt visi, vāju komandu EuroBasket nav utt., domu, ka Igaunijas izlasi mūsējiem jāpieveic jebkurā gadījumā, no zemapziņas neizdzīsi. Tāpat, kā neatvēsināt igauņu apņēmību Rīgā Latviju uzvarēt noteikti – neatkarīgi no tā, kā viņiem būs gājis citos mačos. Oficiālo spēļu bilance pēdējos 18 gados izskatās pārliecinoši (7-1 Latvijas labā turklāt vienīgais zaudējums 2001.gada ziemā neietekmēja komandu pozīcijas tabulā), taču – tikai viena no šīm septiņām uzvarām tika izcīnīta tā, ka igauņi no pirmās minūtes  ne galvu nepacēla. Pārējās reizēs bijis smags kapiņš un epizodes, kuru laikā latviešu atbalstītājiem tribīnēs lija auksti baiļu sviedri. Var jau cerēt, ka pirmās četras kārtas būs pamatīgi izsūkušas igauņu ne visai lielās enerģijas rezerves, bet - ar viņiem labāk būs spēlēt, neskatoties tabulā.

Viltīgās izredzes

Piecus gadus veidots valstsvienības kodols, kas no turnīra uz turnīru pamazām uzlabojis sniegumu un sajutis gan savu spēku, gan līdz galam neizmantotu iespēju un nepiepildītu cerību garšu.

Cerīgas ziņas par Latvijas basketbolistu karjeras attīstību labos ārzemju klubos un jauno latviešu potenciāla augsts novērtējums NBA kontekstā.

Spēlētāju rezerves, lai būtiski pastiprinātu komandu, salīdzinot ar 2014.gada vasaras modeli.

Tie ir tikai daži no motīviem, kas stiprina Latvijas valstsvienības atbalstītāju optimismu un, mijiedarbībā ar leģendu par „vieglo grupu”, paaugstina cerību temperatūru līdz pēdējos gados nepiedzīvotam līmenim. Un šis paaugstinātās ažiotāžas aspekts ir viens no daudzajiem, kas vasarā būs jāņem vērā valstsvienības dzīves organizētājiem. Savā laukumā jau divreiz (2007. un 2014.gadā) pārdedzis pat Spānijas supersastāvs, ilustrējot riska nopietnību.

Visefektīvāko recepti spriedzes mazināšanai ieteicis pats valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis, uzsverot, ka iespēja EuroBasket’2015 turnīru aizvadīt savā laukumā jācenšas izbaudīt, nevis  jāuztver kā obligāts pienākums izcīnīt uzvaras. Vispirms jādomā par labu basketbolu. Ja tāds būs, būs arī uzvaras. Teorētiski pareizi, dod Dievs realizēt praksē.

Un vēl jārūpējas, lai novērstu vairākus Latvijas valstsvienības reālo varēšanu apdraudošie riska faktori. Dažos posteņos valstsvienības līderiem aiz muguras neredz līdzvērtīgus palīgus, bet citos draud saasināta konkurence starp vairākiem cienījamiem kandidātiem... Jaunu spēlētāju pievienošanās neizbēgami ietekmēs komandas ķīmiju un tikai praksē varēs redzēt, kā šīs „reakcijas” nostrādās... Ar lielām cerībām gaidītā jauno spēlētāju pievienošanās nesola garantēti pozitīvu efektu – savos pirmajos lielajos turnīros valstsvienību sastāvos lielus brīnumus nav rādījuši ne Tonijs Pārkers, ne Dirks Novickis, ne Milošs Teodosičs... Dažos gadījumos sastāva komplektēšanu var ietekmēt ne tikai treneru iztēle un pašu spēlētāju vēlme piedalīties valstsvienībā (kurš gan negribēs!), bet gan „trešie faktori” – ieinteresēto klubu un spēlētāju pārstāvju viedoklis...

Labā ziņa ir tā, ka visu minēto un daudzo neminēto mezglu šķetināšana sola aizraujošu valstsvienības 2015.gada modeļa veidošanas procesu. Tā dalībniekiem novēlēsim profesionālo gudrību un prasmi aiz sīkajiem ikdienas darbiem allaž paturēt prātā šī procesa unikalitātes sajūtu. Savukārt līdzjutējiem – labvēlīgu pacietību un ieinteresētu pozitīvismu gan tribīnēs, gan visā publiskajā telpā.

EuroBasket’2015 patiesi būs unikāls piedzīvojums – izbaudīsim to.

Guntis Keisels, basket.lv