Dita Liepkalne: "Cunami trauksme sākās četros rītā"

Basketboliste, TTP basketbola skolas audzēkne, studiju un mācību gaitās 2006. gadā nokļuva piecdesmitajā ASV pavalstī, skaistajā Havaju salu apgabalā Klusā okeāna centrālajā daļā. Tik ģeogrāfiski tālu kā Liepkalne basketbola gaitās nav devies neviens Latvijas spēlētājs.

DITA LIEPKALNE

• Dzimusi 1987. gada 30. aprīlī Rīgā
• Augums 182cm, pozīcija spēka uzbrucēja
• TTP basketbola skolas audzēkne, spēlējusi Latvijas U-18 un U-20 valstvienībās
• Vecāki Ieva un Guntis Liepkalni, ir brālis un māsa
• “Hawai`i Rainbow Wahine” komandā spēlē ar #5

Pieredze ASV

• 2005. gadā mācījās “Regis Jesuit HS” vidusskolā Kolorado (20-5), spēlēja “Mile Hi Magic” un “Team Texas” komandās
• 2006. gadā mācījās “Ft. Worth Christian Academy” Teksasā (32-7), pieteicās basketbola un vieglatlētikas programmām (skrēja 200 un 400 metru distances, piedalījās augstlēkšanā). Izvēlējās “Hawai`i” universitāti Oahu salā
• 2007. gada sezonā piedalījās 26 spēlēs, vidēji 8,7 minūtēs gūstot 1,3 punktus un izcīnot 1,7 atlēkušās bumbas
• 2008. gada sezonā vidēji guva 6,4 punktus un izcīnīja 4,5 atlēkušās bumbas
• 2009. gada sezonā vienīgā komandā piedalījās visās sezonas spēlēs, sākot starta piecniekā
• 2010. gada sezonā bija vienīgā seniore komandā, bilance 10-20, Western Athletic Conference 4-12. Piedalījās 30 spēlēs, 27 reizes sāka starta piecniekā, spēlēji vidēji 30,5 minūtes, guva 7,7 punktus un izcīnīja 4,6 bumbas zem groziem, kļuva par trešo rezultatīvāko spēlētāju komandā
• Havaju salu otrs, neoficiālais nosaukums ir "Aloha" pavalsts, ar Aloha apzīmējot mīlestību, mieru, to izmanto arī kā sveicienu

Dita Liepkalne Eiropas finālturnīros

Dita Liepkalne #5

Kā esi apmierināta ar sezonu?
Ar sezonu esmu diezgan apmierināta. Varbūt to tik spilgti nevar redzēt mūsu bilancē, bet tajā pašā laikā komandā bija lielas izmaiņas. Treneri un sastāvs mainījās visa gada garumā. Šīgada uzdevums bija izveidot labu atmosfēru komandā un piesaistīt lielāku atbalstītāju pulku. Zinot, ka šogad biju vienīgā seniore, bet pārējās spēlētājas un treneri paliek, ticu, ka šīgada komanda bija pamats jaunam sākumam.

Tev bija vairāki savainojumi, cik daudz laika prasīja atveseļošanās un kā jūties tagad?
Savainojumus pieredzēt negrib neviens, taču jebkurā sporta spēlē no tiem izvairīties nevar. Tagad, sezonai beidzoties, varu mazliet atpūsties un savest sevi kārtībā. Tik ilgi, kamēr spēlēšu, atjaunošanās un procedūras vienmēr būs manā ikdienā.

Šogad biji vienīgā „Hawaii” seniore. Komandas atbalsts bija liels?
Jā, taisnība, komandā biju vienīgā seniore un daudzas lietas gūlās uz maniem pleciem. Ar jaunajiem treneriem ierindā, komandas biedrenes bieži sūtīja mani noskaidrot visus jaunumus. Tā vien liekas, ka esi bijusi komandā četrus gadus un zini, kā sistēma darbojas, taču ar jauno treneru kolektīvu saproti, ka sistēma tiek darbināta pavisam savādāk un jāsāk mācīties visu no sākuma. Neko nenožēloju, bija labs gads, ieguvu daudz jaunu zināšanu un, protams, prieks, ka varēju atbalstīt un iedrošināt komandu.

Oahu sala atrodas Havaju salu ziemeļos, tajā dzīvo lielākā daļa arhipelāga iedzīvotāju. Lielākā pilsēta ir Honolulu, kurā meklējama slavenā Waikiki pludmale, netālu ir Pērļu līcis, kur 1941. gada 7. decembrī japāņu iznīcinātāji un bumbvedēji, paceļoties no lidmašīnu bāzes kuģiem, iznīcināja lielu daļu ASV Klusā okeāna flotes. Nākamajā dienā ASV pieteica karu Japānai un vēlāk Vācijai,

Ja nemaldos, pērnvasar komandai mainījās trenere un bija milzīgs konkurss, vai tam sekoji līdzi?
Protams, ka sekoju līdzi. Biju Latvijā, kad vadība pieņēma galīgo lēmumu, bet intrigas bija lielas. Bijušais treneris tika atlaists ar milzīgu blīkšķi un pretendenti uz jauno amatu bija visai iespaidīgi. Intervijas notika līdz jūnija beigām, līdz beidzot tika pieņemts galīgais lēmums.

Pirms pāris nedēļām bija Tava „Senior night”. Neskaitot uzvaru, kādi bija Tavi spilgtākie iespaidi?
“Senior Night” Hawai`i ir īpaša nozīme. Pēc spēles ir milzīga ceremonija, kur seniori tiek sveikti ar ziedu krellēm un vainagiem. Biju tā apvīta ar ziediem, ka ik pa laikam vajadzēja tos noņemt, lai nākamie sveicēji varētu savus uzlikt virsū. Tradīcija ir vienkārši neaprakstāma, atbalsts liels. Kā vietējie saka, var just “ohana” – ģimenes enerģiju/mīlestību.

Fotogalerija: Ditas Liepkalnes “Senior Night”

Ko ieguvi ASV spēles ziņā?
Galvenokārt ieguvu pieredzi un pārliecību par sevi. Uz Ameriku atbraucu 11. klasē, kad man bija 17, spēlēju vidusskolu komandās. Pirmo gadu Kolorado, otro Teksasā. Abas skolas bija labās līgās, piedalījās labos turnīros, tur arī saņēmu Hawai`i piedāvājumu. Pirmais gads universitātē bija diezgan mierīgs, priekšā bija sešas seniores un sešas juniores (trešā gada studentes). Otrajā gadā tiku sākuma sastāvā, ieguvu labu spēles laiku. Katru gadu jutu, ka treneri uzticas arvien vairāk un radās pārliecība par sevi. Zinu, ka vēl daudz varu pilnveidot un daudz jāmācās. Zinu, ka nebaidos uzklausīt ieteikumus no citiem un riskēt mēģināt ko jaunu.

Spēlējāt WAC konferencē, Tavuprāt, kā tā izskatās uz pārējo konferenču fona?
WAC konference ir viduvējā līmenī līdz ar daudzām citām konferencēm. Jāatzīst, šogad konference bija daudz stiprāka nekā pārējos gadus. Divas komandas – LaTech un Fresno State – tika uzaicinātas uz NCAA turnīru, Nevada uz WNIT turnīru. Tas ir salīdzinoši labs gads, ja trešdaļa no konferences piedalās pēcsezonas turnīros.

WAC konference izstiepusies vairākās laika joslās no Havaju salām līdz Luiziānai un Mississippi upei

„UConn Huskies” uzvarēs nacionālajā čempionātā?
UConn komanda ir lieliska, man nav šaubu, ka viņas NCAA turnīrā tiks tālu, bet, kas vinnēs, nezina neviens. Būs vien jāgaida čempionāta noslēgums.

„Hawaii” ir tālu projām no kontinenta, kā komanda gatavojās izbraukuma spēlēm? Cik reižu sezonā vajadzēja lidot turp un atpakaļ?
Dzīvojot Hawai`i, lidošana tiešām ir traka. Pirmssezonā cenšamies izlidot uz vienu turnīru Rietumu krastā (West Coast). Šogad sanāca, ka bijām ceļā vairāk, jo sakarā ar treneru maiņu nebija noorganizēti mājas turnīri. Braucām uz Kaliforniju, kur atklājām sezonu, pirms Ziemassvētkiem bijām Lasvegasā. Sezonas laikā gandrīz katru otro nedēļu esam ceļā. Izlidojam pirmdien vai otrdien, spēle ceturtdien, lidojam uz nākamo spēli, kas ir sestdien un mājās svētdien. Tad notiek mājas spēles ceturtdien un sestdien, un atkal ceļā pirmdien. Režīms ir traks, lidojumi ļoti nogurdinoši, jo dažreiz sanāk lidot visu dienu, bet šķiet, ka tas ir tā vērts.

Mēdz teikt, ka spēles un notikumi aizmirstas, cilvēki paliek atmiņā. Kādas personības un draugus atcerēsies no studijām Havaju salās?
Draugi man šeit noteikti paliks! Pirmajā gadā komandā sadraudzējos ar pāris vietējām meitenēm. Otrajā gadā visas izdomājām, ka vajadzētu kopā īrēt māju. Atmiņas ir visādas, par smiešanos noteikti nevaru sūdzēties. Draugiem ir plāns mani apciemot Latvijā, bet es noteikti gribētu atgriezties Hawai`i un pēc pāris gadiem visus apciemot.

Ko Tu izvēlējies studēt Universitātē? Kādas ir akadēmiskās prasības?
Studēju “Speech” un “Human Resources and Organizational Management”. Treneri nosaka diezgan augstas prasības, jāiegūst noteikta vidējā atzīme, lai samazinātu stundu skaitu mācību grupās. Katram spēlētājam sākumā jāpavada astoņas stundas, mācoties studentu-atlētu centrā. Saņemot labas atzīmes, stundu skaits tiek samazināts, tā dažām komandas biedrenēm ir lielāka motivācija tikt pie labām atzīmēm. Kopumā prasības nav lielas, ja apmeklē lekcijas un izpildi uzdoto.

Pastāsti īsumā par savu augstskolu. Ar ko vietējie lepojas?
Vietējie visvairāk lepojas ar savu (etnisko) daudzveidību un internacionālo identitāti. Universitātē mācās dažādu izcelsmju un tautību studenti, kuri sabraukuši no visas pasaules. Skolā tiek augstu vērtēta Āzijas izcelsmes studentu vidū, tādējādi mums ir ļoti studentu no Āzijas.

Kuri ir populārākie sporta veidi universitātē?
Protams, ļoti populārs ir (amerikāņu) futbols, kā arī basketbols un beisbols, bet jāatzīst, ka meiteņu volejbols te ir primārais. Mūsu komanda sezonu beidza, spēlējot “Final 4”. Visa Universitāte sekoja līdzi un atbalstīja.

Kurā gadalaikā vislabāk apmeklēt Havaju salas?
Pavasarī un vasarā, jo ziemas mēnešos daudz līst. Jāsaka, līst visa gada garumā, bet ziemas mēnešos ir bijis, kad līst 45 dienas pēc kārtas. Nolīst, smuka saulīte. Šķiet, esmu pārāk pieradusi pie šī gadalaika, jo pat saulainā dienā man dažreiz prasās uzvilkt garās bikses un džemperi.

Ko interesantu iepazini Havaju salās?
Pieredze, dzīvojot šeit, bijusi interesanta. Izdevība spēlēt basketbolu un mācīties vienā no pasaules skaistākajām vietām ir neaptverama. Esmu ieguvusi izglītību, iespēju spēlēt, lieliskus draugus, dzīves pieredzi, ko ņemšu līdzi, kur dzīve mani tālāk vedīs.

Amerikāņi raksta, ka Tu plāno turpināt spēlēt profesionāli. Vai ir jau kādas ieceres Eiropā?
Ir pāris domas un ieceres, bet nekas oficiāli uz papīra vēl nav rakstīts.

Nesen, pēc Čīles zemestrīces, Havaju salās tika izsludināta cunami trauksme. Kā tas notika?
Ha-ha, ar cunami bija baigie pekstiņi. Pamodos četros no rīta, jo istabas biedrene atsūtīja SMS par cunami tuvošanos. Neko nesaprotot, cēlos augšā un gāju skatīties, kas notiek. Ieeju blakus istabā, pārējās meitenes jau piecēlušās, skatās ziņas un pēta evakuācijas mapi. Ziņās neko prātīgu nesaka, no mapes nevar saprast, vai mūsu māja ir drošībā vai nē. Tā kā pirmā viļņa tuvošanās tika gaidīta plkst. 11:00, istabas biedrenes aizbrauca iepirkt ūdeņus un baterijas, bet es aiz nekā nedarīšanas sakārtoju visu māju. Uz mūsu māju atbrauca pāris citas komandas biedrenes, jo viņas dzīvo blakus okeānam , tā nu mums sanāca labu labais tusiņš.

Visā visumā bija diezgan baisi. Sešos no rīta tika ieslēgtas cunami sirēnas, lai brīdinātu par iespējamām briesmām. Veikalā rindas pēc ūdens un pārtikas vijās starp visām ailēm. Waikiki (Honolulu centrālā daļa blakus Klusajam okeānam un pasaulslavens kūrorts) izskatījās kā spoku pilsēta, neviena cilvēka apkārt, viss pelēks un kluss. Galvenās ielas pie okeāna pēc plkst. 10:00 bija slēgtas, evakuācijas autobusi veda cilvēkus prom no bīstamajiem reģioniem. Citi cilvēki devās kalnos, lai varētu skatīties, kas īsti notiks.

Viss beidzās labi, nekādu postījumu nebija. Lielam paisumam sekoja bēgums, divu minūšu laikā okeānā mainījās ūdens līmenis, tas arī viss. Laikam labāk tā, nekā cunami pārsteigtu mūs nesagatavotus.

Tava labākā Amerikas pieredze?
Neiespējami izvēlēties vienu notikumu vai pieredzi sešu gadu laikā. Laikam jau jāsaka, ka pati iespēja braukt uz Ameriku un izbaudīt dzīvi šeit bijusi neaptverama. Lai cik dažreiz pietrūkst Latvija, ģimene un visi draugi, negribētu savu dzīvi veidot savādāk, kā tā ievirzījusies.