Basketbols Lietuvā bērna autos
Telpu trūkuma dēļ, līdz 1923. g. basketbols Lietuvā tika piekopts tikai vasarā laukumos, pie tam vēl neorganizētā veidā. Tikai šoziem, vasaras teātra telpas (līdzīgas Rīgas „Koncerta" zālei ar dažādiem šķērskokiem gar griestiem) piemēroja basketbola spēlei, un tātad tikai šo sezonu var uzskatīt par pirmo nopietnāko Lietuvas basketbola sezonu.
Saprotams, spēlētāju technika vēl ļoti vāja. Vislielākais trūkums. Par rupju spēli spēlētāji tikpat kā nemaz netiek sodīti. Līdz ar to sacīkstes- sevišķi labāko komandu starpā, pie ātrāka tempa un dēļ izšķirošiem punktiem, izvērsās neiedomājami rupjas un mežonīgas. Sist pa rokām, tā ka visa zāle noskan, grūst ar rokām, apķerties pretiniekiem ap kaklu, pretiniekam iegrūst roku arī (gan netīši) pat apkampt pretinieku ap viduci un nomest zemē tiek nesodīti atlaists. Tiesnesis tikai viens, pie tam viņš reizē ir arī laika ņēmējs un punktu skaitītājs (atmiņā). Piezīmes, kuras kā jau minēju , tiek dotas ļoti, ļoti, reti, netiek pat reģistrētas, un tāpēc Kauņā rezerves spēlētāji nav paredzēti, vispār spēlētāju maņa pat noliegta. Spēles technika samērā vāja. Aizsardzība, pretinieka segšana, jūtama tikai pāris labākām komandām. Pa lielākai daļai visi pieci spēlētāji skraida no viena uz otru, neievērojot ne vietas, ne arī savu aizsargu resp. uzbrucēju uzdevumu. Arī kombinācijas vājas, metieni uz grozu pa lielākai daļai tiek mesti uz labu laimi, šeit gan pa lielākai daļai vainojams rupjais spēles veids, kurš neļauj attīstīties kombinācijām ar skaistiem metieniem. Metieni vispār veicās tik vāji, ka sacīkšu rezultāts bieži vien līdzīgs futbola sacīkšu rezultātam piem. 14:6; 16.1; 12:2; 10:9 pat 4:0, parasti no 10—20
Treniņi noorganizēti pa lielākai daļai, vīriešiem ar sievietēm kopā, līdz ar ko ne vieni ne otri nevar attīstīt savas spējas. Šī gada meistarsacīkstēs vīriešu grupā piedalās 7 biedrības ar 7 pirmās komandām, 4 otrām komandām, 1 — trešo komandu un 1 — ceturto komandu. Visas iedalītas vienā grupā. Priekšgalā LGSP (7 spēlēs visas uzvaras ar grozu attiecību 132: 40), Kovas (Šauļu), ASK (studentu). Tās apm., Rīgas 3. klases stiprumā. Materiāls, sevišķi LGSF, labs un ja novērsīs aso spēles veidu, iznāks labas komandas,.
Sieviešu grupā piedalās 6 biedrību 6 pirmās komandas un 1 otrā komanda, tātad skaita ziņā pārspējot Rīgu. Priekšgalā LDS (Liet. Velosipēdistu biedrība). Spēlētājas jaunas, sīka auguma. Tomēr samērā lieliskas metējas. Treniņos piem. no 10—12 metru attāluma lielākā daļa sviedienu krīt grozā. Arī sacīkstē ar „Makkabi"" minētā LDS guva uzvaru ar 44:0. Diezgan bieži spīd viena otra jauka, veikla kombinācija. Tikai aizsardzība vispār segšana ļoti vāja. Arī temps samērā lēns. Bet galu galā, pie šī lēnā tempa no sieviešu basketbola daudz elegantāks un patīkamāks iespaids, kā no ātrākās, bet līdz ar to asākās Rīgas sieviešu spēles. Pēdējās sieviešu komandās spēlētājas vairāk iesācējas. Treniņa apstākļu uzlabošanās paredzama nākamībā uzbūvējot jauno sporta ēku.
Cerēsim, ka tad drīz varēsim mērīt savus spēkus ar lietuvju basketbolistiem, no asumiem atbrīvotā sportiskā cīņā un mūsu kaimiņi būs cienīgi pretinieki arī basketbolā, kā tie tapuši daudzās citās sporta nozarēs.
Otto Staltmanis, Sporta pasaule, Pirmdiena, 10.aprīlis, 1933.
Izmantotie resursi:
periodika.lv
+4 [+] [-]
[+] [-]
Nezināsi vēsturi - neizpratīsi tagadni! Un nepratīsi veidot nākotni!
Mēs gan arī ar zināšanām slikti veidojam to nākotni...