Olimpiešu pabalsta ieguvējs I. Miglinieks komentē startu NVS izlasē
Latvijas Olimpiešu sociālais fonds lēmis piešķirt mūža pabalstu olimpiskajam čempionam basketbolā Igoram Migliniekam. Šāds lēmums raisījis diskusijas sabiedrībā, jo nav tikusi vērtēta Miglinieka pagātnes izvēle nepārstāvēt Latvijas izlasi. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka lēmums par pabalsta piešķiršanu nemaz nav leģitīms. Par to šovakar tika vēstīts LTV1 Sporta ziņās.
Bijušais basketbolists Igors Miglinieks visu atlikušo mūžu saņems ikmēneša pabalstu 900 eiro apmērā no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda. Formāli Migliniekam pabalsts pienākas kā 1988. gada Seulas olimpisko spēļu čempionam PSRS izlases sastāvā. Tomēr rezonansi raisījis konteksts - proti, Miglinieka lēmums 1992. gadā nepārstāvēt Latvijas izlasi olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā un tā vietā spēlēt PSRS mantinieces NVS izlases sastāvā. Igora Miglinieka un Gundara Vētras lēmums 1992. gadā raisīja plašu nosodījumu sabiedrībā.
"1992. gadā man kā sportistam vajadzēja izlemt, vai piedalīties Barselonas olimpiskajās spēlēs, vai atteikties no šīs iespējas. Man nācās izprast šo situāciju līdz galam, jo bija svarīgs statuss, kādā es sevi pārstāvētu šajās olimpiskajās spēlēs," skaidro Igors Miglinieks. "Pārrunājot ar tā laika Latvijas atbildīgajām amatpersonām, kuras koordinēja gatavošanos olimpiskajām spēlēm, saņēmu atbildi, ka nepārstāvot individuālo, bet komandu sporta veidu, es nekādā veidā nekonfliktēju ar Latvijas valsti. Varu piedalīties kā Latvijas pilsonis un šīs valsts pārstāvis. Tā kā biju ieguldījis daudz darba, gatavojoties tieši olimpiādei, lēmums bija neizmest visu padarīto un piedalīties."
"Tāpēc jau esam demokrātiska valsts, lai katram šeit būtu vārda un rīcības brīvība, ievērojot mūsu likumus.1992. gads bija pārmaiņu laiks, un daži negodprātīgi izmantoja pret mani šo situāciju, melojot un sagrozot faktus. To viņi darīja, cenšoties attīrīties no komunista statusa un iepriekšējās sadarbības ar Valsts drošības komiteju. Man tādas vajadzības nebija," atzīst basketbola speciālists.
Par pabalsta piešķiršanu Migliniekam lēma Latvijas Olimpiešu sociālā fonda Sabiedriskā padome. Tajā ietilpst fonda valdes loceklis Andris Kalniņš, divas Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas - Aleksandrs Samoilovs un Kristiāna Strenga, kā arī divi Latvijas Olimpiskās komitejas darbinieki - Aija Buša un Ivars Pauska. Intervijai kameras priekšā neatsaucās neviens no lēmuma pieņēmējiem.
Latvijas Olimpiskās komitejas komentārs: "Pabalsti tiek piešķirti par izciliem sasniegumiem un neviens nevar atņemt sportistam viņa izcīnīto olimpisko medaļu un pagātnes sasniegumus, tikai ar Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumu, kas pamatots ar Olimpiskās hartas pārkāpumiem." Olimpiskā komiteja norāda, Miglinieka reputācija vērtēta netika. Latvijā pabalstu var nepiešķirt, ja ir fiksēti dopinga pārkāpumi, strādāšana Krievijā un Baltkrievijā pēc kara sākuma vai arī iestājusies kriminālatbildība.
Jāatzīmē, ka lēmums par mūža pabalsta piešķiršanu Igoram Migliniekam, tāpat kā Mārtiņam Pļaviņam, Mārim Štrombergam un Jānim Šmēdiņam, nav uzskatāms par leģitīmu, jo rīkojumu vienpersoniski apstiprinājis Olimpiešu sociālā fonda Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Atis Strenga, par to neinformējot abus pārējos padomes locekļus - Arni Tunti un Aivaru Platonovu. Latvijas Olimpiskā komiteja norāda, ka Strengam ir šādas pilnvaras, taču Olimpiešu sociālā fonda statūti neparedz to, ka lēmumus vienpersoniski var pieņemt padomes priekšsēdētājs, ja vien pārējie padomes locekļi nav viņu pilnvarojuši. Gan Arnis Tunte, gan Aivars Platonovs noliedz, ka būtu Strengam izsnieguši šādas pilnvaras. Latvijas Televīzija visu nedēļu centās sazināties ar Ati Strengu, bet viņš neatbildēja ne uz zvaniem, ne īsziņām.
Izmantotie resursi:
LTV1 Sporta ziņas / Replay
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
https://lv.wikipedia.org/wiki/Darju...
Bet Miglinieks par augstas klases basketbolistu kļuva Latvijā, tāpēc nesalīdzini P ar P.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Man tevis un tev līdzīgo žēl, ka visu mūžu jāsadzīvo ar kaut kādu izdomāto mistisko ''nodevību'' sirdī!
Drīzāk vajadzētu pārdzīvot par tiem, kuri pārmaiņu laikā sevi pozicionēja par lieliem patriotiem, bet vēlāk reāli parādīja savu būtību u.t.i., kur paradījās krievijas lielais piķis tur patriotiņš liecas uz velna paraušanu. Un tādi Latvijā ir ļoti, ļoti daudz ne tikai sportā.
[+] [-]
Kad Latvijā 1987-1991. gados bija atmoda, tad ļoti liela Latvijas sabiedrības daļa gāja protesta gājienos, piedalījās mītiņos utt., bet bija liela sabiedrības daļa, kura šo mītiņu un protestu laikā kaut kur maliņā tirgoja auseklīšus, Latvijas karodziņus utt. atribūtiku. Kad Latvija de facto kļuva neatkarīga, tad kurš bija pie varas?! Pareizi, tie kuri tirgoja šo atribūtiku, bet tie, kuri gāja protesta akcijās un piedalījās mītiņos, to dara joprojām.
Mana stāsta morāle-ne vienmēr vajag klaigāt par lietām un procesiem, kuri nav līdz galam saprotami.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Būt Latvietim krīzes vai kara laikā-pierādīt savu patieso patriotismu spējot iziet no savas komforta zonas, un ar ieroci rokās aizstāvēt savu valsti.
Tāda bija, ir un būs patiesā dzīves morāle.
-1 [+] [-]
Būt Latvietim arī nozīmē būt patriotam! Nav svarīgi tad vai šodien! Es tāds esmu un esmu lepns Latvietis.
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
❤️ izdrāž viņus 👉 https://bsgem24.ru/lovegirl17