Juris Kokainis: "Simulācija basketbolā krasi samazinās"

Strīdīgi lēmumi...

“Diskusijas par to, ka te ir pievilkts mājinieks, bet tur - kāda lielvalsts - tas lai paliek fanu ziņā. Tie laiki, kad sūdzības bija no sērijas “viena tante teica” ir garām. Katrā spēlē ir ne tikai komisārs, bet arī inspektors – pateicoties speciālai programmai uzreiz praktiski ir gatavs video ar tavu tās dienas sniegumu. Un tas, kas tur redzams izšķirs - nākamajā dienā tiesāsi kādu lielo maču vai nē. Jā, kļūdās spēlētāji, kļūdās arī tiesneši. Taču, ja kāds domā, ka nevar redzēt, kur ir pievilkta piezīme, bet kur – kļūdiņa, tad tā nav...”

“Lēmumi, kas pieņemti instinktīvi, ir maz. Viss tiek kontrolēts - katram tiesnesim ir sava atbildības zona, līdz ar to bieži pat nezinu, ko nosvilpis mans kolēģis. Protams, gadās nedaudz arī nosvilpt uz sajūtām, un tad jau ir runa par pieredzi, taču pārsvarā tā nenotiek. Neredzi? Nesvilp. Var gadīties ne pārāk izdevīgs leņķis, taču tad uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas jūti, ka esi kļūdījies. Protams, tu vienkārši tiesā tālāk. Nekāda sodu “atdošana” nenotiek, jo, kā jau teicu, visi visu redz un saprot.”

Vaicāts, vai ir kādā mača izskaņā gadījies (ne)nosvilpt sodu, kas izšķīris spēles likteni, un pēc tam par to labu laiku domāt, Kokainis atbild noraidoši. "Jā, esmu skatījies videoatkārtojumu par laikā vai nelaikā iemestu grozu, taču tur viss ir redzams. Turklāt, atšķirībā no hokeja, starpnieku nav - pie ekrāna esmu pats."

Diskusijas ar komandām...

“Runāt pie manis var nākt jebkurš, ne tikai kapteinis. Galu galā, ja es pagrieztos un aizietu, tas konkrēto spēlētāju tikai satracinātu vēl vairāk. Ja nāk un runā kā ar cilvēku – nekādas problēmas. Taču pirmais asais vārds - tehniskā piezīme. Protams, ir normāli, ja kādā mirklī cilvēkam rodas sakāpinātas emocijas, taču tad labāk kādas sekundes trīsdesmit no tā spēlētāja izvairīties – lai ar viņu parunā citi tiesneši. Pēc šīs pusminūtes cilvēks jau ir nomierinājies un runājams. Galu galā, pirms spēles izpētam, vai arī, kā tas ir pašmāju līgās, jau zinām visus spēlētājus – ko sagaidīt.” Kad minu, ka personas ar sakāpinātajām emocijām nereti ir pie sānu līnijas lēkājošie un bļaujošie treneri, Kokainis smaidot piebilst: “Jā, arī trenerus zinām. Ir tādi, ar kuriem vispār nav vērts uzsākt sarunu... Bet izturēt spiedienu, kas rodas no šīs apelēšanas, kā arī treneri nomierināt – tas ir komunikācijas elements, kam visi tiesneši apmācībās iet cauri. Psiholoģiskā noturība, spēja sodīt zvaigznes, un, kā kādam manam kolēģim labpatīk teikt, pilsoniskā drosme pieņemt lēmumu,” Juris uzskaita īpašības, bez kurām neiztikt.

Jaunās tendences...

Izrādās, ka ne bez iemesla fani norādījuši uz samērā daudz uzbrukuma piezīmēm Eurobasket 13 ietvaros. “Uzsvari laika gaitā ir mainījušies - tiek mēģināts spēli padarīt dinamiskāku. Kādreiz uzbrucējs bija Dieva vietā, taču tagad aizsargam ir tādas pašas tiesības. Ja turpinātu svilpt par katru pieskārienu... Tāpēc varbūt arī šo uzbrukuma sodu tā pavairāk - uzbrucēja visatļautība ir samazināta. Tajā pašā laikā agrāk bija daudz vairāk ļauts “paspēlēt” ar rokām, respektīvi, pieturēt, pavilkt. Tagad esam ieinteresēti, lai tehniskajiem un ātrajiem uzbrucējiem vispār ir iespēja kādu apspēlēt.”

Dinamika nav vienīgais basketbola aprindu izvirzītais fokuss. “Ļoti strādājam pie tēlošanas izskaušanas, un jāsaka, ka pēdējos divos gados šis niķis ir novērojams stipri mazāk. Protams, tas ir darbiņš, pie kā vēl ir jāpiestrādā, taču uzskatu, ka futbolam garām noteikti esam. Vispirms par tēlošanu pienākas brīdinājums, otrais mēģinājums uzspēlēt uz jūtām jau tiks sodīts ar tehnisko piezīmi.” Kad ierunājos, ka pārāk bieži šādas piezīmes nav sanācis novērot, Kokainis atzīst, ka parasti spēlētājiem pietiek ar pirmo aizrādījumu. “Pēdējos divos gados šādu tehnisko piezīmi esmu iedevis vien divas reizes.”

“Pāris mēnešus pirms čempionāta, kad izlasēm ir gatavošanās posms, ir sanācis konsultēt izlases - informēt par šīm tendencēm un par to, kam jāpievērš uzmanība. Ir sanācis saskarties arī ar interesantiem jautājumiem... Kādā ziņā interesantiem? Dažbrīd pats pabrīnos, ka spēlētājs, kurš spēlē, teiksim, jau 10 gadus, pajautā ko tādu...”

Tiesnešu jaunā paaudze...

Jautāts pēc parauga savas profesijas pārstāvju vidū Kokainis bez mazākās vilcināšanās min Romualda Brazauska vārdu, taču tikpat pārliecinoši Juris arī apgalvo, ka, skatoties uz jaunās paaudzes soģiem, pie kuriem 53 gadus vecais lietuvietis pavisam noteikti nav pieskaitāms, dienvidu kaimiņiem esam priekšā. “Paskatāmies kaut vai uz Oļegu Latiševu – viennozīmīgi starp Top 6 tiesnešiem Eiropā! Lūk, arī jaunā paaudze. Sāka tiesāt 15 gadu vecumā, pirmais latvietis olimpiādē (Londona) – augstākā klase.”

...un Eurobasket jaunās vēsmas.

Par naturalizētajiem spēlētājiem Juris izsakās īsi - arī mēs esot naturalizējuši uz nebēdu, taču gluži vienkārši nav paveicies. "Globalizācija pasaulē ir tādā līmenī, ka tā tās lietas tagad notiek. Tajā pašā laikā prieks, ka Latvija sasniedz labus rezultātus arī bez šādiem spēlētājiem." Par jauno izspēles kārtību Kokainis izsakās kā monētu ar divām pusēm: "Spēlētājiem viennozīmīgi ir fiziski grūti, taču čempionāts bija garš un interesants. Neviens nezina, kad kurš brauks mājās."