Kērtiss Miledžs - mēneša labākais spēlētājs

Cik gadus Ventspils jau ir čempioni basketbolā? Katrā ziņā, nekāda leģendāra komanda nav!!! Vot Bročiem točna bija vairāk titulu, un vēl pārliecinošāk! Skonto futbolā = leģendāra komanda

Loģiski, un pārliecinosi labāks par konkurentiem!!!
Miledžs un ASK labākie

Gribi parunāt par īsti leģendāru komandu???
Izlasi!!!


1932. gadā Latvijas valsts vīriešu meistarsacīkstēs basketbola virslīgā debitēja ASK komanda, tai bija izdevies izlauzties cauri zemāko līgu "sietam".

1935. gada 4. maijā Latvijas izlase Ženēvā kļuva par pirmo Eiropas basketbola čempioni, finālā pārspējot Spānijas valstsvienību ar rezultātu 24:18. Latvijas izlases sastāvā spēlēja arī divi basketbolisti no ASK komandas: Mārtiņš Grundmanis un Jānis Lindmanis.

1937. gada oktobrī Latvijas valsts vienība basketbolā piedalījās „Nāciju kausa” izcīņā, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā. Izlases sastāvā tad jau spēlēja vairāki basketbolisti no „ASK Rīga” – Visvaldis Melderis, Voldemārs Šmits, Aleksandrs Vanags un Mārtiņš Grundmanis. Latvijas basketbolisti ierindojās otrajā vietā, fināla spēlē piekāpjoties Francijas valsts vienībai ar rezultātu 25:24. Nākamā gada rudenī Latvijas vīriešu izlase piedalījās starptautiskā sešu komandu turnīrā Berlīnē un izcīnīja 1. vietu.

1939. gada Eiropas meistarsacīkstēs piedalījās astoņas komandas. Latvijas izlasi pārstāvēja seši basketbolisti no ASK komandas: V.Melderis, V.Šmits, A.Vanags, K.Ārens, A.Justs un I.Laukēvics.

Raksturodams šo laiku, Tālivaldis Pētersons astoņdesmito gadu beigās rakstīja:
"Pēc 1937.g. Eiropas meistarsacīkstēm un sporta nama stāšanās ierindā Latvijā varēja runāt par īstu basketbola fenomenu. Tas vairs nebija vienkārši entuziasms, kas Latvijas jaunatni, skolēnus un studentus, pulcēja zem groziem – tas bija fanātisms, kas sakņojās lielajā sajūsmā, patriotismā, un apziņā, ka šajā sporta veidā mazā Latvija pārspēja lielo valstu Francijas, Vācijas u.c. komandas. Pēdīgi bija radušās normālas telpas treniņiem. Komandas veidojās un auga kā sēnes pēc lietus, skolās katrā klasē bija viena vai divas komandas. Sestdienās un svētdienas sporta nama trijos laukumos līdz vēlām stundām notika spēles. Skolu un māju pagalmos, pat ielās pie apgaismojuma un telefona stabiem bija grozi, galvenokārt no mucu stīpām pašdarīti. Mazie zēni centās atdarināt lielo basketbola slavenību spēles paņēmienus – metienus, driblu, piespēles, māņu kustības. Auga un veidojās lieliska groza bumbas paaudze. Latvijas basketbolā savulaik visa darbība notika bez atlīdzības. Gan tiesneši, gan sacensību organizatori, pat LBS sekretārs strādāja sabiedriskā kārtā. Vai tā nav labākā liecība un apstiprinājums jau minētajam entuziasmam? Turklāt basketbola organizācijā valdīja stingra kārtība un prasīgums. Bija gan stingras sankcijas, gan sodi, gan diskvalifikācijas.

1940. gadā Tallinā Latvijas izlase aizvadīja kārtējo starpvalstu izcīņu, nezinot, ka nākamo spēli Latvijas valstsvienība aizvadīs pēc tikai 52 gadiem. ASK basketbolisti kļuva par pēdējiem neatkarīgās Latvijas meistariem. Kopumā valsts labākās komandas titulu ASK basketbolisti bija izcīnījuši 2 reizes. Turklāt Latvijas valsts vienībā visvairāk spēles ir aizvadījis tieši ASK basketbolists Visvaldis Melderis – 35, savukārt, Voldemārs Šmits – 25.

Pēc Sarkanās armijas daļu ienākšanas Latvijā un valsts iekļaušanas PSRS sastāvā sākās nozīmīgas pārmaiņas visās dzīves jomās, arī sportā. Kopā palika vienīgi Latvijas 1939. gadā un 1940. gadā čempion komanda ASK, kuru pārdēvēja par RDKA (Rižskij dom krasnoj armiji; tulkojumā – Sarkanās armijas Rīgas nams). Tajā spēlēja bijušie ASK basketbolisti – V.Melderis, A.Vanags, A.Justs, K.Ārens, V.Šmits u.c.

Savu nosaukumu ASK komanda atguva 1942. gada oktobrī. Šajā gadā lielākais turnīrs basketbolā bija Rīgas meistarsacīkstes, kurās piedalījās 19 vīriešu komandas. Astoņu pirmās klases komandu konkurencē uzvarēja ASK komanda, kas pārspēlē ar 41:35 pārspēja „Daugaviešus”. ASK vienībā spēlēja A.Vanags, M.Stulpiņš, V.Melderis, K.Ārens, A.Justs, V.Šmits, Puriņš, A.Bičevskis.



Pēckara ASK

Rīgas ASK (līdz 1956. gada beigām AVN – Apgabala virsnieku nams) lielajā basketbolā atgriezās 1954. gadā. Šī basketbolistu paaudze Latvijas groza bumbai turpmākajos gados radīja slavu, kas aizskanēja tālu pasaulē. 1954. gadā Aleksandra Gomeļska vadībā pirmo reizi karavīru vienībā spēlēja mūsu basketbola skolu audzēkņi Valdis Muižnieks, Aivars Ļeončiks, Leons Jankovskis, Valdis Skalders. Par komandas trenera A.Gomeļska nopelnu uzskatāma Jāņa Krūmiņa iesaistīšana basketbolā.

1955. gadā PSRS čempionātā ASK (tobrīd AVN) pirmo reizi izcīnīja zelta medaļas. Izšķirīgais brīdis pienāca divas kārtas pirms sacensību beigām – savstarpējā spēlē tikās Maskavas un Rīgas karavīri, kuriem bija tikai pa vienam zaudējumam. Rīdzinieki uzvarēja ar 68:41, turklāt J.Krūmiņš savas komandas labā guva 35 punktus.

PSRS meistarsacīkšu balvas uz Rīgu veda M.Valdmanis, V.Muižnieks, O.Hehts, L.Jankovskis, T.Gavars, G.Siliņš, A.Gulbis, A.Ļeončiks, A.Vitenbergs, T.Kalherts, V.Skalders, J.Krūmiņš un treneris Aleksandrs Gomeļskis.

1956. gadā ASK (tobrīd AVN) atkārtoja panākumus, spartakiādes turnīrā iegūstot PSRS meistarsacīkšu medaļas.

Dāmu basketbola vienība šajā gadā izcīnīja otro vietu.

Šajā pašā gadā norisinājās PSRS sastāvā iekļauto valstu izlašu turnīrs basketbolā. Latvijas izlases sastāvā spēlēja tādi ASK (tobrīd AVN) basketbolisti kā M.Valdmanis, V.Muižnieks, O.Hehts, L.Jankovskis, G.Siliņš, A.Ļeončiks, T.Kalherts, I.Vērītis un J.Krūmiņš, kā arī trīs spēlētāji no „Spartaka”. Mūsējie šajā sarīkojumā guva deviņas uzvaras deviņās spēlēs. Visgrūtākā bija cīņa ar Lietuvas izlasi, kuras likteni par labu Latvijai izšķīra spēlētāju universālā meistarība – 95:54. Latvijas un Kazahijas komandu spēlē milžu Krūmiņa (218 cm) un Ahtajeva (232 cm) divcīņa basketbola laukumā bija magnēts, kas Lužķniku Centrālā stadiona Mazajā arēnā piesaistīja 16 000 skatītāju uzmanību. Latvija uzvarēja ar 60:46 un kārtu pirms turnīra beigām nodrošināja 1. vietu!

1956. gada beigās AVN (Apgabala virsnieku nams) komandu pārdēvēja par ASK (Armijas sporta klubs). Latvijas basketbolā tā bija ierasta „firmas zīme” – līdzjutēji atcerējās ASK komandu, kas trīsdesmito gadu beigās valdīja Latvijas basketbolā. Armija gan tad bija cita, bet basketbola kvalitāte tāda pati – visaugstākā. 1957. un 1958 gadā rīdzinieki kļuva par PSRS meistarsacīkšu uzvarētājiem. Beidzot Latvijas basketbola cienītāji PSRS čempionātā spēles varēja redzēt Rīgā, tiesa, sacensību mērogam neatbilstošās zālēs. Abu gadu turnīros Rīgas ASK basketbolistiem gan neizdevās iztikt bez zaudējumiem, tomēr sacensību noslēgumā mūsējie abus gadus bija soli priekšā tuvākajiem konkurentiem – AM CSK (Aizsardzības ministrijas centrālais sporta klubs) basketbolistiem.

Toreiz Latvijas komandas sastāvs atbilda klasiskajiem augstas klases vienības standartiem, kas aktualitāti nav zaudējuši līdz pat mūsdienām. Proti, komandā bija izcili spēlētāji abos galvenajos posteņos – augstas klases saspēles vadītājs (M.Valdmanis) un lielisks centra spēlētājs (J.Krūmiņš). Ap šo asi griezās visa komandas spēle, ko vēl varenāku padarīja lieliskie meistari citos posteņos.

1958. gadā pēc franču sporta laikraksta „l’Equipe” iniciatīvas FIBA sāka rīkot Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņas turnīru. Tieši 1958. gada 23. martā Rīgas ASK aizvadīja pirmo Eiropas kausa izcīņas spēli, sagraujot Berlīnes Humbolta universitātes vienību – 85:56. Šī bija rīdzinieku pirmā uzvara ceļā uz trīskārtēju Eiropas čempionu titulu.


1958. gadā Rīgas ASK finālā pārspēja Bulgārijas komandu Sofijas „Akademik” ar rezultātu 86:81 un 84:71. (Treneris: A.Gomeļskis; spēlētāji: M.Valdmanis, V.Muižnieks, G.Siliņš, L.Jankovskis, A.Ļeončiks, A.Gulbis, T.Kalherts, I.Vērītis, G.Muižnieks, O.Hehts, J.Dāvids un J.Krūmiņš)

1960. gadā Rīgas ASK izšķirīgajos mačos uzvarēja Tbilisis „Dinamo” basketbolistus 61:51 un 69:62.

1961. gadā Eiropas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā Rīgas ASK pieveica Televivas „Maccabi”, pusfinālā rīdziniekus saveda kopā ar Madrides „Real”. Divu spēļu summā pārāki bija latvieši – 75:78 un 66:45. Diemžēl tas bija pēdējais ASK panākums Eiropas kausa izcīņā. Finālā rīdzinieki tikās ar Maskavas ACSK vienību un divu spēļu summā piedzīvoja zaudējumu – 62:87 un 66:61. Kauss bija zaudēts un nākamā spēle oficiālā Eiropas klubu turnīrā Latvijas vīriešu komandai būs tikai pēc 29 gadiem...

Tomēr ASK komanda joprojām bija pietiekami stipra, lai ar vecās gvardes, kā arī jauno spēlētāju (J.Kalniņš, I.Vērītis, A.Gulbis, G.Muižnieks) pūlēm atgrieztos un vēl vairākus gadus noturētos uz PSRS meistarsacīkšu goda pjedestāla. Pirmo reizi latviešu basketbolistiem talkā nāca viesstrādnieks - divas sezonas komandā spēlēja igaunis Jāks Lipso.

Rīgas ASK panākumi PSRS čempionātā:
1961. gadā – 3. vieta
1962. gadā – 2. vieta
1964. gadā – 2. vieta

Rīgas ASK līdz pat 1991. gadam piedalījās PSRS čempionātā. Uz goda pjedestāla rīdziniekiem nonākt vairs neizdevās.

Autortiesības - teksti ir ņemti no grāmatas:
"Latvijas basketbola vēsture"
Izdevniecība "Jumava"Sastādījis: Guntis Keisels

Fotogrāfiju autors:
Zigurds Mežavilks

Miledžs šosezon būs rezultatīvakais BBL turnīrā ticiet man

da vins ir visu laiku labakais BBL speletajs )

millage rullz! noteikti naakoshgad pazudiis no ASK uz kaadu Eiroligas klubu,protams tikai tad ja ask pati neiekļūs Eirolīgā!

pelniijis bija par visiem 100%

Nu ar eiroliigu nesteidzies Chatmans ar paaris sezonas notureejas un tikai tad pazuda

Da lab tew laikam ir 12 gadi un tu fano par ASK lauvu

ASK Lauva rullee!!!!!