Armands Misus: "Līvu Alus" pēdējos gados ir regresējis
“Līvu Alus” basketbola komandas jaunais galvenais treneris Armands Misus intervijā liepajniekiem.lv ir atzinis, ka Liepājas klubs pēdējos divos gados ir regresējis, tomēr uzskata, ja basketbolisti noticēs saviem spēkiem, “Līvu Alus” vēl var aizvadīt sekmīgu sezonu.
Jūtu lielu atbildību, jo tiek prasīti rezultāti, un galu galā pirmā reize arī ir tā grūtākā. Tie spēlētāji, kas šeit jau ir ilgāku laiku, mani pazīst gan kā treneri, gan kā cilvēku. Pārējie vēl nedaudz taustījās, pārbaudīja mani. Otrajā spēlē jau izskatījās, ka ir mani pieņēmuši.
– Izdevās izcīnīt uzvaru jau savā otrajā mačā...
Barona spēlētāji tomēr ir klasi augstāki un viņus bija grūti uzvarēt. Savukārt valmierieši pašlaik it kā ir spēcīgāki, bet mūsu puiši savācās un izdarīja lielāko daļu no tā, kas tika prasīts. Protams, vienā, divos treniņos iemācīt kaut ko ir grūti, bet izskatās, ka manu koncepciju sāk pieņemt.
– Cik labi pazīsti spēlētājus?
Komandas kodolu, ko veido lielākoties liepājnieki, arī Airošu, es labi pazīstu, tagad daudzmaz esmu iepazinis arī tos, kas atnākuši nesen. Taču līdz galam nevaru zināt, uz ko viņi ir spējīgi.
– Kā vērtē liepājnieku sniegumu pēdējos gados?
Uzskatu, ka mūsējie šos divus gadus ir regresējuši. Vienīgi Ansons kaut cik turas līmenī, arī Jurevičus, jo viņam palīdzēja tas, ka viņš spēlēja jauniešu izlasē. Savukārt Pusaudzis vairs nav tāds, kāds bija, jo spēles laiks viņam kļuva arvien mazāks, nebija pieredzes, līdz ar to nebija iespējas progresēt. Luiks ir mans audzēknis, tāpēc es zinu, ko no viņa varu izspiest un ko prasīt, tādēļ man ar viņu ir vieglāk, varu viņam uzticēties. Pat tad, ja būtu slims, viņš tomēr parādītu to, kas no viņa tiktu prasīts.
– Kāds būtu tavs pirmais uzdevums, lai uzlabotu komandas sniegumu?
Domāju, ka vispirms ir jāpaceļ fiziskās sagatavotības līmenis, kas ir iemesls tam, ka ar aizsardzību nebija viss kārtībā, un arī uzbrukumā metieni bija haotiski. Pēc mēneša, pusotra, kad uzlabosim fizisko kondīciju, varēsim risināt citus jautājumus.
– Tomēr komanda jau agri vasarā sāka fiziskos treniņus un tikai septembrī gāja zālē...
Treniņi notika, bet nebija intensitātes.
– Tagad, kad sezona jau sākusies, liekot akcentu uz fizisko sagatavotību, necietīs komandas spēle?
Nekas cits mums neatliek, ja mēs turpināsim tā, kā tas ir šobrīd, sezonas otrajā pusē nepietiks spēka. Kaut kas ir jāziedo, bet uz otro riņķi būsim daudzmaz gatavi. Galvenais trūkums ir aizsardzība. Mūsējie netiek galā ar saviem sedzamajiem. Pret valmieriešiem, kur spēlētāji ir apmēram tādā pašā līmenī, mēs noturējāmies, bet, kad nāks spēcīgākās Lietuvas komandas, būs grūti, jo tās ir ļoti agresīvas. Jāstrādā ar 100 procentu atdevi, ja nē, rodas robi, līdz ar to tiek grauta aizsardzība un ir grūti spēlēt.
– Šobrīd sastāvs ir komplektēts pēc Kaira ieskatiem. Kā tev šķiet, kuri šobrīd ir vājie posmi?
Pašlaik aktuālākā pozīcija ir ceturtais un pirmais numurs. Nepieciešams kāds, kas kvalitatīvi varētu aizvietot Airošu. Luiks var nospēlēt, bet viņš nav saspēles vadītājs, savukārt Janiška ir pārāk neprognozējams. Reāli mums ir trīs līdzvērtīgas maiņas – Pavlāvičs, Savostjanovs un Luiks, jāmēģina pievilkt klāt vēl arī Pusaudzis.
– Zināms, ka Dabkus ir Kaira audzēknis jau no mazotnes. Vai līdz ar trenera aiziešanu komandu nepametīs vēl kāds?
Dabkus līgums šobrīd ir tāds, ka viņš nemaz nevar tā vienkārši aiziet. Viņš paliek līdz sezonas beigām, par pārējiem pagaidām nezinu.
– Šobrīd esiet palaiduši priekšā jau vairākas līdzīga līmeņa komandas, nāksies atspēlēties otrajā riņķī...
Grūti būs, bet, ja būs ieguldīts darbs, sekos arī rezultāti. Ja puiši noticēs, ka var spēlēt, tad viss būs kārtībā. Nav viņi tik slikti, kā izskatās, vienkārši nedaudz jāpastrādā ar psiholoģisko sagatavotību.
– Vai basketbolisti ir pietiekami saspēlējušies?
Pret valmieriešiem mēs beidzot nospēlējām kā komanda. Pirms tam katrs deķi vilka uz savu pusi – "Es gribu spēlēt...", "Man ir jāmet..." – nerēķinoties ar pārējiem spēlētājiem. Protams, ir jāatbalsta iniciatīva, ja tā ir pamatota.
– Vai tiks meklēts vēl kāds papildinājums sastāvā?
Tagad lielākoties visi basketbolisti ir aizņemti, taču, ja kāds brīvs gadīsies, mēģināsim piesaistīt.
– Kādas ir izjūtas, spēlējot Kandavā?
Būtu ļoti patīkami spēlēt mājās, jo tur es tā nejūtos. Kandavā atbalsts ir, arī troksnis ir, tomēr nav tā, kā ir tad, ja līdzi jūt liepājnieki. Vietējiem skatītājiem nav savu iemīļoto spēlētāju vai elku. Pie tā mums ir jāstrādā.
Izmantotie resursi:
www.liepajniekiem.lv
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
velti pagaajushovasar palaida prom Kr. Beerzinju un savaaca kautkaadus pustizlus leishus.... )))
[+] [-]