28 valstis vēlas pārmaiņas FIBA Europe vadībā

Septītajā maijā FIBA Europe izpildkomiteja Minhenē nobalsoja par ilggadējā organizācijas ģenerālsekretāra Nara Zanolina atbrīvošanu. Kanādietis pirms pāris mēnešiem sāka runāt par FIBA Europe atdalīšanos no mātes organizācijas Ženēvā, taču viņam netrūka oponentu nodaļas iekšienē.

FIBA Europe valde Ļubļanā apstiprināja Zanolina atlaišanu, taču drīz kļuva skaidrs, ka virkne dalībvalstu vēlas redzēt vēl plašākas izmaiņas. Sestdien 28 federāciju pārstāvji – Lietuvu, Serbiju, Turciju un Slovēniju ieskaitot – ierosināja jaunas organizācijas valdes, prezidenta un finansista vēlēšanas.

“Tas ir ārkārtas solis. Tāds solis brieda ilgu laiku. Domāju, ka FIBA Eiropas nodaļas potenciāls ir daudz lielāks nekā rāda sestdienas rezultāti,” jaunākās norises laikrakstam “Lietuvos rytas” komentēja Lietuvas Basketbola federācijas ģenerālsekretārs Mindaugs Balčūns. “Visu noteiks savstarpēja vienošanās, redzējums un stratēģija. Šī ir demokrātiska organizācija, kurā katrs var paust savu viedokli. Pagaidām nav skaidrs, kurš varētu būt nākamais organizācijas prezidents.”

Balčūns uzsvēra, ka atdalīšanās no FIBA nav reformatoru pašmērķis. “Pārmaiņu iemesls ir risināt izaicinājumus basketbolā. Mums jāuzlabo attīstības kvalitāte un citas aktivitātes, tikai tad varēsim sasniegt labus rezultātus.”

Ārkārtas konferenci var ierosināt 15 dalībvalstis, taču vispirms tām jānosūta oficiāli pieprasījumi ar vadītāju parakstiem. Ja tas tiek izdarīts, konferenci jāsasauc 60 dienu laikā. Nākamā Ģenerālā asambleja notiks 2013. gada 18. un 19. maijā Velsā.

Notikumu attīstība. Priekšvēsture

Kopsapulcē bija paredzēts balsojums par atdalīšanos no mātes organizācijas – FIBA.

Neilgi pirms tam FIBA Europe prezidents Olafurs Rafnsons izziņoja izpildkomitejas ārkārtas sēdi, nolemjot uzteikt darbu faktiskajam organizācijas līderim.

Izpildkomiteju veido astoņi cilvēki –
prezidents Rafnsons (Islande),
trīs viceprezidenti Ingo Vaiss (Vācija), Sirils Kūmans (Beļģija), Džons Gonsalvess (Gibraltārs),
mantzinis Jans Bertelings (Nīderlande),
divi valdes norīkoti locekļi Dino Menehins (Itālija) un Romāns Ludvičuks (Polija),
ģenerālsekretārs Nars Zanolins (Kanāda, bez balsošanas tiesībām).

Vecākais viceprezidents balsošanā var aizvietot prezidentu.

Rafnsons un Zanolins kopā ar valdes locekļiem – Spānijas Basketbola federācijas prezidentu Hosē Luisu Saesu un Zviedrijas pārstāvi Lēnu Valinu – pārstāvēja Minhenē bāzēto organizāciju FIBA Centrālajā valdē.

Pirms nedēļas FIBA Centrālā valde sanāksmē Riodežaneiro, Brazīlijā, paziņoja, ka līdz 2012. gada novembrim turpinās diskusiju par iecerēto starptautisko sacensību reformu. Tā paredz mazināt kontinentālo čempionātu nozīmi, lielāku uzmanību veltot FIBA rīkotajam Pasaules kausam.

Atbilstoši iecerei, sākot no 2019. gada ceļazīmes uz Olimpiskajām spēlēm plānots dalīt Pasaules kausa izcīņā, nevis kontinentālajos čempionātos. Šobrīd ceļazīmi uz nākamajām Olimpiskajām spēlēm iegūst tikai Pasaules čempionāta uzvarētāji un uzvarētājas.

Asi iebildumi pret reformu izskanēja Vecajā Pasaulē, jo izmaiņas samazinās FIBA Europe ienākumus no Eiropas čempionātu rīkošanas. Piemēram, EuroBasket rīkošanas tiesību iegūšanai pretendentiem Minhenes kasē jāiemaksā līdz pat astoņiem miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka 2010. gada septembrī FIBA Europe negaidīti deva “zaļo gaismu” finālturnīra dalībnieku skaita palielināšanai no 16 līdz 24 komandām jau 2011. gada čempionātā Lietuvā. Sākuma pāreja tika plānota 2013. gadā.

FIBA Europe pašreizējās valdes darbības termiņš beigsies 2014. gadā.

Izmantotie resursi:
lrytas.lt / Naujienos
FIBA Europe